Armands Ruks: Jārod kompromiss starp cilvēka iztiku un epidemioloģisko drošību 9
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāki simti policistu Rīgā ik dienu kontrolēšot, kā tiek ievēroti valdības noteiktie stingrie ierobežojumi mājsēdes laikā, kas izsludināta līdz 15. novembrim. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks vakar pastāstīja, ka arī visos reģionos šim nolūkam tiks iesaistīti Valsts policijas spēki un tiem palīdzēšot pašvaldības policija, kā arī zemessargi.
Kā zināms, no 21. oktobra līdz 14. novembrim (ieskaitot) nakts stundās ir spēkā pārvietošanās ierobežojumi jeb stingra mājsēde – no plkst. 20 līdz plkst. 5 iedzīvotājiem noteikts pienākums uzturēties savās dzīvesvietās. Dzīvesvietu var atstāt attaisnojošu iemeslu dēļ.
“Zināmās situācijās tiks pieļauta elastība, jo jāsaprot, ka arī pēc pulksten 20 cilvēks var izvest suni pastaigāties vai ir citas problēmas, kāpēc viņš neatrodas savā dzīvesvietā. Tāpēc līdzi ir jāņem rakstiski aizpildīts pašapliecinājums,” sacīja Ruks.
Valdības rīkojumā ir norādīts, ka ar privāto transportlīdzekli atļauts pārvietoties vienlaikus tikai vienas mājsaimniecības locekļiem vai divām personām, kuras nav vienas mājsaimniecības pārstāvji. Līdz trim personām no vairākām mājsaimniecībām atļauts atrasties tikai tādā privātajā auto, kurā tiek vesta persona, kurai nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības pārvietoties vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.
Bet kā policija pārbaudīs, kurš ir no kuras mājsaimniecības? Ruks skaidroja, ka policijai esot divi instrumenti, kā pārbaudīt radniecību un vienas mājsaimniecības esamību vai neesamību.
“Mums ir pieejamas attiecīgas datu bāzes, kuras policija izmanto, ja ir aizdomas par kādu pārkāpumu. Ja parādās pamatotas aizdomas un bažas, arī pašam cilvēkiem ir jāspēj pierādīt, ka viņi pārstāv vienu mājsaimniecību. Nevajag gaidīt, ka policija nāks un kādu sodīs – mēs negribam sodīt, bet vēlamies, lai iedzīvotāji ievēro valdības izsludinātos ierobežojumus,” sacīja Ruks.
Latvijā nereti dažādu profesiju cilvēki, piemēram, celtnieki vai mežstrādnieki, samaksājuši kopīgi par degvielu, uz darbu brauc vairāki vienā automašīnā, tomēr policijas priekšnieks Ruks aicināja pieturēties pie valdības lemtā. Viņš gan piekrita, ka jārod kompromiss starp cilvēka iztiku un epidemioloģisko drošību.
Policija ne tikai pati kontrolēšot vietas, kur iespējama neatļauta pulcēšanās, bet arī reaģēšot uz ziņojumiem. Valsts policijas priekšnieks pastāstīja, ka, ņemot vērā iepriekšējās mājsēdes pieredzi, tie varētu būt jaunieši un ne tikai viņi, kas viesu namos vai privātajās mājās organizējot ballītes. Likums atļauj šādās vietās veikt administratīvo apskati ar prokurora vai tiesneša sankciju.
“Ceru, ka cilvēki var izturēt līdz valsts svētkiem. Paciešamies visi kopā!” aicināja Ruks.
Tos iedzīvotājus, kuri netic valdības lēmumiem, nevakcinējas un ir noskaņoti pārkāpt ierobežojumus, Ruks mudināja jau laikus pārdomāt savu rīcību un objektīvi izvērtēt savas rīcības sekas.
Likums par ārkārtējo situāciju ļauj piemērot naudas sodus, ja ierobežojumi netiek ievēroti. Fiziskai personai administratīvais sods ir no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.
A. Ruks: “Pagājušajā mājsēdē tika sodīti diezgan daudzi. Savulaik rēķinājām, ka vidējais piemērotais sods bija ap 70 eiro. To gan nevar pateikt precīzi, kāda bija kopējā piespriestā naudas summa, jo bija tādi, kas nesamaksāja, un tas attiecīgi ir tiesu izpildītāju ziņā. Tās sekas var būt bēdīgas, un katram vajadzētu padomāt par to, ka nevajag nonākt līdz tādai situācijai, ka policijai jāpiemēro sods.”
