Uz ekrāniem: Indijas kolorīts Puertolā kulta romāna ekranizējumā “Neparastais faķīra ceļojums” 0
Romāns “Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī” tā autoru Romēnu Puertolā padarīja ne vien stāvus bagātu, bet arī slavenu. Tā ekranizācija, iespējams, jaunu starta punktu dos galvenās lomas atveidotājam Danušam.
Indiešu kinoaktieriem pilnībā pietiek ar savu skatītāju, taču ir arī tādi, kuri vēlas iziet starptautiskā apritē. Rietumu kinovēsturē nav daudz vārdu no Indijas, taču vairāki, kas mūsdienās labi zināmi arī šajos platuma grādos, gan ir atrodami, piemēram, Ašvarija Raja, Freida Pinto, Prijanka Čopra, Dīpika Padukone un Irfans Hāns. Šajā brīdī nav vērts pat iedziļināties rasistiskās problēmās, jo nav nekāds noslēpums, ka Holivuda dod priekšroku baltādainiem aktieriem. Pateicoties Romēna Puertolā romāna “Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī” ekranizācijai, viņiem var pievienoties arī Danušs, kuru dzimtenē pazīst kā cilvēku orķestri, jo viņš ir aktieris un producents, režisors un scenārists, raksta dziesmas un dzied, un ir viena no tamilu valodā uzņemtā kino zvaigznēm. Šī ir viņa debija ārpus ierastajiem darba rāmjiem, un labus vārdus par Danušu saka gan režisors Kens Skots, gan producenti. Dzimis 1983. gadā, bet jau ir aktieris ar pieklājīgu stāžu – Danušs debitēja 2002. gadā, un kopš tā laika ir piedalījies apmēram 40 filmās, saņēmis ne vienu vien balvu un, pateicoties dziedātāja talantam, kļuvis arī par “YouTube” zvaigzni. Dzimis ar kinematogrāfu saistītā ģimenē, ar faķīra Aš lomu viņš nolēmis paplašināt aktieriskos apvāršņus, un jau pirmie filmas “Faķīra neparastais ceļojums” skatītāji neskopojās ar komplimentiem, uzteicot vieglumu un vasarai īsti atbilstīgu noskaņojumu, un arī kinokritiķi bijuši atzinīgi, nevienā brīdī neslēpjot, ka filma ir no izklaides plaukta.
Un piedzīvojums sākas
Romēna Puertolā romāns “Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī” grāmatnīcu plauktos nonāca 2013. gadā, un jau ar debijas darbu šis spāņu izcelsmes franču rakstnieks trāpīja desmitniekā. Jau nākamajā gadā grāmata tika izdota angļu valodā, krietni palielinot iespējamo lasītāju pulku, un ne viens vien vēlējās uzzināt, kā trīsdesmitgadīgs indietis no nabadzīgas ģimenes un ar ielas bērna rūdījumu nonāk Parīzē, ja viņam līdzi ir vien viltota simt eiro banknote, urna ar mātes pelniem un apņēmība ne vien paša acīm redzēt Parīzi, par kuru viņam stāstīts kopš mazām dienām, bet arī uzmeklēt savu tēvu, kuru viņš nekad nav sastapis, un spert kāju Rietumu kultūras templī – “IKEA” veikalā.
Tieši tur viņš iepazīstas ar Mariju Rivjēru, kuras sākotnējo skepsi atkausē Adžas harisma, taču, kaut arī abi norunājuši tikties Eifeļa tornī, jo vīrieša sirds, kā izskatās, uz mūžiem pieder izskatīgajai amerikānietei, sākas notikumi, kādi diezin vai varētu notikt realitātē. Tā kā viņš ir bez naudas un paziņām, Adža nolemj pārnakšņot kādā no veikala skapjiem, taču viņš izvēlas vienīgo, kuru naktī transportē uz Lielbritāniju. Pa ceļam viņš nokļūst pie nelegālajiem imigrantiem, pēc tam Lībijā, ar gaisa balonu – pāri Vidusjūrai atpakaļ uz Parīzi, vēl pa vidu izlaidis slaidu loku pa Romu kādas apburošas kinozvaigznes pavadībā, ar kuru Adža iepazīstas pēc avantūriska ceļojuma viņas milzīgajā čemodānā, ko rotā luksusa modes preču zīmola nosaukums.
Kolorīts un realitāte
Dažādajos piedzīvojumus Adža liek lietā zināšanas, kas pie viņa atnākušas dažādos veidos, – filmā var samanīt atsauksmes uz dažiem Denija Boila filmas “Graustu miljonārs” elementiem –, bet sirsnībā Kena Skota darbs pielīdzināms Džona Madena komēdijai “Vislabākā eksotiskā viesnīca “Kliņģerīte””. Indijas kolorīts vispār kinematogrāfistus jau sen aizrāvis, un arī “Faķīra neparastais ceļojums” liek savu artavu tā popularizēšanā un vienlaikus – mitoloģizēšanā. Taču atbilstoši sociālpolitiskajiem notikumiem Eiropā liels uzsvars likts arī uz bēgļu tēmu, un, kā vienā no intervijām atzina rakstnieks Puerolā, viņš vēlējies uzrakstīt grāmatu par imigrantiem, viņu problēmām un to, cik nelaimīgi ir cilvēki, kuri ir piedzimuši, piemēram, Sudānā un kuri nekur nevar nokļūt, pat kā tūristi ne.
Tāpēc gan grāmatas lapās, gan filmā sastopas Adža un Asefa, kuru atveido “Oskaram” kā labākais otrā plāna aktieris par darbu drāmā “Somālijas pirāti” (2013) nominētais Barhads Abdi. Apstākļi, kādos abi tiekas, ir traģikomiski, viņu nākamā tikšanās ir dramatiska, taču Adžas centieni izlabot savu karmu pārvēršas labdarības akcijā, kas Žila Verna balvas ieguvēja fantāzijas atspoguļojuma virzienā var raidīt arī pārmetumus par realitātes izskaistināšanu, varbūt pat bezkaunīgu ironiju, ja ņem vērā bēgļu laivās un Vidusjūras dzelmē izdzisušo dzīvību skaitu.
Bez dejām nekādi
Gan muitas telpās, gan vēlāk deju zālē atbilstoši rietumnieku priekšstatam par indiešiem, protams, ir laiks un vieta dejai, kas rodas no nekā un pamazām pārvēršas priekšnesumā, kas tik labi piestāv Indijas kinozvaigznei, bet nekādā gadījumā nevarētu tapt kā spontāns emociju izvirdums. Taču arī šādas ēverģēlības “Faķīram” piestāv, tāpat kā obligātā romantiskā līnija un dažādi stereotipi, kas tiek gan apspēlēti, gan apsmīnēti. Tas, ka Kens Skots ir britu kino anarhistu “Monty Python” cienītājs, nav noslēpjams, taču uz tādu pašu vietu kultūras kanonā, kāda pieder šai kompānijai, Skota filma nepretendē. Uz vasarīgu izklaidi gan, kas ļauj vilkt zināmas paralēles ar nemirstīgo ceļošanas klasiku, proti, “80 dienās apkārt zemeslodei”.
“Neparastais faķīra ceļojums”/”The Extraordinary Journey of the Fakir”
- Francija, ASV, Indija, Beļģija, Singapūra, 2018
- Režisors: Kens Skots
- Lomās: Danušs, Erīna Moriārtija, Berenise Bežo, Kejs Greidanuss, Barhads Abdi
- No 13. jūlija “Kino Citadele”, “K Suns”, “Cinamon”, “Multikino”
Video treileris:
