Ušakovs: Sankciju ieviešana pret Krieviju bija murgaina ideja 39
Sankciju ieviešana pret Krieviju, lai apturētu tās agresiju Ukrainā, bija murgaina ideja, šodien intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Viņš uzsvēra, ka jaunāko laiku vēsturē neesot pozitīvu piemēru ar sankciju ieviešanu. Tās nepalīdzot. Tā bijusi murgaina ideja, iedomāties, ka, ieviešot dažas sankcijas, Krievijas tauta sacelsies, lai gāztu Vladimira Putina varu.
Turklāt Latvija, kas ir viena no valstīm, kura no Krievijas pretreakcijas cietīs visvairāk, bija tā, kas kūdīja Eiropas Savienības valstis, pieņemt lēmumu par sankciju ieviešanu.
Ušakovs kā vienīgo iespēju atrisināt Ukrainas krīzi un apturēt Krievijas agresiju, minēja diplomātu sarunas.
Viņaprāt, pašlaik Latvijas valdība neko daudz nevar darīt, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Viena no iespējām esot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Turklāt, ja Eiropas Savienība nevarēs parūpēties par Baltijas valstīm, Latvijai jāsāk domāt par protekcionismu un jāatbalsta savi ražotāji.
Ja Krievija turpinās paplašināt savas pretsankcijas, būs dramatiska krīze. Ja tas skars Latvijas Dzelzceļu, tad Latvijas valdība neko nevarēs darīt, būs jādemontē sliedes un tās jāpārdod metāllūžņos, dramatizēja Rīgas mērs.
Viņš piebilda, ka drīzumā plāno doties uz Krieviju, lai runātu ar tiem lielveikaliem, kuros bija izvietoti “Rižskij dvorik” stendi, lūdzot tos uzreiz neizmest. Viņaprāt, esot neliela cerība, ka karš Ukrainā beigsies un, iespējams, Latvijas produkti varēs atgriezties Krievijas veikalu plauktos.
Jau ziņots, ka valdība šodien sēdē varētu lemt par atbalsta mehānismiem Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo dēļ cietušajiem uzņēmumiem.
Kā liecina valdības sēdes darba kārtība, sēdes slēgtajā daļā, kas notiks Mazajā zālē, ir iekļauts viens Ekonomikas ministrijas jautājums.
Krievijas embargo skartajiem uzņēmumiem tiek plānoti atbalsta mehānismi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tiek risinātas arī sarunas ar citām ES valstīm par iespēju sankciju skartās nozares stabilizācijai izmantot līdzekļus no ES Stabilitātes fonda, kurā kopumā pieejami 400 miljoni eiro. Eiropas Komisija arī apsver iespēju vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo Krievijas sankcijām nav pamatojama, pagājušajā piektdienā teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viens no Latvijas valdības sniegtajiem atbalsta pasākumiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu būt kredītgarantijas tiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši kredītus bankās un kam bankas varētu gribēt pārskatīt nosacījumus. Šādas kredītgarantijas varētu nodrošināt Latvijas Garantiju aģentūra. Cits operatīvais risinājums varētu būt nodokļu nomaksas režīma korekcija, piemēram, sankciju skartais uzņēmums varētu nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli vai varētu saīsināt pievienotās vērtības nodokļa atmaksas termiņu. Ekonomikas ministrija strādās, lai sniegtu atbalstu jaunu noieta tirgu meklēšanā un sniegtu atbalstu mārketingam citu valstu tirgos. Pastāv arī variants meklēt iespējas ātrāk saņemt ES fondu līdzekļus un samazināt administratīvo slogu.
Kā atbalsta risinājumu valdības pārstāvji arī minēja iespēju popularizēt Latvijā ražotās preces Latvijas pircēju vidū un meklēt iespējas pašvaldību iepirkumos iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus.
Kā ziņots, Krievija noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums.
