Uz bankrota sliekšņa…Eiropas zaļo tehnoloģiju ražotājus apdraud lētā Ķīnas importa pārpilnība tirgū 44
Eiropas Savienības (ES) centienus ražot vairāk zaļo tehnoloģiju kavē Ķīnas konkurentu lētāki piedāvājumi, tā vēstīja ārvalstu medijs “Financial Times“.
Eiropas saules enerģijas nozares uzņēmēji brīdina, ka lētā Ķīnas importa pārpilnība dažus ražotājus jau ir novedusi līdz bankrota slieksnim, un tas var kavēt ES centienus veicināt vietējo zaļo tehnoloģiju ražošanu.
Nozares tirdzniecības grupa “SolarPower Europe” septembra sākumā vērsās pie Eiropas Komisijas (EK), norādot, ka strauji augošie nepārdoto preču krājumi un Ķīnas ražotāju izvērstā sīvā konkurences cīņa par tirgus daļu Eiropā, kopš šī gada sākuma ir samazinājusi saules moduļu cenas vidēji par vairāk nekā ceturtdaļu.
“Tas rada konkrētus riskus uzņēmumiem nonākt maksātnespējīgā situācijā, jo ievērojama daļa to preču krājumi būs jāpārceno,” tā teikts vēstulē. Tā piemēram kompānija “Norwegian Crystals”, kura ražo saules baterijās izmantotus metāla stienīšus, pagājušajā mēnesī bija spiesta iesniegt bankrota pieteikumu. Cits Norvēģijas saules enerģijas uzņēmums “Norsun” šomēnes paziņoja, ka aptur ražošanu līdz pat šā gada beigām, raksta “Financial Times”.
ES cer, ka saules enerģija kļūs par lielāko enerģijas avotu blokā, tādējādi cenšoties sasniegt mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka 45% enerģijas tiktu saražoti no atjaunojamiem energoresursiem. Par to plānots balstot Eiropas Parlamentam (EP).
Taču Ķīnas dominējošais stāvoklis pašreizējās saules enerģijas tehnoloģiju piegādes ķēdēs nozīmē to, ka tās produkti veido aptuveni trīs ceturtdaļas no šādu tehnoloģiju importa Eiropā, tādējādi radot bažas, ka nākotnē, saules enerģiju tehnoloģiju ziņā ES varētu nokļūt līdzīgā enerģētiskā atkarībā, kādā tā savulaik – vēl pirms Maskavas pilna mēroga invāzijas Ukrainā – jau bija nonākusi, neapdomīgi paļaujoties uz Krievijas gāzes piegādēm. Saules moduļa ražošanas izmaksas Eiropā ir vairāk nekā divas reizes lielākas par tā pašreizējo tūlītējo pārdošanas cenu (spot price), sacīja “SolarPower Europe”.
ES jau 2012. gadā mēģināja ierobežot Ķīnas īstenoto negodīgo konkurenci, nosakot paaugstinātus muitas tarifus Ķīnas importam kā atbildi tam, ka Pekina bija lēmusi par milzīgu subsīdiju piešķiršanu savai saules enerģijas nozarei.
Taču vēlāk – 2018.gadā, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas iekārtu uzstādīšanu, bloks šos tarifus atcēla, un tas notika tikai gadu pirms tā pati Komisija paziņoja, ka Ķīna ir “sistēmisks sāncensis”. Kopš tā laika Brisele muitas tarifus nav atjaunojusi, lai gan vēl nesen mudināja Eiropas uzņēmumus “atbrīvot” savas piegādes ķēdes no Ķīnas ietekmes, uzsverot šādas stratēģijas nozīmi kā daļu no plašākiem centieniem atjaunot saules enerģijas tehnoloģiju ražošanu Eiropā paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos. Komisijas pārstāvis nav vēl atbildējis uz komentāru pieprasījumu.
Dramatiskais saules paneļu cenu kritums nozīmē to, ka ES noteiktais mērķis līdz 2030.gadam Eiropā saražot 30 GW saules enerģijas tehnoloģiju produkciju tagad ir “nopietni apdraudēts”, tā teikts vēstulē.
Vēja industrija ir izteikusi līdzīgus aicinājumus Briselei, bažoties par to, ka arī vēja ģeneratora turbīnu ražotāji tiks pakļauti sīvai konkurencei ar Ķīnas ražotājiem. Rietumu kompāniju vadītāji papildus ir brīdinājuši, ka Ķīna masveidā subsidē arī elektrisko automobiļu akumulatoru rūpnīcu būvniecību, pie tam tādos apjomos, kas ievērojami pārsniedz tās iekšzemes pieprasījuma apmierināšanai nepieciešamo līmeni – šī tendence varētu arī apgrūtināt Eiropas izvirzītās ambīcijas paplašināt aut akumulatoru ražošanu.
Līdzīgi brīdinājumi Komisijai izteikti arī citā vēstulē, kuru parakstījuši vairāk nekā 40 saules enerģijas uzņēmumi, tostarp Šveices uzņēmums “Meyer Burger” un Vācijas PV ražotājs “Heckert Solar”. Eiropas izdevumi saules enerģiju ražojošām komponentēm ir pieauguši no 6 miljardiem eiro 2016. gadā līdz vairāk nekā 25 miljardiem eiro pagājušajā gadā. Tas izraisījis Ķīnas ražoto saules paneļu pārpilnību Eiropas noliktavās, teikts šajā vēstulē, raksta “Fiancial Times”. Noliktavās esošo Ķīnas fotoelektrisko elementu daudzums pat reiz ir pietiekams, lai divkārt apmierinātu Eiropas kopējo gada pieprasījumu, teikts vēstulē.
Ķīnas uzņēmumi šobrīd ir ieņēmuši “dempinga pozīciju Eiropas tirgū”, piedāvājot divu gadu līgumus par cenām, kas “konsekventi samazina” esošās cenas. Vēstulē piebilsts, ka šādu darījumu noteikumi parasti ietver klauzulas, kas pieprasa konkrētu minimālo pasūtījumu skaitu un ekskluzivitāti.
Saules enerģijas nozares nosūtītājās vēstulēs Komisijai tika ieteikts veikt ārkārtas Eiropas saules enerģijas ražotāju krājumu iepirkumu, kā arī paātrināt regulas, kas aizliedz produktu importu, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, pieņemšanu. Apmēram divas piektdaļas no globāli saražotā polisilīcija, kas ir galvenais saules paneļu izejmateriāls, nāk no Sjiņdzjanas rietumu reģiona, kur cilvēktiesību grupas ir apsūdzējušas Ķīnas valdību par musulmaņu minoritāšu piespiešanu strādāt aizturēšanas nometnēs izveidotajās rūpnīcās. Pekina noraida jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus šajā reģionā.
“SolarPower Europe” izpilddirektore Valburga Hemetsbergere (Walburga Hemetsberger) sacīja, ka apzinās, ka arī citi nozares pārstāvji iesniegs savas petīcijas komisijai. “Mēs visi piekrītam, ka nekontrolētais cenu kritums ir kritisks risks nozarei, un ES vadītājiem ir steidzami jārīkojas,” viņa norādīja.
