Uz Helsinkiem pirms Londonas 0
Latvijas Vieglatlētikas savienībā nolemts uz Eiropas čempionātu, kas Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiks no 27. jūnija līdz 1. jūlijam, deleģēt deviņas sportistes un 12 sportistus.
Latvija pirmo reizi šāda mēroga sacensībās šķēpa mešanā būs pārstāvēta ar maksimālo kvotu – pa trim dāmām un kungiem. Helsinkos šķēpu metīs Madara Palameika, Sinta Ozoliņa-Kovala, Līna Mūze, Vadims Vasiļevskis, Zigismunds Sirmais un Ainārs Kovals. Vīriešu sacensībās būs arī rezerves dalībnieks Ēriks Rags, lai nomainītu kādu no pamatsastāva, ja tam, nedod Dievs, kas atgadītos. Otra lielākā ir tāllēcēju komanda – Ineta Radēviča, Lauma un Māra Grīvas, Elvijs Misāns un Jānis Leitis, kura universālais talants ļaus viņam Helsinkos piedalīties arī 400 m skrējienā. Aiga Grabuste un Laura Ikauniece startēs septiņcīņā, Ronalds Arājs – 100 m sprintā, Dmitrijs Jurkevičs – 800 m un 1500 m, Poļina Jeļizarova – 3000 m distancē ar šķēršļiem, Māris Urtāns grūdīs lodi, Igors Sokolovs metīs veseri.
Valsts prezidenta kausu izcīņas sacensībās aizviņnedēļ Valmierā negaidīti ātrs bija mūsu vīru kvartets 4 x 100 m stafetē – Ronalds Arājs, Jānis Mezītis, Ņikita Paņkins un Sandis Sabājevs finišēja pēc 39,94 sekundēm, kas latviešiem nav bijis pa spēkam kopš nacionālā rekorda sasniegšanas 1983. gadā (39,32). Ar to pietika, lai kvalificētos Helsinkiem, kur stafetes komandai pieteikti arī Misāns un Leitis.
Eiropas čempionāta kvalifikācijas normas izpildījuši arī Staņislavs Olijars 110 m barjersprintā, Edgars Eriņš desmitcīņā, Ansis Brūns šķēpa un Laura Igaune vesera mešanā, taču dažādu iemeslu dēļ paliks mājās. Tāpat arī mūsu olimpiskie soļotāji un maratona skrējēji, jo Helsinkos nenotiks sacensības šajās vieglatlētikas disciplīnās.
Kvalifikācijas termiņš Eiropas čempionātam beidzās aizvakar, kad divi mūsu vieglatlēti startēja starptautiskās sacensībās Krievijas pilsētiņā Žukovskā. Poļina Jeļizarova skrēja 1500 metrus un ar personisko rekordu 4:13,96 ieņēma septīto vietu, taču līdz Helsinku normai viņai pietrūka gandrīz divu sekunžu. Pagalam neveicās Aināram Kovalam, kura mestais šķēps aizlidoja tikai 71,55 m, atstājot viņu sestajā vietā. Pārāk ass kontrasts salīdzinājumā ar pāris dienas iepriekš Bauskā sasniegtajiem 83,89 metriem.
Paturēt titulu
Sagadīšanās vai ne, taču 21 vieglatlēts Latviju pārstāvēja arī iepriekšējā Eiropas čempionātā aizpērnajā vasarā Barselonā. Latviešiem tas joprojām ir neaizmirstams, pateicoties Inetas Radēvičas zelta tāllēcienam, turklāt ar Latvijas rekordu (6,92 m). Tikai pēdējā brīdī medaļa no rokām izslīdēja Mārim Urtānam, kurš lodes grūšanā izcīnīja ceturto vietu, šķēpmetēji Ainārs Kovals (81,19 m) un Madara Palameika (60,78 m) – attiecīgi sesto un astoto.
Kādi ir šāgada “acītes” nodomi, gatavojoties Helsinkiem? Ineta Radēviča savējos neslēpj. “Nav nekādu šaubu, ka došos uz Helsinkiem, lai paturētu savu titulu,” Eiropas čempione pirms dažām dienām atzinās aģentūrai LETA. “Mans treneris teic, ka esmu čempionātu sportiste. Toreiz Barselonā bija fantastiskas sacensības, un es līdz pat šai dienai neesmu atradusi pareizos vārdus, lai raksturotu savas emocijas. Taču treneris norāda, ka sportista lielākā kļūda ir dzīvošana pagātnē. Tādēļ es turpinu izbaudīt dzīvi šodienā un plānoju nākotni, cerot sasniegt labu rezultātu olimpiskajās spēlēs Londonā.”
Ronalda Arāja mērķis ir Eiropas čempionāta fināls. Pārējie pagaidām ir mazāk runīgi, un tas arī saprotams, jo vēl vairāk nekā nedēļa laika. Tomēr arī bez īpašiem paskaidrojumiem noprotams, ka Sintai Ozoliņai-Kovalai, Līnai Mūzei, Elvijam Misānam, Jānim Leitim un Mārai Grīvai galvenais uzdevums Helsinkos būs kvalificēties olimpiskajām spēlēm.
Vēl viena “acīte”?
Vieglatlēti par Eiropas čempionāta medaļām sacenšas jau kopš 1934. gada un Helsinkos to darīs 21. reizi. Periodiskums mainījies vairākkārt, taču no 1974. līdz 2010. gadam čempionātu arvien rīkoja katrā ceturtajā vasarā. Tagad – divas reizes biežāk. 22. čempionāts notiks 2014. gada augustā Cīrihē.
Latvieši šajos gados sapelnījuši 20 medaļas. Par pirmo Eiropas čempionu 50 km soļošanā kļuva Jānis Daliņš (1934), šķēpa mešanā par četrkārtējo – Jānis Lūsis (1962, 1966, 1969, 1971), pa titulam ir Staņislavam Olijaram (2006) un Inetai Radēvičai (2010). Uz Latviju atvestas arī septiņas sudraba un sešas bronzas godalgas. Būtu lieliski, ja Helsinkos mūsējiem izdotos kopējo krājumu vienādot ar čempionāta kārtas skaitli, un vēl jaukāk – to pārsniegt.
