Kā uzlabot satiksmes drošību? “LA” aptauja 5
Matīss Karro, motosportists: “Latvijas sliktie ceļi un agresīvā braukšana ir galvenie iemesli lielajam satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitam. Par spīti tam, ka maksājam ceļu nodokli, autovadītājiem nākas izvairīties no bīstamām bedrēm un tādējādi zaudēt koncentrēšanos. Tāpat sadursmes izraisa agresīvi manevri un nerēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem. Daudzi nezina, kā pareizi iekļauties plūsmā, piemēram, brauc pa ātrāko joslu un apdzen pa blakus joslu. Jāteic, ka ikdienišķa braukšana ar motociklu pa Rīgu ir vēl nogurdinošāka nekā dalība sacensībās, jo automašīnu vadītāji nesaprot, ko var sagaidīt no motocikla tā atšķirīgo gabarītu un citu īpašību dēļ. Lai uzlabotu stāvokli, par labu nāks sodu paaugstināšana un ātro braucēju fiksējošās fotokameras. Cilvēkiem vienkārši kļūs žēl sava maciņa. Domāju, ka autovadītāju kultūra pakāpeniski uzlabosies.”
Ivars Austers, LU profesors sociālajā psiholoģijā: “Pētījumos atklāts, ka satiksmes drošībā svarīgāki par transportlīdzekli, ceļa segumu un laika apstākļiem ir autovadītāja apzināti pieņemtie lēmumi. Salīdzinājumā ar ziemeļvalstīm, kurās ir ievērojami mazāks bojāgājušo skaits, Latvijā lielāka nozīme ir savas varas demonstrēšanai un vēlmei ietekmēt citus. Tāpat arī svarīgs ir autovadītāja subjektīvais viedoklis par to, cik riskanta ir konkrētā situācija, kas ne vienmēr atbilst objektīvajiem satiksmes apstākļiem. Tādēļ lielāku labumu dos nevis vienkārša ceļa seguma uzlabošana, bet gan tehniski risinājumi, kas atgādina par risku. Pasaulē pēdējos gados sāk izmantot, piemēram, optiskās ilūzijas, lai radītu iespaidu, ka auto kustas ātrāk nekā patiesībā. Ātruma samazināšanu izdodas panākt arī ar “gulošajiem policistiem”, grumbuļainu segumu tuvāk brauktuves malai vai apļveida krustojumiem. Var palīdzēt arī ātruma pārkāpējus fiksējošas fotokameras. Jāstrādā arī sociālajā aspektā: jāpanāk, ka tāda pati negatīva attieksme, kāda ir pret dzērājšoferiem, izveidojas arī pret ātrbraucējiem un tiem, kas braukšanas laikā sarunājas ar pasažieriem vai lieto mobilās ierīces.”
Ainārs Grundmanis, SIA “Kreiss” Tālbraucēju akadēmijas direktors: “Kamēr būs primitīvas prasības autovadītāju apmācībā un eksaminācijā, tādā pašā līmenī saglabāsies arī cilvēku uzvedība uz ceļa. Latvijā gadiem ilgi bijis tā, ka izglītojamais kaut kādā līmenī apgūst braukšanu, noliek eksāmenu un tad uz izdzīvošanu tiek palaists satiksmē. Kurš ir gudrāks, tas arī izdzīvo. Savukārt citi veido bojāgājušo statistiku. Es pats būtu ar mieru ieguldīt laiku, lai aizietu uz savu bērnu skolu pastāstīt par satiksmes drošību. Jau bērnudārzā un pamatskolā par to būtu jāmāca daudz vairāk un izvērstāk, ar praktisku piedalīšanos satiksmē. Ir jāizmanto arī sociālie mediji un citi līdzekļi sabiedrības izglītošanai. Televīzijas šovos rāda par dumjībām, kas notiek citās zemēs uz ceļiem. Kāpēc lai nerādītu arī par satiksmes drošību un kultūru tajās valstīs, kur ir vismazāk bojāgājušo?”
Normunds Krapsis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks: “Galvenie iemesli lielajam bojāgājušo skaitam ir ceļu infrastruktūras neapmierinošais stāvoklis un autovadītāju attieksme pret likumu. Saprotams, ka ar ierobežotajiem finanšu resursiem ceļus nevar padarīt pilnīgi drošus, tomēr ar minimāliem ieguldījumiem ceļu satiksmes organizācijā iespējams situāciju uzlabot. Piemēram, bīstamākajos posmos drošāku satiksmi veicinātu papildu zīmju uzstādīšana vai citi satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tā sauktajos melnajos punktos un ceļa posmos, kur novērota vidējā braukšanas ātruma būtiska pārsniegšana, turpinās arī fotoradaru izvietošana. Pakāpeniski tiks izvietoti stacionārie fotoradari arī ārpus Rīgas reģiona robežām. Papildus tehniskajiem līdzekļiem nākamgad papildināsim savus spēkus ar 40 netrafarētajiem transportlīdzekļiem, kas piedalīsies satiksmes uzraudzībā.”
UZZIŅA
* Latvijā satiksmes negadījumos pērn bojāgājušo skaits bijis 94 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Vēl neapmierinošāka aina no ES valstīm pērn bijusi tikai Bulgārijā un Rumānijā (95 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem).
* Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem. ES vidējais rādītājs ir 51,5 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.
Avots: Eiropas Komisija
