Gaileņu daudz, bet bekas vēl jāuzgaida! Par cik eiro Centrāltirgū šobrīd pārdod sēnes? 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā tirgū bija vairāki beku tirgotāji, bet šonedēļ vairums sēņu tirgotāju Rīgas Centrāltirgū piedāvā iegādāties tikai gailenes.
Nedēļas sākumā tikai vienai tirgotājai uz galda bija pāris baraviku un apšu beku. Zinātāji teic, ka gaileņu ir daudz, taču uz bekām vēl esot jāpagaida. Vangažu pusē gailenes labi augušas, taču citu sēņu nav, stāsta kāds tirgotājs. Viņš piedāvā gailenes par 3 eiro/litrā. Viņam blakus Lilastē lasītas gailenes var nopirkt pa 2,50 litrā, bet lielākoties standarta cena ir 4 eiro/litrā.
Savukārt Āgenskalna tirgū gaileņu cena svārstās 5–6 eiro/litrā un 15 eiro/kg, bet viena tirgotāja piedāvā pērn lasītas kaltētas baravikas. Sēņotāji neslēpj, ka gaida pamatīgu sēņu lietu un tad jau varētu sagaidīt labu ražu. Kad iebilstu, ka pēdējā laikā lietus ir gana, sēņotāji iebilst – mežā vajag kārtīgu lietu, tad arī bekas augšot. Otrdien Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgū sēņu piedāvājums bija trūcīgs – tikai pāris tirgotāju piedāvāja gailenes.
Sāk iepirkt
Sēnes sākuši iepirkt meža velšu uzpircēji. Kā “Latvijas Avīze” uzzināja Madonas uzņēmumā “Pharmeko”, pieaugot piedāvājumam, cenas iet mazumā. Pirms divām nedēļām par pirmajām gailenēm uzņēmums maksājis 7 eiro/kg, vēlāk cena sarukusi līdz 5 eiro, bet pašlaik vidējā iepirkuma cena ir 4,20 eiro/kg. “Šogad redzams, ka nav tādi apjomi kā agrāk. Agrāk tā saucamajā gaileņu aplī varējām iepirkt apmēram vienu tonnu sēņu, bet tagad – ap 300 kg. Gailenes uzpērkam septiņos līdz desmit uzpirkšanas punktos,” stāsta “Pharmeko” valdes locekle un ekporta vadītāja Sigita Krusiete.
Lielākoties gailenes tiek sālītas un eskportētas klientiem Skandināvijā, Vācijā un Polijā, bet neliela daļa saldētā veidā piegādātas klientiem kosmētikas ražošanas vajadzībām. Ja nākotnē izdosies samazināt rūgtumu saldētajās sēnēs, gaileņu saldēšanas apjomi varētu pieaugt. Sigita Krusiete atklāj, ka uzņēmuma prioritāte ir mellenes, bet gailenes ir papildu rūpals. Cik gaileņu šogad plānots iepirkt – jautāju eksporta vadītājai. Vienugad 80 tonnas sēņu bija daudz, bet pagājušajā gadā bijām priecīgi par 40 tonnām, viņa skaidro.
Arī citi sēņu uzpircēji stāsta, ka šogad sēņu neesot nemaz tik daudz, kā bieži vien redzams sociālajos tīklos. Burtnieku novada uzņēmuma SIA “Cietais rieksts” vadītāja Indra Rode zina teikt, ka gaileņu raža šogad nav īpaši padevusies. Proti, sēnes ir salīdzinoši mazākas nekā citus gadus, un, iespējams, pie vainas ir salīdzinoši vēsās naktis. Iepriekš pirmās gailenes varēja vākt jau ap Jāņiem, bet šogad vien jūlija sākumā. Sēņu augšanai arī trūkst mitruma.
“Tagad Vidzemē jau kādu laiku ir sauss. Lai gan iepriekš lija, mežam un sēnēm tas bija nepietiekami,” stāsta Rode. “Cietais rieksts” gailenes iepērk vidēji par 3,5–4 eiro/kg. Meža velšu uzpircēji nemet plinti krūmos un cer, ka turpmākie laikapstākļi būs atbilstoši, lai nogatavotos laba sēņu raža.
Eksporta klientiem
Ne visas sēnes nonāk vietējā tirgū, nozīmīgu daļu komersanti eksportē. Spriežot pēc statistikas datiem, 2021. gadā pavisam svaigas vai atdzesētas gailenes eksportētas 620 tūkstošu eiro vērtībā, kas ir aptuveni tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš. Lielākie eksporta tirgi – Zviedrija, kur realizēta prece 454,6 tūkstošu eiro vērtībā, Igaunija (71 tūkstotis eiro) un Vācija (47 tūkstoši eiro). Gaileņu elsports pa gadiem ir svārstīgs, lielākais apjoms ārvalstu tirgos realizēts 2005. gadā – 1,25 miljonu eiro vērtībā.
Interesanti, ka sagatavotas un konservētas sēnes un trifeles pērn eksportētas 157,8 tūkstošu eiro vērtībā un pēdējos trīs gados to eksports ir stabils. Lielākie eksporta tirgi pērn bija Lietuva, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija un Īrija. Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi eksportējuši arī sagatavotas vai konservētas atmatenes – uz Igauniju 1704 eiro vērtībā, bet Krieviju – 538 eiro vērtībā.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos atmateņu eksports uz Igauniju pieaudzis divas reizes, salīdzinot ar visu pagājušo gadu kopumā. Vislielākais atmateņu eksports bijis 2009. gadā, kad pavisam ārvalstīs realizēta prece 190 tūkstošu eiro vērtībā, lielākoties Rumānijā, Baltkrievijā, Nīderlandē, Vācijā un Itālijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
