Jelgavas poliklīnikas bišu dārzs
Jelgavas poliklīnikas bišu dārzs
Foto: Publicitātes foto

Uz Jelgavas poliklīnikas jumta atrodas bišu dārzs, kas tiks izmantots arī pētījumiem 7

Otro gadu pēc kārtas pašā Jelgavas centrā darbosies pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, kas šogad ir izaudzis līdz piecām saimēm. Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību un biškopi Nauri Bērziņu turpina sadarbību, lai pētnieciskos nolūkos iegūtu medus paraugus pilsētvidē, veiktu tā fizikāli – ķīmiskās analīzes un apkopotu datus par medu pilsētvidē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Šogad poliklīnikas bišu drava piedalīsies Eiropas Savienības mēroga vides monitoringa projektā INSIGNIA-EU, kura ietvaros Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā, kā arī septiņās Latvijas lauku teritorijās, izmantojot bišu saimes, noteiks pesticīdu, mikroplastmasas, smago metālu un gaisa piesārņotāju klātesamību vidē.

INSIGNIA-EU ir starptautisks sadarbības projekts, ko vada zinātnieki no vienpadsmit organizācijām desmit valstīs un kura mērķis ir izstrādāt un izmēģināt inovatīvu, neinvazīvu, zinātniski pierādītu vides monitoringa protokolu, izmantojot bišu saimes, lai noteiktu pesticīdu, mikroplastmasas, smago metālu un gaisa piesārņotāju klātbūtni vidē.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums, Jelgavas poliklīnikai, ir būtiski gan ārstēt cilvēkus, gan pievērst sabiedrības uzmanību apkārtējās vides jautājumiem, kas tiešā veidā ietekmē visu dzīvo organismu veselību un pašsajūtu. Esam gandarīti, ka Latvijas biškopības biedrība ir izvēlējusies Jelgavas poliklīnikas urbāno jumta dravu, kā vienu no tām bišu novietnēm Latvijā, kas piedalīsies Eiropas mēroga pētījumā par vides kvalitāti. Runājot par lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem, mums jau sen ir zināma bīstamība to bioloģiskās aktivitātes dēļ. Savukārt citi apkārtējās vides piesārņotāji mums ir mazāk pamanāmi.

Viens no piemēriem ir gaisa piesārņojums, kas būtiski pieauga līdz ar sabiedrības industrializāciju, un pašlaik tiek uzskatīts par lielāko vides apdraudējumu Eiropā. Diemžēl vidē mēdz būt sastopami arī smagie metāli, gaisā esošās cietās daļiņas un mikroplastmasa. Šis projekts palīdzēs precizēt vides kvalitāti Jelgavas pilsētā un Eiropā kopumā,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Starptautiskā pētījuma ietvaros zinātnieki ir izstrādājuši un stropos izvietos pesticīdus absorbējošas plāksnes “APIStrip”, kas spēs analizēt 273 dažādu pesticīdu atliekas. Lai reģistrētu bišu apmeklēto augu daudzveidību, reizi divās nedēļās biškopji ņems ziedputekšņu paraugu katrā projektam pieteiktajā novietnes stropā, sadarbojoties ar INSIGNIA-EU zinātnisko konsorciju. Projekta ietvaros šogad pirmo reizi tiks nodrošināts standartizēts vides piesārņotāju monitorings bišu saimēs dravās visās 27 ES valstīs.
“Putekšņu paraugu botānisko izcelsmi analizēs Portugālē, izmantojot jaunākās molekulārās metodes.

Pēcāk iegūtos datus par ziedputekšņu izcelsmi un piesārņojumu, piemēram, pesticīdu atliekvielām, izmantos, lai modelētu piesārņojumu un tā risku apvidū, kas ieskauj bišu dravu,” stāsta Valters Brusbārdis, projekta INSIGNIA-EU koordinators Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.