Plāni ir, bet nepalīdz: divas gliemeņu sugas Latvijā uz izmiršanas robežas 1
Ziemeļu upespērlene ir suga, kurai draud iznīkšana ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Viņas radiniece – biezā perlamutrene – ir biežāk sastopama, taču arī strauji izzūd. Abām gliemenēm dzīvei nepieciešams tīrs ūdens upēs.
Jau rakstījām (“Neizpildītie mājas darbi dabas aizsardzībā”, LA, 2019.12.12.), ka Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi Latvijai vēstuli ar pārmetumiem par nepietiekamu rīcību dabas aizsardzībā, tostarp arī norādot uz biezās perlamutrenes slikto stāvokli.
Lai pret Latviju netiktu ierosināta pārkāpuma procedūra un nebūtu jāmaksā soda nauda, mums līdz šā gada februārim bija jāsniedz atbilde uz EK paustajiem iebildumiem.
Kad “Latvijas Avīze” uzdeva jautājumu, ko tad tieši Eiropa pārmet un kas tiks darīts biezās perlamutrenes saglabāšanai, Vides reģionālā un attīstības ministrija, slēpjoties aiz normatīvajiem aktiem, norādīja, ka šī joprojām ir “ierobežotas pieejamības informācija” un tā tas būs līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgs tiesas nolēmums.
Plāni ir, bet nepalīdz
Ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plāns izstrādāts pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem – 2004. gadā, savukārt biezās perlamutrenes – 2010. gadā.
Neraugoties uz šiem plāniem, tajos formulētie sugas aizsardzības mērķi: apturēt sugas iznīkšanu un palīdzēt tai atgūt normālu vairošanās un attīstības ciklu – joprojām vēl ir aktuāli.
Tā, piemēram, ziemeļu upespērlenei draud iznīkšana tuvāko trīsdesmit gadu laikā, tikai atsevišķas gliemenes varētu nodzīvot vēl dažus desmitus gadu ilgāk.
“Divām no Latvijas upespērleņu populācijām ir labas izdzīvošanas iespējas, pārējām draud iznīkšana tuvāko gadu desmitu laikā,” prognozē gliemeņu pētniece Mudīte Rudzīte.
“Tas, ka Lavijā ir atrasti gliemeņu kāpura stadija – glohīdiji, liecina, ka pērlenes ir vairoties spējīgas un populācijas novecošanas limitējošais faktors ir mazuļu mirstība nepiemērotu dzīves apstākļu dēļ,” secinājusi pētniece.
Eiropā ziemeļu upespērleņu suga ir saglabājusies tikai kalnu rajonos, bet lauksaimniecības zemju vai apdzīvotu vietu tuvumā vairs nav sastopama. Latvijā vēl ir saglabājušās vairākas ziemeļu upespērleņu atradnes upju baseinos, kuru apkārtnē ir daudz mežu.
Pērleņu populācijas konstatētas astoņās upēs, bet septiņās upēs tikai čaulas vai to fragmenti.
Upespērlenes radiniece – biezā perlamutrene – nav tik reta, bet arī to kļūst mazāk. Lai gan šī gliemene ir sastopama salīdzinoši daudzās Latvijas upēs – Gaujā, Salacā, Ventā un mazajās upītēs, piemēram, Pācē, Raķupē, Pededzē, Ruņņupē, to skaits visai strauji samazinās.
Blīvas biezās perlamutrenes kolonijas, kur kvadrātmetrā saskaitāmi vairāki desmiti vai pat simti perlamutreņu, konstatētas tikai atsevišķās vietās. Šī gliemene apdzīvo upju straujteces, un tai ir nepieciešams samērā tīrs ūdens.
Pērļu meklētāji un mazie HES
Viens no iemesliem, kāpēc gliemeņu populācija Latvijā sarukusi, ir bebru darbība – daudzos upju posmos, kur varētu būt bijuši straujteču biotopi, ir plaši un ilggadēji bebru uzplūdinājumi.
Gliemeņu attīstību apdraud arī mazo hidroelektrostaciju darbība.
“Pirms jebkādas ūdensteču pārveidošanas nepieciešama rūpīga to apsekošana, lai netiktu iznīcinātas gliemenes, kuru aizsardzība noteikta visā Eiropas Savienībā,” norāda gliemeņu pētnieki.
Gaujas krastos pētnieki konstatējuši atpūtnieku ugunskura vietas ar gliemeņu vāku kaudzītēm, kas liek domāt, ka cilvēki mēģina lietot uzturā gliemenes vai meklē pērles. Atrasti arī dzīvnieku izēstu dižgliemeņu čaulu sakopojumi. Atsevišķos gados pavasaros Gaujā konstatēti smilšaini sēkļi ar daudzām mirušām gliemenēm. Tās gājušas bojā, dabiski pazeminoties ūdens līmenim un gliemenēm sausumā nosalstot vai izžūstot.
Latvijas upēs iegūtas pērles tikušas uzskatītas par kvalitatīvām, un tās bijušas pieprasītas Zviedrijas un Krievijas galmos, norāda M. Rudzīte.
Pierādījums tam, ka Latvijas pērļu resursi atzīti par ļoti nozīmīgiem, ir arī tas, ka laikā, kad daļa no pašreizējās Latvijas teritorijas vēl atradās zviedru pārvaldījumā, Kārlis XI izdeva pavēli, kas aizliedza Maskavas tirgoņiem uzpirkt pērles, nosakot, ka pērļu zvejniecība ir karaļa privilēģija. Pār pērļu zvejas pārkāpumiem draudēja ne tikai naudas sods, bet arī pakāršana. Līdzīga kārtība saglabājās arī Pētera I valdīšanas laikā, arī viņš izdeva pavēli, kas noteica ķeizariskās majestātes pastāvīgas tiesības uz pērlēm.
Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei biezā perlamutrene bija izplatītākā Eiropas dižgliemeņu suga, kas tika plaši izmantota cūku un vistu barībai. No gliemeņu vākiem vēl pagājušā gadsimtā tika izgatavotas pogas. Kā rāda gliemenes nosaukums, tā satur perlamutra kārtu uz gliemeņu vāku iekšējās virsmas.
