Uz festivālu ar savu zupas bļodiņu. Kā nenoslīkt plastmasas atkritumos? 1
Kur izpriecas, tur ēšana un – atkritumi. Brīvdabas sarīkojumu jaukumiem nāk līdzi arī milzīgas kaudzes no vienreiz lietojamiem plastmasas šķīvjiem, glāzēm, salmiņiem un citiem galda piederumiem. Vai rīkotāji ir padomājuši, kā izklaides rīkot videi draudzīgāk – “Zaļā istaba” jautā šā gada Dziesmu un deju svētku, festivālu “Positivus”, “Summer Sound” un “Laba daba” organizatoriem.
Dziesmu svētku dalībniekiem būs jāšķiro atkritumi
PET pudeļu un citas plastmasas trauku lērums sagaida Dziesmu un deju svētku rīkotājus. Pēc pašu aprēķiniem ar vienreizlietojamiem galda piederumiem sanākot ap 150 tūkstošiem vienību, pudeles būšot krietni vairāk, jo 400 tūkstoši litru ūdens dāvinājumu “Rimi” piegādās puslitra un pusotra litra tilpuma tarā. Ēdināšanas uzņēmumiem prasības pēc dabai draudzīgāku materiālu izmantošanas, pasniedzot pārtiku, nav izvirzītas, skaidro sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva. “Tik milzīgam pasākumam tas radītu lielākas izmaksas, tā vietā lielu uzmanību pievēršam atkritumu savākšanai,” viņa uzsver.
Katram dalībniekam auduma somā līdzās lietusmētelim, sēdpaklājam, plāksteriem un atvēsinošam kāju krēmam būs ievietots arī buklets ar noderīgu informāciju un speciālu aicinājumu izlietoto pārtikas iepakojumu mest atbilstošā konteinerā. Par atbildīgu šķirošanu atgādinās arī paziņojumi koncertu vietās un ikdienas instruktāžās pirms mēģinājumiem. Aktīvākajās svētku norises teritorijās būs izvietoti 280 atkritumu konteineru ar skaidrojošām uzlīmēm, ka tie paredzēti PET pudelēm un citai plastmasai, papīram un kartonam, kā arī vienreizlietojamiem ēdiena traukiem.
Organizatori cerot uz dalībnieku cieņpilnu attieksmi ne tikai pret seno kultūras tradīciju, bet arī apkārtējās vides tīrību.
“Positivus” un “Summer Sound” vēl jāaug
Pēc “Positivus” un “Summer Sound” festivāliem uz poligoniem aizceļo daudzi desmiti tonnu nepārstrādājamu atkritumu. Līdzīgi kā Dziesmu un deju svētku rīkotāji mūzikas festivāla organizatori neizvirza sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un tirgotājiem izmantot videi draudzīgākus vienreiz lietojamos materiālus.
“Mūsu līgumos nav rakstīts, ka, piemēram, jābūt papīra traukiem, taču ir tirgotāji, kas ēdienus un dzērienus paši pasniedz tikai papīra traukos un galda piederumus – no koka. Redzam, ka “zaļā” tendence sāk skriet mūsu festivāla noteikumiem pa priekšu,” par “Summer Sound” pieredzi stāsta festivāla pārstāve Alise Pabērza. Tāpat arvien biežāk sastopami apmeklētāji, kas ierodas ar saviem traukiem – ne tikai termokrūzi kafijai, bet arī bļodiņu rīta putrai vai kartupeļiem “frī”. “Mūsu tirgotāji ir aicināti viņus apkalpot – vēl viens labs piemērs, uz ko citiem tiekties.”
Rīkotāju lielākās rūpes veltītas kārtībai teritorijā, lai tā būtu sakopta visa pasākuma laikā, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas firmas darbinieki strādājot gluži vai bez pārtraukuma, pludmalē uzlasīdami apmeklētāju atstāto drazu un iztukšodami miskastes. Atšķirībā no “Positivus” festivāla Salacgrīvā, kura teritorijā izvietoti konteineri arī šķirotiem atkritumiem, “Summer Sound” velti tādus meklēt – neesot jēgas, jo, kā atzīst A. Pabērza, cilvēkiem, kas atbraukuši uz Liepāju atpūsties, vairāk prātā mūzika, sarunas, atspirdzinoši dzērieni, un esot jāpriecājas, ka iztukšotos traukus viņi vispār iemet atkritumu kastē. Apmeklētāju kultūras līmenis gan pa astoņiem gadiem ir audzis un atkritumu šķirošana šodien vairs neizskatās pēc utopijas kā pasākuma pirmsākumā. “Augstākais mērķis, uz ko vajadzētu tiekties – festivāla apmeklētāji paši sašķiro visus atkritumus,” spriež sarīkojuma pārstāve.
Arī “Positivus” atzīst, ka mūzikas mīļotāju vides paradumi mainās uz labu – vēl pirms dažiem gadiem telšu pilsētiņā atstātais mantu un atkritumu apjoms bijis iespaidīgs, bet ar atgādinājumiem, rūpīgu darbu un palīdzīgu roku tas būtiski samazinājies.
“Laba daba” rāda labu paraugu
Atbilstoši savam nosaukumam rīkojas mūzikas festivāls “Laba daba”. Kā skaidro organizatore Gundega Turnele, visiem ēdinātājiem izvirzīts noteikums, ka maltītes jāpasniedz videi maksimāli draudzīgos traukos – no papīra vai bioplastmasas – un piederumi – no koka vai cita “zaļā” materiāla. Uzņēmumi prasības ievēro, vienīgi ar alus glāzēm vēl nav rasts risinājums – joprojām tiek lietotas vienreiz lietojamās no plastmasas. Labs piemērs reiz redzēts muzikālā pasākumā Austrālijā un Jaunzēlandē, kur kāds uzņēmums pret depozīta iemaksu piedāvājis vairākkārt lietojamas plastmasas glāzes un mazgāšanas iespējas. “Ja pie mums par saprātīgu cenu būtu šāds serviss, noteikti to izmantotu, jo pēc pasākuma nepaliktu tā lielā atkritumu kaudze.”
Visai veiksmīgi festivāla rīkotājiem izdodas cīņa ar izsmēķiem – par nelielu samaksu pīpmaņi var iegādāties mobilos pelnu traukus, kuru var ielikt kabatā vai jostas somā. Pelnu trauks patiesībā ir PET pudeļu sagatave, pirms tā nav izpūsta pudeles formā. “Apmeklētāji labprāt tos izmanto, un atkritumu vācējiem – mazāk darba,” nosaka organizatore.
“Laba daba” vienīgais no uzrunātajiem festivāliem nosauc nešķiroto atkritumu apjomu, kas rodas divu dienu pasākuma laikā – 60 līdz 80 tonnas. Ar šķiroto atkritumu konteineriem neesot veiksmīga pieredze, nelīdzot pat kārdinošas akcijas. G. Turnele spriež, ka cilvēka ikdienas paradumi atspoguļojas arī ārpus mājas. “Situāciju var mainīt līdz ar lielāku pieejamību atkritumu šķirošanai – jo vairāk tā cilvēkiem būs iespējama sadzīvē, jo viņi atbildīgāk izturēsies publiskos pasākumos.”
Latvija nebūs “zaļā” pioniere
Vai Latvija varētu būt viena no pionierēm Eiropas Komisijas priekšlikumam par vienreiz lietojamo plastmasas sadzīves priekšmetu – trauku, galda piederumu u. c. – aizliegumu, aizvietojot tos ar ražojumiem no dabai draudzīgākiem materiāliem? Uzņēmuma “Zaļā josta” vadītājs Jānis Lapsa prognozē, ka mūsu valsts, visticamāk, pievienosies sekotāju pulkam, nevis izvirzīsies līderos.
Ar vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem ir vairākas problēmas – apjomā to it kā ir daudz, bet svarā – viegli, kā arī lielākā daļa materiāla – netīra. Turklāt trauki lielākoties izgatavoti no PVC*, kas ir hloru saturoša, viena no nedraudzīgākajām plastmasām, tāpēc to neviens tā īsti negrib ne pārstrādāt, ne dedzināt.
Ja dalītajā vākšanā nonāk netīrs, tātad – nekvalitatīvs materiāls, no tā pārstrādei var izmantot tikai daļu, vēl kāda daļa aiziet uz kurtuvēm. Latvijā ar sadzīves atkritumu dedzināšanu nodarbojas vienīgi rūpnīca “Cemex”, taču PVC plastmasas izmantošana kurināmajam pieļaujama nelielos apjomos – jau pieminētā hlora dēļ.
Līdz šim lielākais otrreizējo izejvielu – polimēru, papīra u. c. materiālu – pārstrādātājs bija Ķīna, taču tā laikam savā zemē ir piesārņojusi visu, ko vien varēja, tāpēc valdības līmenī noteikts atkritumu importa aizliegums. Ķīna deva ļoti labu cenu par materiālu, un citu valstu pārstrādātājiem bija grūti ar to konkurēt. Tagad konkurence palielinās un rodas iespējas attīstīt ražošanas jaudas. Jautājums, kur tas notiks? Pie mums, izdzirdot vārdus “atkritumu pārstrāde”, pašvaldības no tā bēg kā no mēra. Tā nedrīkstētu notikt, jo būtībā pārstrāde ir process ar noteiktām prasībām, kas jāievēro.
Ja runājam par Eiropas Komisijas ierosinājumu aizliegt Eiropas Savienības valstīs plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus, skaidrs, ka nekas nevar tikt aizliegts, neradot kaut ko vietā. Piemēram, plastmasas glāzes var aizstāt ar papīra, un tas nav nekas jauns, jo šādu procesu jau redzam degvielas uzpildes stacijās, kas piedāvā tikai papīra krūzītes. Ja plastmasas vietā nāk papīrs, vajadzēs vairāk cirst kokus un atkal būs jādomā par videi draudzīgākiem risinājumiem. Neesmu gaišreģis, kas pateiks, ar ko labāk aizvietot vienreiz lietojamo plastmasu, bet kaut kas tiks radīts. Zinām taču, ka no tām pašām banānu lapām taisa šķīvīšus, varbūt ir par papīru draudzīgāki materiāli, kuru ražošanā nav jāiegulda tik liela enerģija.
Ja kaut kur radīsies vakuums, tirgus to piepildīs. Ekonomika pati sakārto lietas – kādu brīdi iestājas panika, apmulsums, bet pēc laika viss nostājas savās vietās. Sākotnēji alternatīvie materiāli var būt dārgāki, bet ar laiku arī cena kļūs samērīga.
* PVC jeb polivinilhlorīdu izmanto iepakojuma materiāla ražošanai cietā un mīkstā konsistencē. PVC sadaloties paaugstinātā temperatūrā, rodas kancerogēns savienojums vinilhlorīds.
UZZIŅA
Nē – vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem
Ar priekšlikumu aizliegt Eiropas Savienības valstīs plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus šā gada maija beigās nāca klajā Eiropas Komisija. Cīņa pieteikta, lai glābtu jūras un okeānus no piesārņojuma. Visbiežāk ūdenī nonāk šādi vienreiz lietojamie plastmasas sadzīves priekšmeti:
• šķīvji;
• salmiņi;
• naži;
• dakšas;
• krūzītes;
• trauciņi ēdiena līdzņemšanai;
• kociņi balonu piestiprināšanai;
• vates kociņi.
Pirms pāris gadiem savu “nē” vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un galda piederumiem jau pateica Francijas valdība. Līdz 2020. gadam francūži noteica pārejas laiku, lai uzņēmēji paspētu iztirgot saražotos krājumus un vietā piedāvātu produkciju no biomateriāliem.
