Kastaņus skrubī, slotas saldētavā… Pirtniece Līga Ende-Griķe dalās pirtszinībās 5
Gulbenes novada “Āriņu” mājās “Pirtslietu darbnīcas” saimniecei LĪGAI ENDEI-GRIĶEI nelielās pirtiņas priekštelpā izkārtās slotiņas smaržodamas gaida, kad tiks pie darba. Visplašākajā klāstā ir universālās, no divus trīs gadus veciem bērziem sietās, ar kurām var pērt gan dāmas, gan kungus un bērnus. Pavasarī tās top pašas pirmās. Saimnieces krājumos allaž ir attīrošās apses slotiņas, kas palīdz atbrīvoties no uzkrātajām negācijām. Tām tāpat der izvēlēties trīsgadīgus kociņus, jo jaunie dzinumi izžūstot kļūst melni. Protams, ir tradicionālās liepu slotiņas sievietēm un ozolu – vīriešiem. Dažādībai ik vasaru tiek izmantots arī alksnis un lazda. Pērienu parasti beidz ar pīlādža slotu, vienlaikus uzliekot ciemiņam aizsardzību pret visu ļauno. Šopavasar enerģiskā pirtniece pirmoreiz izžāvējusi ziedošus ceriņzarus. Mēģinājusi sasaldēt, bet no saldētavas izņemtie ziedi saplakuši un samelnējuši.
Viens no pirtī visbiežāk izmantotajiem ārstniecības augiem ir nomierinošā vīgrieze – gan viena pati, gan kopā ar bērza zariem. Pirtniece vīgriežu uzlējumu vērtē daudz augstāk par nekvalitatīvām ēteriskajām eļļām, ko ļaudis pēdējā laikā pasākuši pilināt uz pirts krāsns akmeņiem.
Vasaras pilnbrieds ir piemērotākais laiks, lai vāktu visus ziedošos ārstniecības augus. Žāvēšanai labākā vieta ir nojume vai klētsaugša. Karstā vasarā pirtsslotas izžūst trīs četru dienu laikā. Pēc tam tās satin papīrā, liek kartona kastēs un glabā ziemai. Šādi iesaiņotas un sausā vietā uzglabātas nemaina ne krāsu, ne smaržu.
Vasarā vislabāk pērties ar svaigām slotām, jo tajās ir vislielākā dzīvības enerģija. Ja ir liela saldētava, dažas pirtsslotas ziemai var uzglabāt arī tur. Saldētas slotas nevajag mērcēt, tām ļauj atmaigt, un jau pēc maza brīža būs tikpat aromātiskas kā vasarā.
