900 km par 300 miljoniem: beidzot publisko karti ar ceļu posmiem, ko plāno saremontēt. Kurš un kā pieņēma gala lēmumu? 1
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) beidzot publiskojusi karti ar reģionālajiem ceļu posmiem, ko nākamo trīs gadu laikā paredzēts saremontēt līdz šim pašvaldībās daudz un plaši apspriestās administratīvi teritoriālās (ATR) ceļu programmas ietvaros.
900 km par 300 miljoniem
Sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavoti priekšlikumi 300 miljonu eiro ATR ceļu programmai, kuru īstenojot uzlabos jauno novadu centru sasniedzamību, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru garumā.
VARAM iniciatīvu par 300 miljonu eiro programmu reģionu ceļu atjaunošanai valdība atbalstīja pagājušā gada septembrī, uzklausot ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”.
Priekšlikums paredzēja, ka programma jāīsteno līdz 2023. gadam. Nelielā apmērā šī valsts investīciju programma uzsākta agrāk, jo jau šogad ATR kontekstā visā Latvijā būšot salaboti 166 km, finansējumam piesaistot naudu no 75 miljoniem eiro, ko SM papildus piešķīrusi autoceļu remontam Covid-19 izraisītās krīzes novēršanai un ekonomikas sildīšanai.
“Latvijas Avīze” par šo programmu savus lasītājus ir informējusi vairākkārt. Kā viena no lielākajām problēmām, atspoguļojot diskusijas par šo tēmu, iezīmējās lielā “noslēpumainība” lēmumu pieņemšanā.
Visvairāk to akcentēja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – lielākā pašvaldību organizācija, kas no iesaistes šajā procesā bijusi praktiski izslēgta, centrālo lomu šobrīd vēl pastāvošo novadu priekšlikumu apkopošanā paredzot valdības koalīcijai paklausīgajiem plānošanas reģioniem.
Tagad noslēpumainības plīvurs ir kritis, karte publicēta, remontējamie ceļu posmi nosaukti. Kas vinnējis, kas zaudējis, kurš un kā pieņēma gala lēmumu?
Vieniem ir, citi – bešā
Aino Salmiņš, LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos, reģionālo ceļu eksperts, šobrīd atvaļinājumā: “Augusta izskaņā atgriežos darbā, tad analizēsim, skatīsimies, kā tas viss turpināsies. Apkoposim informāciju no reģioniem – vai tie ir ceļi, ko novadi prasīja. Ar mums jau nebija skaņots, tādēļ arī esam tik klusi. Katrā ziņā finansējuma avotu joprojām neredzu. LPS par nākamā gada budžetu pirmās sarunas ir nākamnedēļ, visticamāk, kaut kas jau tad arī iezīmēsies.”
Iveta Maļina–Tabūne, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja: “Mūsu gadījumā bija diezgan vienkārši, jo pašvaldības jau bija sadalījuši grupās, kādās tās būs pēc ATR, un kopīgi par svarīgākajiem ceļiem tur tad arī izlēma. Tagad VARAM apstiprinātā programma ir tuvu mūsu iesniegtajam plānam.
Kopumā esam apmierināti, tomēr saprotam, ka arī šis saraksts vēl var mainīties.
Nav jau grūti paredzēt, ka pirmās korekcijas būs, piemēram, jau ceļa būvnieku konkursu laikā. Finansējums būs paredzēts viens, bet kilometra remonta pašizmaksa mainās pat gada robežās.”
Solvita Strausa, Mālpils novada domes priekšsēdētāja: “Sākotnēji ATR programmai gatavojām desmit, mūsuprāt, neatliekami remontējamos ceļu posmus, no kuriem lielākais vairums ir grants seguma ceļi avārijas stāvoklī. Beigās, kad skaņošana notika jauno novadu robežās, no mūsu virzītajiem priekšlikumiem iesniegšanai VARAM palika tikai divi ceļu posmi: Inciems–Sigulda–Ķegums un Garkalne–Mālpils–Alauksts. Redzu, ka apstiprinātajā gala variantā šie abi ceļi arī ir.”
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs: “Zemgalē šo ceļu saraksts izveidots tieši tāpat kā pati jaunā novadu reforma – procesu vadot “no augšas” un pašvaldības īpaši neuzklausot. Mūsu reģions, manevrējot starp atvēlēto 51 miljonu eiro, bija nodefinējis 22 ceļa posmus – tā, lai no programmas katrs tagadējais novads kaut ko iegūtu. Tagad no šiem 22 posmiem ATR programmas gala versijā iekļauti tikai astoņi, kā arī papildināts ar vēl pieciem, ko iekļāvusi pati ministrija, redzot labāk “no augšas”.”
Arī Aizkraukles novada apvienojamās pašvaldības – Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru – nav mierā ar piedāvājumu un pieprasa valsts reģionālā autoceļa P79 “Koknese – Ērgļi” steidzamu atjaunošanu.
Tieši kā izlēma?
“LPS uz diskusiju VARAM aicinājām trīs mēnešu pēc kārtas – nenāca,” atklāj Okmanis.
“Runājot par Rundāles novadu, vēlmju sarakstā bija iekļauts posms Pilsrundāle–Dzirnieki, kas ir taisnākais ceļš no Rundāles uz Jelgavu un Rīgu. Sarakstā iekļauts nav, līdz ar to tagadējā Rundāles novadā nevienu ceļu ATR programmas ietvaros neremontēs. Man grūti to komentēt – beigās izvēle notika pēc politiskajām krāsām vai kā citādi. Process atgādināja padomju laikus, kad bija pazīšanās un “blatu” sistēma.”
Madars Lasmanis, VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos: “Protams, plānošanas reģioni ATR programmas ietvaros ceļu posmus bija iesnieguši vairāk, nekā tos par programmas ietvaros plānotajiem līdzekļiem var izremontēt.
Atlasot ATR programmā iekļautos posmus, svarīguma rangs veidojās šādā secībā: pirmkārt, jaunā novada centra sasniedzamība; otrkārt, satiksmes intensitāte; treškārt, ceļa kvalitāte.
Ar mūsu ierobežoto budžetu gadījumos, kad vajadzēja izšķirties, kuru, piemēram, no trim vienlīdz svarīgiem posmiem remontēt, priekšroka droši vien būs dota lētākajām izmaksām.”
Programmu var koriģēt valsts finansējums
Šobrīd apstiprinātajā plānā iespējamās korekcijas ministra padomnieks paredz saistībā tikai ar piešķirto finansējumu pa gadiem. Valdība vēl varot šo finansējumu sadalīt pa gadiem.
“Programmu izstrādājuši esam, tā ir iesniegta Finanšu ministrijā uz prioritārajiem pasākumiem, un ATR programmas realizācijai nākamgad esam pieprasījuši nepilnus 100 miljonus eiro. FM līdz septembra vidum apņēmusies izvērtēt visu ministriju iesniegtos priekšlikumus. Izmaiņas būs tad, ja FM 2021. gadā piešķirs un valdība apstiprinās, teiksim, tikai 70 miljonus eiro,” skaidro Lasmanis.
