Ušakovs: “Saskaņa” ir vienīgā lielā Latvijas partija, kas iestājas par stipru ES 31
Latvijas iedzīvotāji vēlas pārmaiņas, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) skaidri runā par plānu pēc vēlēšanām – “saglabāt koalīciju un neko nemainīt”, uzrunā kongresā sacīja “Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ušakovs savā uzrunā pauda, ka, vēlēšanās atbalstot labējās partijas, “paliks tā pati koalīcija ar tām pašām sejām”. Gadījumā, ja “Jaunā Vienotība” neiekļūtu parlamentā, tad pašreizējie partneri varētu atrast kādu citu partiju tās vietā, lai sadarbotos, uzskata Ušakovs.
Politiķis atsaucās uz SKDS aptaujas datiem, norādot, ka kopumā 63,1% Latvijas iedzīvotāju iestājas par radikālām un ļoti radikālām reformām. “Taču par ko pašlaik, dažus mēnešus pirms vēlēšanām, runā valdošo partiju politiķi? Aizliegt alkohola tirdzniecību par skaidru naudu, aizliegt privātajās augstskolās studēt krievu valodā, izmantot robotus imigrantu vietā. Un, protams, “nacionāļi” ar kebabiem,” pauda Ušakovs.
Arī “Saskaņas” priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs uzrunā pauda viedokli, ka cilvēki neticot, ka Latvijā vispār ir iespējamas pārmaiņas. Turklāt nedzīvojam krīzē, bet gan “nepārmaiņu nolemtībā”, piebilda Urbanovičs.
Svarīgi ir piedāvāt un arī īstenot radikālas un gurdas reformas, akcentēja “Saskaņas” priekšsēdētājs. Viņš skaidroja, ka šodien partijas kongress notiks citā formātā nekā ierasts – partijas biedri, viesi un eksperti diskutēs par dažādiem jautājumiem, un šīs idejas tikšot izmantotas, veidojot “Saskaņas” piedāvājumu. Šāds formāts ļaujot iesaistīt partijas darbā lielāku cilvēku skaitu, piebilda Ušakovs.
Urbanovičs piebilda, ka šodien tiekot veidota rīcības programma valstij, nevis partijai, un pasākuma dalībnieki ir izšķīrušies atnākt, lai palīdzētu valstij, nevis “Saskaņai”.
Cilvēku vēlme pēc radikālām pārmaiņām rada arī izteikti augstus riskus, ka līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, atbalstu var saņemt populisti vai radikāli nacionālas, antieiropeiskas partijas, klāstīja Ušakovs. Viņaprāt, Latvijā šādi politiskie spēki uzstāsies ar ļoti vienkāršiem, bet pēc tam lielākoties neizpildāmiem solījumiem: “visiem visu bez maksas un nekādas krievu valodas”.
Ušakovs pauda, ka atbalsts valdošām partijām ir ceļš uz Eiropas nomali. Vienīgā no koalīcijas partijām, kas “vārdos iestājas par Eiropas vērtībām”, ir “Vienotība”, bet nav skaidrs, vai tā pārvārēs 5% barjeru vēlēšanās, teica “Saskaņas” līderis. “”Saskaņa” pašlaik ir vienīgā lielā Latvijas partija, kas iestājas par stipru Eiropas Savienību un par vērtībām, kuru vārdā tā tika izveidota – miers, labklājība, brīvība, cilvēku tiesības un demokrātija visā Eiropas kontinentā,” apgalvoja Ušakovs.
Viņš akcentēja stipras un pārticīgas Eiropas nozīmi. Ušakovs arī sacīja, ka kļūt par vienīgo proeiropeisku partiju valstī ir liela atbildība un izaicinājums, tomēr “Saskaņa” tam ir gatava.
Ušakovs uzskata, ka sabiedrība sagaida jauna sociāla standarta ieviešanu. Viņš norādīja, ka “Saskaņa” to varot piedāvāt, un tas, “ar ko agrāk lepojās Rīgā, kļuvis par normu lielajā daļā pašvaldību”. Ušakovs apgalvoja, ka “Saskaņa” iestājas par Latviju, kas līdzvērtīgi gan sargā un nostiprina latviešu valodu un latviskās vērtības, “gan arī lepojas ar savu daudzveidību, ar to, ka šeit dzīvo cilvēki, kam dzimtā valoda ir krievu, ukraiņu, baltkrievu vai jebkura cita”.
“Mēs esam par Latviju, kur nacionālās minoritātes netiek sauktas par piekto kolonnu un kur nemēģina pirms katrām vēlēšanām ierobežot viņu tiesības. Mēs esam par Latviju, kur mazākumtautības ir viens no kopējās labklājības un drošības pamatiem,” klāstīja Ušakovs. Runājot par pāreju uz izglītību latviešu valodā, Ušakovs teica, ka ir vajadzīga “trilingvāla izglītība, nevis bilingvāla”, par ko “Saskaņa” arī cīnīšoties jaunajā parlamenta sasaukumā.
“Saskaņas” kongress šodien tika atklāts ar dziedātājas Marijas Naumovas uzstāšanos, kā arī dažādu Eiropas sociāldemokrātu pārstāvju video sveicieniem.
Kā ziņots, “Saskaņa” kongresā diskutē par priekšvēlēšanu programmas projektu. Pēc partijas vadības uzrunām, darbs notiek paneļdiskusijās, kurās piedalās gan partijas biedri, gan Latvijas un starptautiskie eksperti.
Diskusiju paneļi paredzēti par pārmaiņām Eiropā, mazākumtautību jomā, ekonomikā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, izglītībā, reģionos un pārmaiņām, kas skars jauniešus.
