Opozīcija raugās piesardzīgi uz Burova centieniem tai tuvināties 1
Uz jaunā Rīgas mēra Oļega Burova (“GKR”) centieniem būt labvēlīgam arī pret opozīciju tā pagaidām raugās piesardzīgi. Deputāti atzīst, ka O. Burova darba stils atšķiras no priekšgājēja Nila Ušakova (“Saskaņa”) pieejas. Taču koalīcija domē ir agrākā un nekas neliecinot, ka tā būtu gatava pārmaiņām. Mainījies ir tikai tas, ka vairākums vairs neesot tik vienots. Nav arī zināms, kā uz “Saskaņas” darbību atsaukšoties tas, ka partija domē ir palikusi bez līdera N. Ušakova, par kura vietu var arī pieļaut iekšējo cīņu. Tiesa, pēc mēra vēlēšanām arī opozīcija ir sašķelta. Tajās “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija nepiedalījās, aizbildinoties ar centieniem panākt ārkārtas vēlēšanas, tā liedzot savu atbalstu opozīcijas kandidātam – “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājam Viesturam Zepam.
Viņš uz lūgumu prognozēt opozīcijas turpmākās attiecības “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka partijas savstarpējo komunikāciju koordinēs, taču “mums vairs nav par katru cenu jāsadarbojas – mēs uzliksim jaunu kvalitātes latiņu”. Tas nozīmē, ka “Latvijas attīstībai” neiebildīs pret labām opozīcijas kolēģu iniciatīvām, taču varētu liegt savu atbalstu akcijām, “kurās kāds gribēs tikai paklaigāt”. Jautājumos par korupcijas apkarošanu domē opozīcija būšot vienota.
Aizvainojums ir palicis
“Apvainoties nevienam nav aizliegts. Mums bija tiesības pildīt savu solījumu vēlētājiem un nesadarboties ar “Saskaņu” un “GKR”,” “LA” sacīja “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis. Viņš nedomā, ka opozīcijas attiecības varētu kļūt problemātiskas, atkārtojot, ka pārmaiņas esot iespējamas tikai tad, ja notiek jaunas vēlēšanas. V. Zepam savukārt neesot skaidrs, vai kolēģi no “Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tikai baidījās uzņemties atbildību, vai tiešām nesaprata, ka ārkārtas vēlēšanas būtu vienīgi tad, ja par tām izšķirtos “Saskaņa”, neparakstot koalīcijas līgumu.
“Var jau skaļi klaigāt, bet dome ir tāda, kādu to rīdzinieki ievēlēja,” teica V. Zeps.
Viņu mēra vēlēšanās atbalstīja tikai Nacionālā apvienība, kuras frakcijas vadītājs Dainis Locis domā, ka ir jāatjauno frakciju vadītāju regulārās tikšanās, lai iepriekš izrunātu visus jautājumus, un lai nav tā, ka komiteju vai domes sēdēs katram ir savs viedoklis. “To vienotumu mēs neesam zaudējuši,” ir pārliecināts JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols. Viņš teica: “Mēs esam ideoloģiski atšķirīgi, bet visi esam vienoti tajā, ka politikai ir jābūt godīgai, un ar to domē ir problēmas. “Pēc mēra vēlēšanām palika personiskas vilšanās, bet kopumā mērķis panākt godīgu un tīru politiku visiem ir viens,” uzskata J. Ozols.
Burovam īsti nenotic
Rīgas domes priekšsēdis O. Burovs pēc ievēlēšanas solīja nojaukt sienu starp koalīciju un opozīciju, izveidot visu frakciju padomi un ieklausīties opozīcijas priekšlikumos. Intervijā Latvijas Radio viņš minēja arī to, ka koalīcija ir atbalstījusi JKP un “Vienotības” deputātu ierosinājumu līdz 2020. gada 1. maijam veikt neatkarīgu ārējo izvērtējumu jeb auditu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās. O. Burovs pieļāva, ka tajā var atklāties “kaut kas jauns”. Viņaprāt, esot nepieciešama frakciju padome, lai tajā varētu vienoties arī par domes sēžu grafiku. Mēram neesot pieņemams, ka, izmantojot opozīcijas deputātu atrašanos komandējumos, tiek sasauktas ārkārtas sēdes, vai arī, neieklausoties mazākumā, vairākums cenšas to vienkārši pārbalsot.
Lēmuma projektu par auditu veikšanu pašvaldības kapitālsabiedrībās opozīcija esot iesniegusi, kad domi vadīja Dainis Turlais (“GKR”), bet tad jau ticis gatavots ierosinājums par viņa atbrīvošanu. “Tas Turlajam bija vārīgs brīdis, viņš bija spiests mūsu iniciatīvu atbalstīt. Burovs tagad vairs no tā nevarēja atkāpties.
Tas drīzāk ir spiediena rezultāts, nevis jauno laiku sākums,” uzskata V. Ķirsis.
Jaunos laikus opozīcija jau esot pagājušajā nedēļā izbaudījusi Satiksmes komitejas sēdē, kuras darba kārtībā bija jautājums par velo infrastruktūru. Uz sēdi bija ieradušies arī pārstāvji no biedrības “Pilsēta cilvēkiem”. Taču “Saskaņas” deputāti ierosinājuši viņiem nedot vārdu, par ko vairākums arī nobalsoja, stāstīja V. Ķirsis. Viņaprāt, Saeimā nekas tāds nebūtu iedomājams, jo tur nevalstiskā sektora pārstāvji sēž pie galda un brīvi var izteikties. “Nekas nav mainījies. Ir vēlme radīt iespaidu, ka būs pārmaiņas, bet nekas jau nenotiek,” uzskata V. Ķirsis.
V. Zeps atzina, ka ar O. Burovu ir vairākkārt runājis, viņš ir koleģiāls, bet “koalīcija vienalga reizēm izdara pa savam”. Iespējas sadarbībai ir, bet neesot pārliecības, ka tās tiks izmantotas.
Piedāvājumam izveidot frakciju padomi jēga būtu tikai tad, ja tajā jautājumi tiek izskatīti pēc būtības un ja ir pieejama informācija.
Par koalīcijas atbalstu auditam kapitālsabiedrībās V. Zeps bija piesardzīgs – te būšot svarīgi redzēt, kādi lēmumi pēc tam tiks pieņemti. Arī NA frakcijas vadītājs D. Locis uzskata, ka par auditu efektivitāti varēšot spriest pēc tam, kad tie būs veikti, un vai sekos kāda rīcība. Abu politiķu viedoklis saskan arī par frakciju padomes lietderību – ja tās darbība ir regulēta domes nolikumā, tad ir jēga tādu veidot, bet, ja “Burovs tikai aicinās visus aprunāties, tad lielas nozīmes nebūs,” sacīja D. Locis.
“Burovs nav politiķis. Viņš ir saimniecisks darbonis, kurš vada procesus. Viņš grib savus pienākumus izpildīt godīgi un bez savstarpējiem apvainojumiem – priekšsēdim nav vajadzīgs kautiņš un klaji likumpārkāpumi,” domā JKP frakcijas vadītājs J. Ozols. Viņaprāt, domes priekšsēdis ir gatavs sadarboties ar opozīciju tik tālu, cik tas palīdz viņam realizēt viņa plānu, bet tas nenozīmējot, ka kaut kas ir mainījies.
