Uz Itālijas robežām pārtver miljoniem eiro, zeltu un sudrabu 0
Ekonomiskās krīzes, augošo nodokļu un pastiprinātās nodokļu nemaksātāju tvarstīšanas iespaidā pieaug Itālijas iedzīvotāju skaits, kas cenšas nedeklarējot slepus izvest uz citām valstīm, sevišķi uz fiskālajām paradīzēm, skaidru naudu vai dārgmetālus.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Itālijas lidostās, ostās un autoceļu robežkontroles punktos konfiscēti 41 miljons eiro, 88 kilogrami zelta un 570 kilogrami sudraba – divreiz vairāk nekā pērn. Drīzumā tiks parakstīta Itālijas un Šveices divpusējā vienošanās, kas paredz aplikt ar nodokļiem Itālijas iedzīvotāju kontus Šveices bankās.
Slēpj apakšveļā un cigaretēs
Fjumičīno lidostā, netālu no Romas, dažu dienu laikā finanšu policija pieķērusi gan ķīniešu uzņēmēju, kas apakšveļā bija paslēpusi gandrīz 100 000 eiro, gan itālieti, kas devās uz Etiopiju ar 122 000 eiro čemodāna dubultajā pamatnē, gan vēl kādu ķīnieti, kura somā bija 200 000 eiro vērts cigarešu bloks – katrā cigaretē bija noslēpta 500 eiro naudaszīme. Šādi atklājumi nav retums arī citos robežas šķērsošanas punktos. Malpensas lidostā pie Milānas darbojas īpaša informātikas sistēma, kas palīdz uzraudzīt skaidras naudas kontrabandu, bet tās atrašanā palīdz divi banknošu meklēšanā apmācīti suņi. Labradors Tango, kas pārbauda izceļojošo pasažieru bagāžu, nesen atklāja kādu Šrilankas pilsoni, kura lielajā čemodānā starp drēbēm bija paslēpti 424 000 eiro.
No janvāra līdz augustam uz Itālijas robežām aizturēta nedeklarēta nauda 41 miljona eiro vērtībā, kas ir par 78% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Taču jaunākā tendence ir izvest zeltu, kas tiek tirgots arī plāksnītēs, kas viegli noslēpjamas portatīvajos datoros vai zem mašīnu paklājiņiem. Šogad pārtverti 88 kilogrami zelta (pērn 45 kg), kā arī 570 kilogrami sudraba (pērn 179).
Gan kurjeru skaits, gan izvestās summas ir pieaugušas, neskatoties uz to, ka Mario Monti vadītā tehnokrātu valdība šogad pārskatījusi sodus par naudas nedeklarēšanu uz robežas. Vēl šā gada sākumā, ja cilvēks tika pieķerts uz robežas ar nedeklarētu naudu un ja tās vērtība nepārsniedza 250 000 eiro, viņam bija jāsamaksā sods 5% apmērā no pārvestās summas, un viņš varēja turpināt ceļu ar atlikušo naudu. Tagad visa nauda, kas pārsniedz 10 000 eiro un nav deklarēta muitā, tiek konfiscēta, bet kurjeram tiek uzlikts naudas sods vēl 30% apmērā no noslēptās summas. Šo izmaiņu ietekmē gan parādījusies tendence izvest mazāk naudas vienā reizē, lai samazinātu zaudējumus pieķeršanas gadījumā.
Izved “netīru” naudu
Milzīgās skaidrās naudas summas tiek slepeni izvestas ne vien tāpēc, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, bet bieži vien ir saistītas arī ar naudas atmazgāšanu, krāpšanām, narkotiku tirdzniecību un terorisma finansēšanu. Tā, piemēram, Malpensas lidostā aizturētais 19 gadus vecais kolumbiešu jaunietis, kas mēģināja izvest 525 000 eiro, izrādījās Interpolam zināma narkotiku tirgoņa dēls. 114 no aizturētajiem lielu naudas summu pārvadātājiem tiek turēti aizdomās par saistību ar teroristu organizācijām.
Aktīvākie naudas izvedēji no Itālijas uz fiskālajām paradīzēm šā gada sākumā bijuši ķīnieši, kā arī paši itālieši un ēģiptieši. Ik pa laikam, kad tās īpašniekiem rodas nepieciešamība pēc papildu tēriņiem, nauda no fiskālajām paradīzēm tikpat slepeni atgriežas Itālijā, tāpēc ievest nedeklarētu naudu Itālijā visvairāk mēģinājuši tieši itālieši, taču daudz nav atpalikuši arī ķīnieši, krievi un albāņi.
Šveicē no nodokļiem neizbēgs
Nedeklarētās naudas plūsma uz Šveici drīz varētu sarukt, jo Itālijas un Šveices delegācijas pēc vairākām tikšanās reizēm ir sagatavojušas divpusējo vienošanos, kuras parakstīšana plānota novembrī. Vienošanās galvenais mērķis – aplikt ar nodokļiem Itālijas pilsoņu noguldījumus Šveices bankās. Līdzīgas vienošanās Šveice jau ir parakstījusi ar Vāciju, Lielbritāniju un Austriju.
Piemēram, vienošanās ar Vāciju paredz, ka visi Vācijas nodokļu maksātāji, kam ir konti Šveices bankās, šogad maksās vienreizējo nodevu 19 – 34% apmērā no noguldītās summas. No nākamā gada par jebkādiem ienākumiem, ko radīs Šveicē noguldītā nauda, Šveice iekasēs 26 – 27% nodokli un pārskaitīs to Vācijai.
Tiek lēsts, ka Šveices bankās glabājas 160 miljardi eiro, kas pieder Itālijas pilsoņiem. Itālija vēlas aplikt šos noguldījumus ar 25% vienreizējo nodevu, ar kuras palīdzību nodokļu maksātājs būs nokārtojis savas saistības par aizvadītajiem gadiem. Turpmāk visi Šveices bankās gūtie ienākumi tiks aplikti ar nodokli, kura apjoms vēl tiek saskaņots. Savukārt Itālija piekrīt, ka kontu īpašnieki paliks anonīmi.
Vienošanās ir izdevīga ne vien Itālijai, bet arī Šveicei, kas starptautiskā spiediena dēļ vēlas pamazām īstenot “baltās naudas” stratēģiju un piedāvāt caurspīdīgus banku pakalpojumus, tostarp Itālijas teritorijā. Labumu gūs arī citi Šveices uzņēmumi, kas vēlēsies darboties Itālijā, jo līdz šim tiem bija jāsaskaras ar milzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem, tādēļ ka Itālija ir iekļāvusi Šveici fiskālo paradīžu melnajā sarakstā.
