Uz īstām dāvanām nodokļu maksātājiem cerēt vēl pāragri… 0
Iespējams, šo trešdien pēcpusdienā daudziem Latvijā uzlabojās garastāvoklis, lasot daudzos portālos publicētās ziņas par plānotajām un rosinātajām Latvijas nodokļu politikas izmaiņām no 2021. gada. Tomēr uz īstām dāvanām nodokļu maksātājiem cerēt vēl pāragri – šoreiz runa ir tikai par to, ko dažādas interešu grupas vēlētos jeb “šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties”.
Projekts nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām Finanšu ministrijai jāizstrādā līdz 31. maijam.
Bet, ja piepildītos visi pašreizējie rosinājumi, tad ļaudis varētu cerēt uz PVN samazinājumu no 12% uz 5% medikamentiem (kas radītu 25–30 milj. eiro iztrūkumu valsts budžetā); tāds pats samazinājums solīts iekšzemes periodiskajiem un ES izdevumiem (ietekme uz budžetu – 2 milj. eiro); arī grāmatizdevējiem cerības uz PVN samazinājumu (budžetam izmaksātu 1,3 milj. eiro); restorānu īpašnieki varētu atviegloti ieliet sev glāzi vīna, jo tiek rosināts samazināt PVN restorāniem līdz 12%, kas, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, budžetam jau atkal izmaksātu 25–30 miljonus eiro neieņemtos nodokļos.
Visi tie, kuri ar grūtībām savelk galus ģimenes budžetam, it kā var priecīgi saberzēt rokas, jo ierosināts samazināt PVN virknei pārtikas produktu – svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām – no pašreiz piemērotā 21% līdz 5%, kas maksātu 60–70 miljonus eiro.
Ar to dāvanu saraksts nebūt nav izsmelts.
Ģimenēm rosināts palielināt valsts pabalstu (izmaksas 81–97 milj. eiro atkarībā no scenārija), rosināts celt minimālo algu no 430 līdz 500 eiro, un piedāvāti pieci scenāriji diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām ar izmaksām no 39 līdz pat 470 milj. eiro.
Šīs rosinātas nodokļu politikas izmaiņas valsts budžetam izmaksātu 233,3–700,3 miljonus eiro. Vērienīgi.
Bet vai valstij ir tik dziļas kabatas?
Kas tad piedāvāts nodokļu palielinājuma pusē? Lielākais nodokļu ieguvums plānots no rosinātām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma izmaiņām – nodokļu likmes palielināšanu no esošajiem 15% līdz 25% un atļauto darbinieku skaita samazinājumu līdz vienam, samazināt atļauto maksimālo apgrozījumu un palielināt nodokli par šā apgrozījuma pārsniegumu.
Vienlaikus 2022. gadā rosināts ieviest papildu 20% likmi, juridiskai personai maksājot MUN par pakalpojumu. Visu šo darbību kopējais pienesums budžetā varētu būt 50–70 milj. eiro. Vēl piedāvāta pakāpeniska dabas resursu nodokļa (DRN) palielināšana un atbrīvojumu atcelšana no šā nodokļa.
No dabas resursu nodokļa palielināšanas valsts, maksimums, varētu iegūt apmēram 2,7 miljonus eiro budžetā, no šā nodokļa atbrīvojumu atcelšanas par iepakojumu un vienreizējiem traukiem – jau 40 milj. eiro. Vēl divu atbrīvojumu atcelšana varētu radīt būtisku pienesumu budžetam – valsts nodokļos iegūtu ap 15 milj. eiro, ja atteiktos no DRN atbrīvojumiem videi kaitīgām precēm un transportam, bet vēl 10,7 miljonus – ja mainītu vieglo auto reģistrācijas nodokli tā, lai novērstu vecu automašīnu ieplūšanu Latvijā no Rietumeiropas.
Piedāvāts arī atteikties no PVN atbrīvojuma tiem kultūras pasākumiem, kurus nerīko valsts vai pašvaldību iestādes, šādi iegūstot 2,1 miljonu eiro.
Visbeidzot, rosināts pakāpeniski pacelt akcīzes nodokli tabakai, karsējamajai tabakai un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, iegūstot 6,2–12 miljonus eiro.
Visu budžeta pienesumu teorētiskā iespējamā summa ir 126,7–152,5 miljoni eiro. Nav grūti pamanīt, ka šī summa ir 2–5 reizes mazāka par rosinātajiem nodokļu samazinājumiem.
Diemžēl šim garajam un vismaz sākumdaļā patīkamajam sarakstam ir visai mazs sakars ar realitāti.
Dokuments, no kura smeļas žurnālisti, ir pašreizējās valdības sanāksmju un tikšanos ar nozaru pārstāvjiem laikā izskanējušo priekšlikumu apkopojums, kas sagatavots, lai valdošā koalīcija varētu sākt politisko diskusiju par nodokļu politikas izmaiņām. Tā skaidro Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.
Šī diskusija vēl pat nav sākusies un saskaņā ar valdības deklarācijā teikto, FM jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņas 2021.–2025. gadam līdz šā gada 31. maijam.
Citiem vārdiem sakot – no šiem rosinājumiem līdz reālām nodokļu politikas izmaiņām un ieguvumiem vēlētājiem ir “kā līdz kosmosam”.
Vēl vairāk, FM pārstāvis diezgan klaji ironizēja par pieņēmumu, ka valdības spēkos būtu vienlaikus samazināt PVN medikamentiem (30 milj. eiro), pārtikai (70 milj. eiro), restorāniem (30 milj. eiro) un vienlaikus palielināt ģimeņu valsts pabalstus (97 milj. eiro) un neapliekamos minimumus (pat līdz 470 milj. eiro).
Īsi sakot – visa diskusija un cīņa par nodokļu politikas izmaiņām vēl priekšā.
