Uz 14. Saeimu liela konkurence – par 100 vietām parlamentā sacentīsies 1832 kandidāti no 19 politiskajiem spēkiem 39
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstu numuru izloze ir vēl viena robežšķirtne, pēc kuras reklāmas kampaņas uzņem jaunus apgriezienus, jo izlozētos numurus politiskie spēki allaž centušies izmantot arī priekšvēlēšanu aktivitātēs. Par 100 vietām 14. Saeimā ir lielāka konkurence, nekā bija pirms četriem gadiem, kad 16 reģistrētajos sarakstos bija pieteikts 1461 kandidāts.
Šogad interesi par dalību vēlēšanās izteikuši 19 politiskie spēki, no kuriem startē 1832 kandidāti. Izlozētie numuri nosaka secību, kādā ir sakārtotas vēlēšanu zīmes – komplekta virspusē ir saraksts ar pirmo numuru, kas šoreiz ir “Jaunajai Vienotībai”, bet kā pēdējais būs partijas “Republika” saraksts, kam ir 19. numurs.
Sarakstus vēl pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas vērtēs kandidātu atbilstību likuma prasībām. Tas nozīmē, ka kādu kandidātu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl var svītrot, bet partijas pašas tos nevar atsaukt.
Tik daudz – 19 – kandidātu sarakstu pēdējo reizi bija reģistrēti 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās. Toreiz parlamentā iekļuva septiņi politiskie spēki, bet no tiem, kuri palika zem 5% barjeras, 2% robežu pārsniedza divas partijas. No tām viena bija LSDSP – tā dažādās kombinācijās ir piedalījusies visās vēlēšanās, izlaižot tikai vienu kampaņu. Pārstāvniecību sociāldemokrāti ieguva tikai 7. Saeimā. Šogad LSDSP biedru vārdus varēs lasīt Zaļo un zemnieku savienības sarakstā.
Tiesa, 2006. gadā 2% robežas sasniegšanai nebija nekādas nozīmes, kā tas ir tagad, kad partijas, kas to pārvar, var pretendēt uz nelielu valsts budžeta finansējumu. Piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās to ieguva Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un “Progresīvie”, kas parlamentā neguva pārstāvniecību. Centieni pārkāpt 2% un saņemt valsts atbalstu varētu būt viens no iemesliem nelielas ietekmes partiju interesei par dalību Saeimas vēlēšanās. Otrs iemesls, kas ir grūtāk pierādāms, varētu būt saistīts ar centieniem kādam atņemt balsis, kā tas bijis agrāk vēlēšanās.
Ko rāda aptaujas
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma jūlijā veiktā SKDS aptauja parāda, ka teorētiski par iekļūšanu Saeimā var pacīnīties 12 politiskie spēki. Šo grupu noslēdz valdībā pārstāvētā partija “Konservatīvie”, kuru atbalsta 2,4%, bet, pārrēķinot balsis, tie būtu 4%. Aptauja parāda, ka jūlijā savu izvēli vēl nebija izdarījuši 26,9%, bet 12,9% nepiedalītos vēlēšanās. Savukārt droši par iespēju būt pārstāvētiem parlamentā, ja vēlēšanas notiktu tagad, varētu būt “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!”, Zaļo un zemnieku savienība un “Progresīvie”, liecina SKDS aptauja.
Taču pieredze rāda, ka arī pāris mēnešos situācija var mainīties. Piemēram, 2002. gadā mēnesi pirms vēlēšanām strauji pieauga reitings Aināra Šlesera toreiz dibinātajai Latvijas Pirmajai partijai, kuras iespējām iekļūt 8. Saeimā daudzi neticēja. Atbalstu tā uzaudzēja, lielā mērā pateicoties veiksmīgām reklāmām. Savukārt ārpus parlamenta negaidīti palika toreizējā premjera partija “Latvijas ceļš”. Līdzīgi piemēri ir arī nesenākā pagātnē, kad neprognozēti daudz mandātu 13. Saeimā ieguva partija “KPV LV”.
Agrāk dibinātu partiju pārvērtības
SKDS aptauja ir veikta laikā, kad vēl nebija zināms, cik partiju piedalīsies Saeimas vēlēšanās. Pēdējās dienās uz Centrālo vēlēšanu komisiju devās pārstāvji no politiskajiem spēkiem, par kuru darbību vēlēšanu starplaikā nekas nebija dzirdēts. Vēl vairāk – arī daži to nosaukumi izskanēja pirmo reizi. Piemēram, var minēt Kristīgi progresīvo partiju, kas piesaka tikai 31 kandidātu (maksimālais iespējamais kandidātu skaits ir 115). Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka partijas agrākais nosaukums bijis “Vienota Rēzekne”. Šis arī ir viens no piemēram, ka līdzīga nosaukuma partija var sajaukt galvu, kā šajā gadījumā, “Progresīvo” vēlētājiem. “Suverēnai varai”, kuru pārstāv Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, iepriekš bijuši vairāki nosaukumi, bet zināmākais no tiem ir “Latgales sirds”. Arī “Tautas kalpi Latvijai” ir jau agrāk dibināta partija, kas pastāvējusi ar citiem nosaukumiem, piemēram, viens no tiem ir “Par Dzimteni”. Savukārt “Tautas varas spēks” iepriekš darbojusies ar nosaukumu “Alternative”.
Jaunas partijas dibināšana ir sarežģīts process, jo ir nepieciešami ne tikai 200 dibinātāji, bet arī vismaz 500 biedru, lai varētu startēt vēlēšanās. Tāpēc politiķi mēdz izmantot agrāk dibinātas partijas, ar kurām savā līdzšinējā darbībā, visticamāk, nebija saistīti. Šajā ziņā lielas pārvērtības ir notikušas ar partiju “Vienoti Latvijai”, no kuras uz 12. Saeimu startēja A. Šlesers, Aigars Kalvītis, Jānis Jurkāns, Ivars Godmanis un Jānis Straume, bet toreiz partija neiekļuva parlamentā. Tagad ar šo nosaukumu ir pieteikts saraksts, kurā ir tikai 28 kandidāti, tā galvgalī ir Madara Gobziņa un Anita Mitriķe, kura ir SIA “Rīgas darbnīcas” valdes locekle.
Partiju izlozētie kandidātu sarakstu numuri
1. “Jaunā Vienotība”
2. Latvijas Krievu savienība
3. Zaļo un zemnieku savienība
4. “Tautas kalpi Latvijai”
5. “Suverēnā vara”
6. Kristīgi progresīvā partija
7. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija
8. Politiskā partija “Stabilitātei”
9. Politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. Partija “Vienoti Latvijai”
11. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. “Latvija pirmajā vietā”
13. “Konservatīvie”
14. Politiskā partija “Katram un katrai”
15. “Progresīvie”
16. “Attīstībai/Par!”
17. “Apvienība Latvijai”
18. “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”
19. Politiskā partija “Republika”
Kandidāti uz 14. Saeimu
14. Saeimu no 19 politiskajiem spēkiem startē 1832 kandidāti. No tiem:
* 1167 vīrieši un 665 sievietes;
* kandidātu vidējais vecums ir 46,3 gadi – jaunākajam kandidātam ir 21 gads, bet vecākajam – 92 gadi;
* augstākā izglītība ir 1366 (74,6%), vidējā – 432 (23,6%), pamatizglītība 34 (1,9%) kandidātiem;
* 696 dzīvo Rīgā, no Jūrmalas ir 71 kandidāts, no Ogres novada – 61, no Daugavpils – 60, no Mārupes novada – 55, no Liepājas – 54 , Jelgavas – 54 utt.
* 1098 (59,9%) kā savu tautību norādījuši – latvietis/latviete, bet 570 (31,1%) tautību vispār nav norādījuši; 109 (5,9%) no kandidātiem ir krievi, 15 – poļi, 13 – ukraiņi, 7 – lietuvieši, 4 – baltkrievi, 3 – ebreji, 3 – tatāri u. c.
Dati: CVK
