Ušakovs referendumā atbalstīs krievu valodu kā otru valsts valodu 0

Rīgas mērs un “Saskaņas centra” (SC) līderis Nils Ušakovs piedalīsies 18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai un balsos par.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

To viņš ceturtdien sacīja portāla “diena.lv” pārraidē “Dienas rīts”.

“Pateikšu savu pozīciju – es iešu un balsošu par šajā referendumā. Var pārmest, ka man dalās domas, (..) bet man pašreiz ir tikai viens instruments, ar ko var parādīt nevis latviešiem, bet labējiem politiķiem, ka ir problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Un vienīgais instruments ir referendums – cita nav nekāda,” sacīja Ušakovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš apgalvoja, ka tāpat ir skaidrs – latviešu valodas pozīcijas šajā referendumā netiks apdraudētas, bet esot svarīgi parādīt, “cik daudz ir cilvēku, kas nav apmierināti ar pašreizējo etniski nacionālo politiku”. SC līderis uzsvēra, ka neiestājas par divām valsts valodām Latvijā.

Vienlaikus Ušakovs pauda viedokli, ka vajadzētu būt reālistiem un atzīt – “krievu valoda šeit nav svešvaloda kā angļu vai portugāļu valoda” – un to juridiski noformulēt, piešķirot krievu valodai minoritāšu valodas statusu un attiecīgi paplašinot tās lietojumu pašvaldībās.

Viņš atgādināja, ka SC valde jau pirms jaunā gada pieņēmusi vienotu pozīciju – aicināt cilvēkus piedalīties referendumā un balsot pēc pārliecības.

“Mēs apzināmies, ka mūsu rindās ir cilvēki, kas ir gatavi balsot par un kas ir gatavi balsot pret. Praktiski nav cilvēku, kas uzskatītu, ka ir jābūt divām valsts valodām. Bet dalās viedokļi par to, ar kādiem instrumentiem mēs varam panākt, lai attieksme pret krieviski runājošo minoritāti Latvijā būtu citāda” klāstīja Ušakovs.

Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.

Lai Satversmes grozījumi par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.