Pašvaldības uz brīvprātīgu apvienošanos var necerēt 0
Pašvaldības var necerēt uz brīvprātīgu apvienošanos, pēc saviem ieskatiem izvēloties novadu vai pilsētu, kam pievienoties, vai to nedarīt vispār. Tā bija viena no ziņām, kuru uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi otrdien bija atnesis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”). “Pašvaldību deputātiem nav dots mandāts noteikt pašvaldību teritoriju. Tiesības lemt par administratīvi teritoriālo iedalījumu ir Saeimas deputātiem,” sēdē paskaidroja ministrs.
Tā bija J. Pūces atbilde Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram un arī Saeimas deputātam Viktoram Valainim (ZZS), kurš aicināja vispirms uzticēties vietējo deputātu un iedzīvotāju izvēlei, nevis īstenot piespiedu apvienošanu. V. Valainis arī aicināja ministru dot iespēju Saeimas deputātiem katru pašvaldību apvienošanas gadījumu izvērtēt atsevišķi, lai pārliecinātos par tā pamatotību.
Tiksies visos novados
Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, ja neviens no deputātiem neiebildīs pret projekta izskatīšanu.
Ar šo lēmumu Saeima dotu uzdevumu valdībai līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām īstenot administratīvi teritoriālo reformu, lai Latvijā izveidotu ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas spēj īstenot tām likumā paredzētās funkcijas. Tagad Latvijā ir tik atšķirīgas pašvaldības, ka tās nav spējīgas vienādā kvalitātē sniegt pakalpojumus, bet tām deleģētās funkcijas katra vietvara interpretējot pēc savām iespējām un ieskatiem, komisijas sēdē norādīja J. Pūce.
Valdība bija iesniegusi Saeimā likumprojektu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, taču pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma tas tika pārveidots par lēmuma projektu, jo likumprojektā nebija iekļautas tiesību normas, bet tikai dots uzdevums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais grafiks paredz, ka 16. maijā VARAM varētu sniegt ziņojumu valdībā par iecerēto reformas modeli, kuru ar pašvaldību vadību un iedzīvotājiem apspriestu no 16. maija līdz 31. augustam. “Grafiks ir saspiests, bet es no darba nebaidos,” sacīja J. Pūce, kurš iespēju robežās sola piedalīties visās tikšanās reizēs.
Viņa plāns paredz, ka septembra sākumā valdība izskata konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, uz kura pamata sagatavo likumprojektu. Saeimā to iecerēts iesniegt gada nogalē. Tas nozīmē, ka parlamentā diskusijām par projektu atvēlēti pieci mēneši, lai gadu pirms pašvaldību vēlēšanām būtu skaidri reformas nosacījumi un novadu karte.
Vietējo līderu domas dalās
Lai pārliecinātu par reformas nepieciešamību, J. Pūce minēja vairākus skaitļus. Viņš atgādināja ne tikai zināmo, ka 57 novadi vairs neatbilst likumā noteiktajiem to pastāvēšanas kritērijiem.
Ministrs atsaucās arī uz ļoti atšķirīgo iedzīvotāju skaitu novados – tur, kur ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, nevarot piesaistīt profesionālus speciālistus.
Neesot pieņemams, ka pašvaldībā vispār neesot cilvēku, kas spētu sarunāties ar investoriem. J. Pūce skeptiski vērtē arī novadu sadarbību, uz ko vietējie līderi atsaucas kā uz iespēju pastāvēt pašiem, neiekļaujoties lielākā novadā. Ministrs uzskata, ka pašvaldība, kas sniedz pakalpojumu citiem novadiem, nevar to vienlīdz labi izdarīt visās teritorijās.
Atbildot uz vaicāto par plānotajiem tēriņiem informatīvajai kampaņai, ministrs paskaidroja, ka daļa izdevumu paredzēti, lai informētu iedzīvotājus par izsludināto tikšanos laiku un vietu. Ir doma ierīkot arī zvanu centru, lai cilvēki var telefoniski uzdot interesējošos jautājumus.
“Esmu ticies ar pašvaldību vadītājiem un ievērojama daļa ir par reformu, kuru atbalsta arī uzņēmēji,” komisijas sēdē apgalvoja J. Pūce. Ar vairākiem vietējiem līderiem “Latvijas Avīze” sazinājās – viņu viedokļi bija dažādi.
Ogres novads ir viens no lielākajiem un tā vadītājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) atbalsta reformas īstenošanu. “Pūce skatās valstiski, jo būtiski ir saprast, kā izskatīsies kopējā bilde. Iepriekšējā reforma bija neveiksmīga, jo ir daudzi mazi novadi, kas noēd savu resursu administratīvajos izdevumos,” stāstīja E. Helmanis.
No sarunas ar Ogres novada priekšsēdi gan radās iespaids, ka viņš uz VARAM uzzīmēto karti cer arī tāpēc, lai paplašinātu Ogres robežas, jo tai pieguļošās teritorijas tagad daļēji pieder Ikšķiles novadam, bet ar to E. Helmanim vienoties nav izdevies.
Pirms pāris nedēļām Ikšķiles novada priekšsēdis Indulis Trapiņš (ievēlēts no “Vienotības”, tagad – Latvijas Zaļā partija) “LA” apstiprināja, ka Ikšķile nevēlas apvienoties ar Ogres novadu, kuram esot citas prioritātes – Ikšķile pati jūtoties spēcīga, turklāt tās iedzīvotāji strādāt un pēc pakalpojumiem dodoties Rīgas virzienā. E. Helmanis apgalvoja, ka 33% ikšķiliešu tomēr strādājot Ogres novadā.
Carnikavas novada vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) pārstāv bagātās Pierīgas pašvaldības, kuru vadītāji ir tikušies ar ministru, bet vēl nav guvuši skaidrību, kas notiks ar Pierīgas novadiem.
Taču tas neesot vienīgais neskaidrais jautājums, teica D. Mieriņa. Pašvaldībām ir svarīgi saprast, kur būs jaunā novada centrs, vai uz to varēs nokļūt pa labu ceļu, vai kursēs sabiedriskais transports. Piemēram, Sējas novads ir tuvāk Ādažiem, bet, lai tur nokļūtu, esot jābrauc caur poligonu. Uz Siguldu, kas atrodas tālāk, no Sējas esot vieglāk aizbraukt.
Tāpat jāsaprot, kā notiks skolēnu pārvadāšana, zinot, ka daļa skolēnu autobusu esot savu laiku nokalpojuši. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis Saeimas komisijā uzsvēra, ka LPS ir piekritusi reformas turpināšanas projekta saskaņošanai ar nosacījumu, ka tām būs skaidri reformas kritēriji, pašvaldību funkcijas, kā arī reformas atbilstība valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.
