Uz eksāmenu – dezinficēti un ar sejas masku 1
Devīto klašu absolventi valsts pārbaudījumus šogad varēs nekārtot, tomēr 12. klašu beidzējiem eksāmeni būs jāliek – visticamāk, šādu lēmumu par pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas eksāmeniem ceturtdien pieņems valdība.
Pēc ilgākas stīvēšanās arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī Valsts izglītības satura centrs (VISC) nolēmis, ka vismaz devītklasnieki no eksāmeniem atbrīvojami.
To IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš vakar paziņoja Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas apakškomisijas sēdē.
Daudzviet Eiropā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā, ko turklāt koronavīrusa infekcija skārusi daudz smagāk, pieņemts līdzīgs lēmums: pamatskolu var pabeigt bez eksāmeniem, bet vidusskolu – ne.
Tas tāpēc, ka, kaut arī obligāta ir tikai pamatskolas izglītība, mūsdienās ar to tomēr vairs nepietiek un gandrīz visi jaunieši mācās tālāk. Tātad apliecināt savas zināšanas valsts līmeņa pārbaudījumos viņiem vēl būs iespēja.
Daļa 9. klašu absolventu gan stājas skolās, kur ir uzņemšanas konkurss. Tādos gadījumos, iespējams, būs jākārto iestājeksāmeni.
Latvijā attiecībā uz 9. klasēm gan ir viens izņēmums: tie pamatskolu absolventi, kuri mācījušies mazākumtautības skolās un kuriem nepieciešams valsts valodas prasmes sertifikāts, latviešu valodas eksāmenu varēs kārtot brīvprātīgi.
12. klašu absolventi varēs kārtot mazāk eksāmenu, nekā tas bijis citus gadus. Obligāti būs tikai matemātikas, latviešu valodas un svešvalodu eksāmeni. Vai kārtot vēl kādu eksāmenu, tā būs skolēna paša izvēle. Parasti obligāti ir četri eksāmeni.
Tāpat šobrīd tiek pārskatīts iepriekš plānotais eksāmenu saturs, samazinot uzdevumu skaitu, bet nesamazinot grūtības pakāpi.
Kaut daļa deputātu un skolu un pašvaldību pārstāvji rosinājuši samazināt obligāto eksāmenu skaitu līdz diviem, atsakoties no pārbaudījuma svešvalodā, VISC vadītājs Guntars Catlaks to neuzskata par pareizu risinājumu. Daļai skolēnu nākotnē var būt vajadzīgi gan svešvalodu, gan arī izvēles eksāmenu sertifikāti.
Sāks 2. jūnijā
Plānots, ka eksāmeni sāksies 2. jūnijā un vispirms būs eksāmens svešvalodā. Eksāmens latviešu valodā 12. klasēm paredzēts 9. jūnijā, bet 10. jūnijā un 11. jūnijā valsts valodas pārbaudījumu varēs kārtot mazākumtautību izglītības programmu skolēni. 12. jūnijā iecerēts eksāmens matemātikā, 15. jūnijā – vēsturē, 17. jūnijā – ķīmijā, 19. jūnijā – bioloģijā, 26. jūnijā – fizikā. Pēc tam plānoti skolas līmeņa – ģeogrāfijā, informātikā un ekonomikā. To saturu arī sagatavo VISC, bet labo skolā.
No 2. līdz 7. jūlijam eksāmenus varēs kārtot tie, kas kādu iemeslu dēļ tos nevarēja kārtot paredzētajā termiņā.
Eksāmenu sertifikātu izsniegšana plānota 24. jūlijā. Ir gan bažas, ka tas varētu būt pārāk vēlu skolu absolventiem, kas vēlas studēt ārzemēs, tomēr ir cerības, ka arī ārvalstu augstskolas varētu pagarināt uzņemšanas termiņus.
Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis teica, ka atbalsta IZM ieceri neatteikties no eksāmeniem, turklāt pareizi esot saglabāt iespēju kārtot visus iepriekš plānotos eksāmenus, jo daļai studiju programmu uzņemšanas noteikumi ir tādi, ka ar obligāto eksāmenu nokārtošanu vien nepietiks, lai tajos iestātos.
Attālināts režīms eksāmeniem neder
G. Catlaks arī pastāstīja, ka centralizētajos eksāmenos būs jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi. Piemēram, tiks ievērota divu metru distance, skolēniem un pedagogiem valsts nodrošinās sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļus. Skolēniem, kas bijuši ārzemēs, pirms eksāmena būs jāievēro 14 dienu karantīna.
Jautāts, vai nevajadzētu izsvērt iespējas kārtot eksāmenus attālināti, G. Catlaks pasmīnēja un teica, ka viņš, protams, visiem un visām uzticoties un bijušas pat sāktas sarunas ar mācību portālu “uzdevumi.lv” par iespēju attālināti kārtot 9. klases eksāmenu, tomēr attālinātajā eksāmenā nav iespējams nodrošināt, lai skolēnu vietā uzdevumus nepilda kāds cits.
Skolēni uztraucas
Rīgas Skolēnu domes priekšsēdētāja Marta Lasmane teica, ka skolēni uztraucas par to, kādus vērtējumus saņems eksāmenā, jo pretēji IZM un VISC apgalvojumiem arī divpadsmitklasnieki joprojām mācās jaunu vielu, un tā ir jāapgūst patstāvīgi.
Turklāt skolēni raizējas, vai pirms eksāmeniem nebūs pat klātienes konsultāciju. G. Catlaks teica: ja 12. maijā ārkārtas stāvoklis beigsies, konsultācijas būs.
Arī Saeimas deputātiem ir bažas par to, vai pašreizējos apstākļos eksāmeni noritēs veiksmīgi. Piemēram, apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis vaicāja, vai IZM ir droši, ka attālinātās mācības noris veiksmīgi: “Vai nebūs tā, ka eksāmenu rezultāti parādīs nevis skolēnu zināšanas, bet gan to, kāds katrā skolā bijis attālināto mācību process?” I. Znotiņš atbildēja, ka pārsvarā attālinātās mācības notiek ļoti veiksmīgi, kaut tā tomēr nav visās skolās.
G. Catlaks piebilda, ka 12. klašu skolēniem tomēr vajadzētu būt gana lielām prasmēm mācīties pašiem, tāpēc attālinātajām mācībām nevajadzētu pārāk iespaidot eksāmenu rezultātus.
Vidusskolas eksāmens matemātikā – 16 tūkstošiem
12. klases centralizētajiem eksāmeniem bija pieteikušies:
matemātikā 16 127;
latviešu valodā 15 922;
angļu valodā 14 149.
Neobligātajiem eksāmeniem pieteikumu stipri mazāk, un šis skaits noteikti mainīsies, bet priekšstatu par vidusskolēnu izvēli tas sniedz. Piemēram, 12. klases eksāmeniem bija pieteikušies:
vēsturē 6332;
bioloģijā 1706;
fizikā 1455;
ķīmijā 875.
VISC 2020. g. 15. janvāra dati
