Egils Līcītis: Kūtra kunga darba sludinājums 12
Kolīdz Saeimas deputāts Gunārs Kūtris atklāja savu specifisko interesi kandidēt uz Satversmes aizsardzības biroja direktora krēslu, cēlās liela sabiedriskā rezonanse. Saviļņojās nācija un politiskās aprindas. Gluži dabīgi, sākās šūmēšanās un slapstīšanās Latvijas izspiegotāju, glūņu un apkārtložņu korpusā. Gunārs zināms kā ciets vīrs čillī pipara asumā pret valsts ienaidniekiem.
Šodienas apstākļos pieteikšanās uz slependienestu vadības posteņiem vērtējama kā varonība. Apkārt plosās hibrīdkarš, kur šaujam ar krama ieroči, bet pa mums lādē ar Resnās Bertas lielgabalbumbām. Notikuši divi krimināli uzbrukumi kā iepriekšējam, tā pašreizējam SAB direktoram. Izbīlī lasām, ka pašu Ģenerālprokuroru ar tālskati novēro no pretējās mājas logiem, un Kalnmeiera neuzvaktēto dzīvokli apciemojuši nezināmi nelūgti viesi, kuri jutušies kā savās mājās – izkrāmējuši rakstāmgaldu, bufeti – barčiku un ledusskapi. Tiesībsargājošo iestāžu priekšniecība spiesta strādāt tikpat kā karadarbības zonā, pastāvīgā apdraudējumā, ugunsjoslā. Skaidrs, ka arī vārdu “Kūtris” momentāni ierakstīja kā noziedzīgi apstrādājamu mērķi ārzemju specdienestu aģentu melnajos blociņos un smadzeņu reģistros. – Ak vai, Kūtrīti, manu pelēcīti, kur bij prāts mesties pretī lodēm, tevi tak vilkači nomušīs un nospiedīs kā blakti! – noģība uzticamā draudzene un partijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Taču visa iepriekšējā drosminieka Kūtra karjera, nevainojamais dzīvesstāsts un teicamais raksturojums apliecina, ka kungs koncentrētā veidā iemieso labākās īpašības, lai pildītu sevišķi svarīgus uzdevumus. Lūk, uzšķiram spožākās CV lappuses. Augsti mācīts jurists. Analītisks prāts. Pieredzējis valsts un partijas darbinieks. Pārvalda tuvcīņas elementus melnās džudo jostas līmenī. Pat ne ar cukurvati neuzpērkams. Vodkas un sausā martini kokteili (vienreiz sakratītu, bet nemaisītu) spējīgs patērēt jebkurā litrāžā bez nevēlamām sekām. Kutelīgās situācijās ar beibēm noturīgs pret erotiskiem relišeriem. Bet kāpēc kaut kur ģenerējusies ideja, ka Kūtrim civilista uzvalku jānomaina pret drošības dienesta priekšnieka apmetni un kinžalu? Tas ir stāsts ne tikai par cilvēku, kurš radīts sēdēšanai prezidijos un valsts politiskajā pārvaldē, bet arī par veci ar iekšām, kuram SAB direktora amatvieta nebūtu nekāds kosmoss! Jūtams, ka deputāts daudz lasījis – detektīvus, Vollesa un Agatas Kristi gabalus, kriptētos tekstus – un vainīgos uzminējis simt lappuses pirms romāna beigām. Spiegu literatūrā iegūtās zināšanas ļaus izlikt lamatas praksē, kur iekritīs rūdītākie iesūtītie “kurmji”, un vest dubultspēli, prasmīgi izmetot ēsmas, lai uz tām uzķertos skaistas zivis. Politiskajā darbībā Kūtris parādījis sevi kā nelokāmu vīru, kurš kausies pat ar reptiloīdiem, tāpēc ir pamats domāt, ka arī teroristu savaņģots un ar pletdzelzi spīdzināts, neizdvesīs ne vārdu un paliks nesalauzts garā, kaut ķermenis vēl ilgi atcerēsies vardarbību.
Dziļākajos slēpņos nolīdušie ārvalstu rezidenti saprot, ka šī SAB direktora kandidāta personā būs darīšana ar pirmklasīgi sagatavotu nacionālās drošības profesionāli. Izmisumā tiek jauktas pēdas, lai padotos špionus – nelegālistus neizceltu no alām kā aklus kaķēnus un notverto aģentu ādas drīzumā neizkārtu kaltēties SAB kauju slavas ceļu trofeju stūrītī. Veidojot komandu, Kūtris esot jau uzrunājis piemīlīgu meitieti, kas varētu būt Manīpennijas jaunkundze pie šefa kabineta durvīm, un kad Lenglijas cilvēki, Mossad un Vīzentāla centrs, kā arī mūsu NATO partneri dzīrās uzsākt tuvāku pazīšanos ar Kūtra kungu – johaidī, izrādījās, ka sanācis fušieris! SAB nav tā vieta, kur bijušo deputātu ieskapēšot, kad Sudrabas partija vēlēšanās izlidos no Saeimas. Gadījusies pārklausīšanās. Gunārs, runājis, ka devis iesniegumu dienās kļūt par sakņu bāzes direktoru. SAB; sakņu bāze, abās vietās direktori – jūs ziniet, cik viegli saputrot un palaist baumas pa kluso telefonu. Tad jau laikam Maizīti nozīmēs uz otro termiņu, ja nebūs vērtīga aizvietotāja.
