Uz brīdi zūd samaņa. Kāpēc tā notiek? 2
“Kad strauji ceļos no gultas, vienu divas reizes esmu uz mirkli zaudējusi samaņu. Ģimenes ārste mierina, ka tas nav nekas bīstams, jo veiktie izmeklējumi neliecina par nopietnām veselības problēmām. Kādēļ tā notiek?” jautā Zanda no Jēkabpils novada.
Atbild “Veselības centra 4” neiroloģe Ruta Plotniece: “Strauji mainot ķermeņa pozu, piemēram, no guļus stāvokļa pieceļoties sēdus vai stāvus, var rasties tā saucamais ortostātiskais ģībonis, kas saistīts ar to, ka organisms nespēj pielāgoties un asinis nepieplūst smadzenēm tik ātri un tik lielā daudzumā, cik vajadzētu. Līdzīgas situācijas mēdz veidoties arī karstās, šaurās, slikti vēdinātās telpās.
Jaunām vai ļoti emocionālām sievietēm, dažreiz arī vīriešiem, to var izraisīt bailes un liels pārdzīvojums. Šos ģīboņus lielā mērā ietekmē pastiprināta parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāte. Atšķirībā no simpātiskās nervu sistēmas, kas pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu, parasimpātiskā nervu sistēma palēnina sirdsdarbību, elpošanu, sašaurina elpvadus, samazina muskuļu saspringumu un spēku.
Jauniešiem, kuri cieš no psihoemocionālas slodzes, piemēram, eksāmenu laikā, badojas, pārāk strauji maina pozu, īslaicīgas samaņas zudums norit ar tipisku ainu – bālums, sajūta, ka kļūst ļengani ceļi, lēna sirdsdarbība, zems asinsspiediens, auksti sviedri.
Pat ja šāds stāvoklis ir vienreizējs, drošības dēļ nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija, jāveic elektrokardiogrāfija, jānosaka hemoglobīna un cukura līmenis asinīs. Ja īslaicīgi samaņu zaudē gados vecāks cilvēks, tas var būt saistīts ar sirds slimībām vai galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, tādēļ nepieciešama rūpīga izmeklēšana.
Īslaicīgs samaņas zudums var iestāties pacientiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, piemēram, aritmiju, miokarda infarktu, stenokardiju, pēc galvas traumas, ja radušies smadzeņu asinsrites traucējumi, pazeminājies hemoglobīna līmenis vai notiek cukura līmeņa svārstības.”
