Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas šovasar ir neierasti karsti. Ko dara Latvija, kamēr Lietuvā jau migrācijas krīze? 28
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas šovasar ir neierasti karsti. Tāpat kā visā Latvijā. Tikai tiešā nozīmē. Pārnestā nozīmē būtisku atkāpju no pēdējo gadu ikdienas nav un ir normāli apstākļi – atšķirībā no tā, kas notiek uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas nelegālās migrācijas sakarā un par ko daudz esam rakstījuši.
Vai kas mainīsies? To šodien zina tikai viens cilvēks – Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko. Tāpēc arī Latvija gatavojas, jo šis cilvēks nav prognozējams.
Tomēr bez pārliecīgas steigas. Izstrādāti plāni dažādiem attīstības scenārijiem, līdz pat lielu armijas spēku iesaistei un lūgumam pēc nopietnas starptautiskas palīdzības.
“Frontex” uz robežas jau tagad
Šobrīd Latvijas robežas ar Baltkrieviju apsardzei papildus piesaistīti 24 Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” darbinieki ar saviem transporta līdzekļiem un neliels skaits zemessargu.
Vai tas ir daudz uz 172,9 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas, var spriest katrs pats.
Atgādināšu, ka šī robeža ir bez žoga, tā saucamā zaļā robeža: ar uzartu kontroljoslu, patruļām, kamerām, sensoriem. Tomēr naivi iedomāties, ka jebkura kustība pāri robežai tiek fiksēta.
Ne visas vietas nosedz elektronika, uz katra kilometra nestāv robežsargs un pat uzartas kontroljoslas nav visur, piemēram, uz Daugavas, citām mazām upītēm, ezeriem, purvos, lielos brikšņos un mežos, ir pat viens otrs ceļš, kas izbeidzas tieši uz robežas: ja aizsapņojas un kārtīgi nenobremzē, var neviļus iebraukt Baltkrievijā…
Latvijas–Krievijas robeža no mūsu puses ir daļēji aprīkota ar reālu žogu – pēc plāniem žoga būvniecībai bija jau jābūt pabeigtai un tā būtu turpinājusies arī uz Baltkrievijas robežas, diemžēl skandāli ar izbūvi procesu piebremzējuši.
Cerēsim, ka pati dzīve neliks – kā Lietuvai – uz ātru roku sliet žogu, lai savaldītu migrantu pūļus.
Robežniekos jau viesi no Irākas
Devos lūkot, kas šobrīd notiek uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Mani laipni uzņēma Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Ilmārs Aišpurs.
Šīs nodaļas pārraudzībā ir 36,3 kilometri robežas. Nodaļā ir vairāk nekā 40 robežsargi, no kuriem ikdienā uz vietas ir 12–16. Trūkst divu jaunāko inspektoru: reālo patruļās gājēju un braucēju.
Tieši Robežnieku zonā 7. jūnijā robežu nelegāli pārgāja četri irākieši, kas iešķindināja pirmo trauksmes zvanu jaunāko laiku nelegālās migrācijas sakarā. Turpinājums gan nav sekojis. Kā tas notika, un kas tas bija?
Indras pagastā kāds vietējais autobraucējs pamanījis, kā kāds aizdomīgs cilvēks kustas pa krūmiem, un uzreiz zvanījis robežsargiem. Aizturēti četri cilvēki, pret kuriem ierosināja kriminālprocesu par nelegālu robežas šķērsošanu.
Tikai pēc nedēļas viņi lūguši patvērumu un kriminālatbildība atcelta. Šobrīd notiek izmeklēšana. No Irākas uz Baltkrieviju esot atlidojuši.
Četrotne robežu šķērsoja nakts aizsegā no vietas, kur Baltkrievijas pusē kilometra attālumā pienāk ceļš un ir apdzīvota vieta. No robežas šķērsošanas vietas līdz notveršanas vietai ir 12 kilometri.
Robežsargi ātri atrada pārejas vietu: no Baltkrievijas puses – mežs, no Latvijas – rapšu lauks.
Kā stāsta virsniekvietnieks, inspektors Viktors Kuzņecovs, uzarto robežjoslu irākieši šķērsojuši pa pāriem nelielā attālumā, pēdas neslēpjot.
Robežsargi gājuši migrantiem pa pēdām, jo nav varēts izslēgt, ka pārgājuši vēl kādi, turklāt svarīgi bijis piefiksēt viņu darbības un atrast lietiskos pierādījumus.
“Visgrūtāk bija sunim, jo rapši nesen bija migloti, arī pats kinologs bija dzeltens no rapšu ziediem. Divus kilometrus no robežas atradām slapjas drēbes – cilvēki bija pārģērbušies pirms uziešanas uz ceļa, jo bija rasa un tāpēc slapji,” stāsta V. Kuzņecovs.
“Izskatās, ka maršrutu irākieši labi izplānojuši. Tas nav grūti, jo modernos telefonos un planšetēs – elektronika migrantiem parasti ir lieliska! –, un kartēs var labi redzēt apkaimi. Irākieši izvairījušies no robežsardzes torņa (aprīkota ar videokamerām), kas ir aiz pakalna, un izraudzījušies vietu, kas nav apdzīvota, lai pēc iespējas tālāk nepamanīti var tikt.
Tur nebija arī noslēpti sensori un kameras – visu robežu tehniski mēs nevaram nosegt. Tāpat uz katra kilometra nolikt pa cilvēkam. Vienīgais drošais risinājums ir reāls žogs, labi aprīkotas kontroltakas un pontoni pāri ezeriem – ļoti žēl, ka to izbūve aizkavējusies,” piebilst I. Aišpurs.
Pulkvežleitnants domā, ka minētās četrotnes gājiens varētu būt bijis kā izlūkgājiens migrantu organizētājiem: nepaņems ciet, paņems, kurā vietā un kādā attālumā paņems, kā strādā robežkontrole un citi dienesti.
Tur varot būt iesaistīta politika un varot arī nebūt. Tīri tehniski, lai nokļūtu Rietumeiropā, bēgļiem taisnākais ceļš ved pāri Lietuvas–Baltkrievijas robežai, arī viena valsts mazāk jāšķērso, jo no Latvijas uz Rietumiem tāpat jādodas caur Lietuvu.
Robežu pārkāpj ne tikai migranti
Starp citu, nesen uz Polijas robežas aizturēta irākiešu grupiņa, kas apgalvojot, ka šķērsojuši Latvijas robežu. Šo lietu gan vēl izmeklē.
Tas, ka ne visi pārkāpēji tiek konstatēti vai tiek atrasti, ir skaidrs, un varbūt ne visos gadījumos tur vajadzētu lielus resursus ieguldīt.
Piemēram, ziemā redzamas zemledus makšķerētāja pēdas: te Latvijas pusē ezerā ieurbies un pasēdējis, te – Baltkrievijas pusē, tāpat baraviku vilinājums reizēm mēdzot aizmiglot prātu.
Jāatgādina, ka 12 metros līdz robežlīnijai nedrīkst ieiet neviens, izņemot robežsargus vai viņu klātbūtnē. Divos kilometros līdz robežai var ieiet jebkurš, kurš nokārtojis atļauju, vai valsts dienestā strādājošie darba laikā.
Pa valsts nozīmes ceļiem bez atļaujas gan var braukt vai iet kaut vai līdz minētajiem 12 metriem, tikai nedrīkst noiet no ceļa, pat grāvī vai krūmos pačurāt.
Piemēram, Šlapaku ceļš Augšdaugavas novadā tā arī, cik sapratu, beidzās pirms šiem 12 metriem. Labi, ka paspēju nobremzēt… Padomju gados, kā redzams kartēs, ceļš turpinājies tālāk Baltkrievijā, bet šajos laikos tur šalc mežs un virmo izcirtums.
Tā nav vienīgā tāda vieta. Šlapakos par robežas klātbūtni vēsta tikai ceļa zīmes, dzeltenas lentes ap kokiem, sarūsējusi barjera uz ceļa un kravas automobiļa kabīne krūmos, kur robežsargu patruļai patverties no lietus, bet Krāslavas novada Vorzovā Latvijas pusē stāv 2001. gadā uzcelts moderns robežpārejas punkts, ko visu šo laiku robežsargi izmantojuši tikai kā patvērumu nelaikā un saimnieciskām vajadzībām.
Baltkrievi solījuši pretim būvēt savu punktu, bet tas nav noticis – tur mežs un krūmi. Tikai bebrs pāri robežupītei Akticai ierīkojis dambīti…
Legāli robežu cilvēki var šķērsot Silenes un Pāternieku tranzīta robežkontroles punktos, pirms pandēmijas – varēja arī Šķaunes un Kaplavas pārejas punktos.
Šobrīd visaktuālākā lieta robežsargiem ir cigarešu kontrabanda (sk. uzziņu), kas Baltkrievijā ir vairākas reizes lētākas. Cigarešu pakas pār robežu pārmet, nodod no rokas rokā, pārnes, pārved, pārpeldina.
Cilvēkus varbūt interesē, kādu atlīdzību saņēmis cilvēks, kas ziņoja par irākiešu bēgļiem. Paldies un rakstisku pateicību.
Jau gadiem robežsardze centusies panākt, ka ziņotājiem vajadzētu arī materiālu gandarījumu, kas vairāk motivētu sadarboties, bet iniciatīva apstājusies pie likumdevējiem.
Tomēr robežsardze visādi cenšas uzturēt labas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, piestāj, aprunājas, iedod vizītkartes.
Baltkrievu īpatnības
Latvijas robežsardzes priekšniecība uzsver, ka vadības līmenī ar baltkrievu kolēģiem sadarbība esot normāla. To pašu man saka I. Aišpurs par savu līmeni: informācijas apmaiņa un sadarbība notiekot, par politiku nerunājot.
Pirms pandēmijas bijušas darba tikšanās, kopīgas apmācības, varētu arī tagad, bet baltkrievi pandēmijas dēļ negribot, viss notiekot attālināti, piemēram, arī darbu, maršrutu, medību plānošana.
Redzu arī īpatnības. Latvijas robežsargi no savas puses iespēju robežas cenšas uzturēt 12 metru robežjoslu, 3–4 metru plato kontrolpēdu joslu, turpretim baltkrievi bez zāles nopļaušanas (un arī ne visur, vietām viss latvāņos) daudz neiespringst.
Tā vietā – un to var redzēt satelītkartē – vienu divu kilometru dziļumā atsevišķās vietās savā teritorijā uztaisījuši atsevišķu kontroljoslu un pat žogu uzbūvējuši. Dažviet mežā arī dzeloņdrātis esot savilktas.
Izskatās kā tādi priekšposteņi pirms īstās robežas. Kāpēc? Vai lai paspētu noķert tos, kas bez varas ziņas grib nokļūt līdz Latvijai?
Jaunā maiņa
I. Aišpurs ir priecīgs par zemessargiem, kas uz robežas palīdz veikt pamatdarbus: patrulē, kā arī uztur robežjoslu – aizvāc nokritušos kokus, zarus. Kontrolpēdu joslu, kur tas iespējams, uzkultivē ar traktoru, tāpat pļauj.
Kur ar traktoru netiek, tur talkā nāk trimmeris. Aptuveni ceturtdaļu laika robežsargiem aizņem robežjoslas uzturēšana. Ņemot vērā kilometrāžu, apvidu un robežsargu skaitu, saprotams, ka tā nav izlaizīta un varbūt dziļi krūmos un mežā – pat nemanāma.
Darbs nav fiziski viegls. Pēdējos gadus Robežsardzes koledžā dāmu skaits pārsniedz kungu skaitu. Dāmām būs ko turēt. Arī motorzāģi rokās un akumulatorus elektronikai nāksies stiept.
Robežsargi joko: galvenais aiznest pilno akumulatoru uz objektu, atpakaļ jau būs vieglāk, jo jānes tukšs akumulators…
Robežniekos stažējas trīs dāmas no koledžas, daugavpilietes. Visas trīs meklē stabilitāti (alga sākot no 833 eiro uz papīra, sociālas garantijas) un, protams, darba prieku, veselīgu kolektīvu.
Anastasija Stankeviča mēģinājusi studēt ekonomiku Daugavpils Universitātē, bet bijis garlaicīgi un paklausījusi draugiem doties uz robežsardzi.
34 gadus vecajai Aleksandrai Černišovai ir pat augstākā Latvijas Universitātes ekonomiskā izglītība un desmit gadu darba pieredze kā grāmatvedei.
“Pirmkārt, privātajā sektorā darbs nepatika, otrkārt, gribas būt pārliecinātai, ka arī rīt būs darbs. Bet robeža jau nekur nepazudīs,” nosmej Aleksandra.
Savukārt Anitai Smanei ir Daugavpils Universitātes augstākā sporta un sociālo zinību skolotājas izglītība, labi panākumi skriešanā, dažus gadus nostrādājusi skolā: gan pašai paticis, gan pati bērniem patikusi, bet bijis morāli smagi, pie sirds par daudz ņēmusi, ka ne visi bērni grib aktīvi kustēties.
Visas trīs dāmas robežsardzē dienestu sāks no pašas apakšas kā jaunākās inspektores ar iespēju divu gadu laikā studēt un sākt virsnieka karjeru.
Konstatētie robežpārkāpumi uz LatvijasBaltkrievijas robežas
2020. gads
24. aprīlis – uz kontroles joslas konstatētas pēdas. Baltkrievijas teritorijā baltkrievu robežsargi aizturēja Latvijas pilsoni.
18. maijs – pusotra kilometra attālumā no robežas ārpus valsts nozīmes ceļa robežsargs pamanīja slapju un nervozu cilvēku ar purva smaku. Tas izrādījās Ukrainas pilsonis.
14. jūnijs – Baltkrievijas pusē baltkrievu robežsargi aizturēja Latvijas pilsoni uz velosipēda. Uz pēdu joslas tika konstatētas šī cilvēka un velosipēda pēdas.
20. jūnijs – Baltkrievijas pilsonis policijā lūdza patvērumu.
24. jūnijs – piecas nezināmas personas trīs metrus iegāja Baltkrievijā un atgriezās Latvijā. Izskatījās pēc tūristiem līgotājiem.
6. septembris – Baltkrievijā 600 metrus no robežas baltkrievu robežsargi aizturēja Latvijas pilsoni.
29. septembris – ceļmalā tika aizturēts Gruzijas pilsonis, kurš vēl piedevām piedāvāja kukuli.
25. novembris – Baltkrievijā kilometru no robežas baltkrievu robežsargi aizturēja Latvijas pilsoni.
2021. gads
24. janvāris – zemledus makšķernieks uz ezera iegāja Baltkrievijas teritorijā 30 metrus un pēc neilga laika atgriezās Latvijā. Paskaidroja, ka bijis neuzmanīgs.
17. februāris – sniegā konstatētas pēdas, kas četrus metrus veda Baltkrievijas teritorijā un atpakaļ. Tas izrādījās neuzmanīgs mērnieks.
9. maijs – divu cilvēku pēdas uz kontroles joslas uz Baltkrieviju un atpakaļ. Personas netika aizturētas.
7. jūnijs – Indras pagastā aizturēti četri Irākas pilsoņi.
19. jūnijs – Pie Robežsardzes dienesta ēkas pienāca Baltkrievijas pilsonis un lūdza patvērumu Latvijā. Robežu šķērsojis pa upi peldot.
2020. un 2021. gadā Latvijas–Baltkrievijas pierobežā robežsargi atklājuši 18 cigarešu kontrabandas gadījumus. Kopā izņemts gandrīz 900 000 cigarešu.
