Uz ārzemēm pēc pensijas 17
Kad Vija 65 gadu vecumā devās pensijā, Somijā viņa bija nostrādājusi vien piecus gadus. Tagad viņa saņem somu tā dēvēto nabagu pensiju – 780 eiro. Par Latvijā padomju laikā un pāris neatkarības gados nostrādātiem gandrīz 30 gadiem viņai no Latvijas pensijā ir 100 eiro. To Vija sauc par joku. Nepilnu slodzi viņa Somijā turpina strādāt un, pie abu valstu pensijām vēl pieskaitot algu, mēnesī saņemot kopumā ap tūkstoti eiro.
Lai gan Vijas piemērs pierāda, ka ne vienmēr ārvalstīs jāstrādā gadu desmiti, lai tur nopelnītu Latvijas situācijai pieklājīgu pensiju, katra cilvēka apstākļi ir dažādi un arī katras valsts nosacījumi pensijas saņemšanai ir atšķirīgi – nacionālajos likumos ir atrunātas nianses un būtiski faktori, kas var ietekmēt pensijas apmēru.
Var palīdzēt arī mazbērniem Latvijā
Vija pagājušā gadsimta 90. gados apprecējās ar somu un Somijā dzīvo jau 20 gadus. Vīrs Somijā nostrādājis 30 gadus un pensijā saņem 1400 eiro. Jā – dzīve Somijā esot dārgāka nekā Latvijā, taču, dzīvojot divatā un pašai ogojot, sēņojot, gatavojot gan ikdienā, gan krājumiem ziemai, neesot nekādas vainas un sanāk pat palīdzēt mazbērniem Latvijā.
Vija ar saviem šā brīža ienākumiem ir apmierināta un arī uz Latviju atpakaļ netaisās, taču neslēpj, ka somi visai šķībi skatās uz iebraucējiem. “Somijā arī ir liels bezdarbs, tāpēc viņi uzskata, ka ienācēji viņiem ņem nost darbu.” Vija pēc pieredzētā secina, ka iebraucējam labākā stratēģija ir strādāt tādu darbu, ko dod. Izvirzot lielas prasības un ambīcijas, nekur tālu tikt nevarot. Arī bez valodas zināšanām darbu atrast principā neiespējami. Pati Somijā strādājusi gan par auklīti bērnudārzā, gan restaurējusi mīkstās mēbeles, bijusi arī apkopēja, administratore un šuvēja.
Pieprasītākās valstis
Teju 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Turklāt cilvēki pirmspensijas vecumā nereti saskaras ar grūtībām atrast darbu. Piemēram, pērn trešajā ceturksnī vecumā no 45 līdz 64 gadiem bez darba bija vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku. Šie ir daži no apstākļiem, kas mudina daļu Latvijas iedzīvotāju dzīves otrajā pusē doties darba gaitās uz ārvalstīm, kur pieejamas gan cienīgākas algas, gan labākas sociālās garantijas, tostarp iespēja nopelnīt ārvalstu pensiju.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 50 līdz 63 gadu vecumam pēdējo piecu gadu laikā no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 12% no visu emigrējušo skaita.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neapkopo informāciju par to, cik un kurās valstīs Latvijas valsts piederīgie jau šobrīd saņem pensijas. Taču, ikdienā izskatot personu lietas, Starptautisko pakalpojumu nodaļas darbinieki novērojuši, ka, neskaitot Lietuvu un Igauniju, no Eiropas Savienības valstīm starp biežāk sastopamajām pensiju maksātājvalstīm ir Vācija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Īrija.
