Dažādība arī pirtī 5
Ārstniecības augi tiek vākti ne tikai slotiņām, bet arī zāļu tējām, ko klientiem piedāvā pirts procedūras laikā. Līga pati audzē lavandas un dzeltenās ilzītes, pārējās zālītes salasa dabā. – Pļavās atrodami gandrīz visi populārākie ārstniecības augi. Tā kā mūsu apkārtnē nav lauku, ko miglo ar ķimikālijām, varu būt droša, ka līdz ar rudzupuķēm neatnesīšu mājās indi. Tējas parasti žāvēju pirtī. Noregulēju +30…+40 °C temperatūru, salieku visas zālītes uz lāviņas, un drīz tās ir sausas. Uzglabāju kartona kārbās sausā vietā.
Pēdējos gados viņa pārliecinājusies, ka dažādu koku lapu slotiņas var siet arī augustā un pat septembrī. Tad tās ir vēl smaržīgākas nekā pavasarī sietās, atzīst pirtniece, kura vienmēr labprāt ļāvusies dažādiem eksperimentiem.
Līga pati gatavo arī pirts skrubjus. Visbiežāk samaļ kastaņus, kalmju saknes, kas jau izsenis zināmas kā labs līdzeklis pret locītavu kaitēm. Skrubim var izmantot arī iepriekšējā sezonā vāktās zāļu tējas.
“Pirtslietu darbnīcas” saimniece skrubjiem nekad nepievieno ēteriskās eļļas, jo tās nomāc augu dabisko smaržu, pieber vienīgi nedaudz jūras sāls bez joda. Gatavojot skrubi, Līga parasti domā par gaidāmā pirtī gājēja vajadzībām. – Cilvēka organisms tomēr ir ļoti gudrs – pat ja būšu sagatavojusi kaut kā par daudz, tas vienalga paņems tikai vajadzīgo.
Pirtniece zināšanas krājusi pamazām, mācoties no lietpratīgu pirtnieku un pašas pieredzes, kā arī nelaižot garām iespēju apgūt kaut ko jaunu dažādos kursos. Pirms pārcelšanās uz “Āriņiem” Līga gadu strādājusi Anglijā, kur sapratusi, ka tomēr vairāk par visu vēlas atgriezties Latvijā. – Dzīvot tā pa vidu, ne šur, ne tur, nav iespējams. Vai nu jāatstāj viss šeit un jābrauc uz citu valsti, vai jāpaliek tepat. Gribēju, lai mani bērni izaug Latvijā, tāpēc atgriezos.
Ne pārāk veiksmīga biznesa pieredze Griķu ģimenei jau bija, tāpēc, pievēršoties pirtslietām, nolēmuši ļaut visam iet savu gaitu un, lai paplašinātos, kredītus nav ņēmuši. Viss nopelnīts pašu rokām, arī projekti Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam nav rakstīti. Galvenais iztikas avots joprojām ir kokapstrādes darbnīca, kur top gan pirtslietas, gan izejmateriāli pirtīm, guļbūvēm un mēbelēm. Ģimene lepojas ar pērn nopelnīto kultūras zīmi “Latviskais mantojums”, kas piešķirta par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu. Līgas vīrs Aivars ir Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas absolvents. – Koks ir viņa stihija, – atzīst saimniece. – Aivars pats arī būvē pirtis. Ne viens, ne otrs par klientu trūkumu nežēlojamies.
No ģimenes uzņēmumā tapušajām pirtslietām visiecienītākās ir kāju vanniņas, ko var labi izmantot arī slotu mērcēšanai. Gatavojot uzlējumus šādām procedūrām, Līga parasti izmanto kadiķa zarus, vībotnes, vīgriezes vai rožu ziedlapiņas. – Ar karstu ūdeni aplietie kadiķi ir ne tikai labi dakteri, bet arī masieri. Katrs pirtī gājējs kadiķiem var pievienot sev tīkamākos ārstniecības augus.