Uz Irāku varētu sūtīt lopus 0
Pēc uzņēmēja ieteikuma Zemkopības ministrija aicina uz Latviju Irākas amatpersonas un uzņēmējus līguma par veterināro sertifikātu atzīšanu parakstīšanai.
SIA “Genova” un SIA “Genetic.lv” īpašnieks Mehmets Celiks teic, ka pēc Turcijas tirgus slēgšanas citu valstu uzņēmējiem patlaban ļoti ticama ir liellopu eksporta sākšana no Baltijas valstīm uz Irāku. Tomēr vispirms valstu līmenī ir jāvienojas par veterināro sertifikātu atzīšanu (grūsnām telēm un gaļai), kas notiks Irākas amatpersonu un uzņēmēju vizītes laikā Latvijā. Par vizītes gatavošanu vakar saņēmu apstiprinājumu Zemkopības ministrijā, kas uz Irāku aizsūtījusi oficiālu ielūgumu.
“Irākieši ļoti cenšas veidot sadarbību ar mums tāpēc, ka Latvijā ir halal kaušanas likums un mēs esam viņiem ļoti daudz stāstījuši par Latviju, kur audzē veselus dzīvniekus un ražo augstas kvalitātes pārtikas produktus. Irākā ir milzīgs tirgus, un viņi vēlas ievest drošus, veselīgus pārtikas produktus,” teic M. Celiks.
Uzņēmējs teic, ka Irākas Pārtikas un veterinārais dienests vēlas darboties saskaņā ar ES pārtikas drošības prasībām un nevēlas korupciju. Šā iemesla dēļ arābu valstīs ir grūti atrast labus sadarbības partnerus un labus pārtikas produktus. M. Celiks arī atklāj, ka Turcijā valsts no vairākām programmām saviem uzņēmējiem subsidējusi jaunu fermu un ganāmpulku pirkšanu 38% apmērā no visiem izdevumiem, bet Irākā atbalsts ir vēl lielāks – 60% liels. Turklāt Irākā valsts atbalstu maksā projekta īstenošanas gaitā.
Latvijas Pārtikas un veterinārajā dienestā vakar apstiprināja – ir saņemts pieteikums par gaļas un gaļas produktu eksporta atļaujas izsniegšanu un saistībā ar tā piešķiršanu nosūtīts pieprasījums uz Irāku.
M. Celiks, kas savulaik iniciēja Baltijas valstīs audzēto gaļas liellopu eksportu uz Turciju un pērn kļuva par Latvijas pilsoni, teic, ka sadarbības sākšana ar Irāku noteikti celšot vidējo gaļas liellopu cenu Latvijā, kas pēc Turcijas tirgus slēgšanas pērn gada beigās būtiski samazinājās.
Turcijas tirgus slēgts tāpēc, ka valsts pietiekami palielinājusi dzīvnieku daudzumu un vēlas aizstāvēt savu ražotāju. Tāpat dzīvajiem liellopiem patlaban noteikts 30% liels ievedmuitas maksājums, kas eksportu padara neizdevīgu arī aizlieguma atcelšanas gadījumā. Patlaban esot droši zināms – Turcija savu tirgu līdz šā gada novembrim neatvērs.
M. Celiks teic, ka irākieši esot “tērētāji” tāpēc, ka viņiem “dievs esot devis naftu desmit metru dziļumā”. Irākā cilvēkiem arī esot daudz naudas. M. Celiks sola – pēc Irākas tirgus atvēršanas Latvijas lopkopjiem cena atgriezīsies līmenī, kas bija pirms diviem gadiem, kad par aptuveni 300 kg smagu bullīti viņa firma maksāja pat Ls 2,40 par kilogramu (dzīvsvarā).
Sarežģīts un neatrisināts jautājums gan ir par gaļas lopu iepirkšanu. Patlaban Latvijā nevar nodrošināt liela dzīvnieku daudzuma savākšanu. To atzīst arī Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Rihards Valtenbergs. Viņš teic, ka zemniekam izmaksas par vienu dzīvsvara kilogramu veidojot Ls 2,50, kas ir vairāk, nekā labākajos laikos piedāvātā pircēju cena. R. Valtenbergs jau tuvākajā laikā sola iepazīstināt ar pētījumu par faktiskajām gaļas liellopu audzēšanas izmaksām Latvijā. Savukārt M. Celiks aicina gaļas liellopu audzētājus veidot spēcīgu kooperatīvu, kas nodrošinātu izdevīgākas cenas un palīdzēs saimniekiem grūtā brīdī.
