Ušakovs pārjokojies. “LA” lasītāji kritizē Rīgas mēra publiskoto karikatūru 25
“Latvijas Avīze” vakar turpina saņemt emociju pilnus zvanus no mūsu lasītājiem, tostarp padomju laikos politiski represētajiem, kurus aizvainojusi Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova rīcība.
N. Ušakovs sociālajos tīklos izplatījis divdomīgu karikatūru. Tajā attēlots velosipēdists, kas pats iebāž sprunguli sava velosipēda spieķos, nogāžas un spriež, ka par šo negadījumu no Krievijas būtu jāpieprasa 185 miljardu eiro liela kompensācija. Tieši tik lielu summu aplēsusi PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija.
Rīgas mērs apgalvo, ka esot pārprasts: “Man tiešām ir ļoti žēl, ja kāds ir pārpratis to, ko es gribēju pateikt, un šā pārpratuma dēļ jūtas aizskarts. Es nekādā gadījumā nevēlējos aizskart jūsu lasītāju jūtas. Vienlaikus es uzskatu, ka mums vajag runāt vairāk par nākotni un mazāk par pagātni!” Karikatūra esot bijusi adresēta nevis padomju represijās un deportācijās cietušajiem, bet gan mūsdienu labējiem politiķiem, kuri, pēc Ušakova domām, “ekspluatē staļiniskajā režīmā cietušo cilvēku jūtas”, bet savās kļūdās, noziegumos un neizdarībā vaino smago vēsturisko mantojumu, Krieviju un PSRS.
Nacionālā apvienība (NA) jau paudusi sašutumu par Ušakova neveiklo asprātību: “Jokošana par padomju okupācijas šausmām bezgaumībā un nekaunībā pielīdzināma jokošanai par holokaustu. Latvijas pilsoņi un īpaši politiski represētās personas ir pelnījušas sagaidīt politiķa atvainošanos,” paziņojis NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Savukārt Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) vērsies ar iesniegumu Drošības policijā, lūdzot pārbaudīt, vai Ušakova publiskotajos materiālos un diskusijās paustajā viedoklī nav saskatāmas Krimināllikuma 74.1 panta pārkāpuma pazīmes. Proti, PSRS īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Par šādu pārkāpumu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
To, vai Rīgas mēra rīcība ir pretrunā ar likumiem, vērtēs DP eksperti, bet filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane, kura savulaik piedalījusies Saeimas deputātu ētikas kodeksa izveidē, uzskata, ka šajā gadījumā acīmredzami pārkāptas politiskās komunikācijas ētikas normas: “Tādai politiskai figūrai kā Rīgas domes priekšsēdētājs būtu jābūt labākai izpratnei, ka par šādām lietām tomēr nejoko. Daudzām Latvijas ģimenēm šie vēsturiskie notikumi saistās ar traģiskām atmiņām, kas noteikti nedrīkstētu kļūt par joka tēmu. Ar humoru vispār jābūt piesardzīgiem, jo tas prasa ļoti smalku gaumi.” Profesore Lasmane arī vērš uzmanību uz Ušakova un saskaņiešu iemīļoto retoriku par skatīšanos uz priekšu, nevis atpakaļ pagātnē. “Tas arī ir tipisks padomju domāšanas stils – ignorēt vai noliegt vēsturi kā nebijušu, tā vietā aicinot kopīgi celt gaišo nākotni. Taču, aizmirstot vēstures pieredzi, neko īpaši labu uzcelt neizdosies.”
Okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere nolēmusi Ušakovam uzdāvināt grāmatu par padomju okupācijas nodarīto postu. Tikmēr interneta jokdari notikušo uztvēruši kā iespējas veidot līdzīgas karikatūras par pašu Rīgas mēru.
Rīgas domē līdzīgi kā Saeimā ir savs ētikas kodekss, kas saistošs arī deputātiem. Ikviens cilvēks, kuram ir aizdomas par pašvaldības pārstāvja izdarītu pārkāpumu, var vērsties ar iesniegumu domes Ētikas komisijā. Pagaidām gan ne NA, ne “Vienotības” RD frakcijas to nav darījušas. Opozīcijas deputāti neslēpj, ka mēģinājums vērsties Ētikas komisija, ko vada “Saskaņas” pārstāvis Nikolajs Zaharovs un kur domes koalīcijai ir stabils vairākums, šajā gadījumā būtu “tukšs numurs”. “Taču Nila Ušakova izteicieni bija tik pašatmaskojoša ņirgāšanās, ka nav vairs vajadzības tur kaut ko lemt. Galvenais, lai sabiedrība to ieraudzītu un saprastu,” teica “Vienotības” RD frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte.
PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija pēc gandrīz 11 gadu ilgstoša darba, iesaistoties ap 50 profesionāliem vēsturniekiem un statistikas speciālistiem, nākusi klajā ar pētījumu par okupācijas laikā Latvijai nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem 185 miljardu eiro apmērā, kuros nav iekļauti videi nodarītā kaitējuma zaudējumi, bojā gājušo cilvēku zaudējumi un pēcokupācijas laika zaudējumi, kas radās ekonomiskās sistēmas pārveides iespaidā. Pie metodikas, kā zaudējumus pārvērst ekonomiskās mērvienībās, tiks strādāts kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača iniciatīvas, Latvijas valsts plāno iesniegt prasību starptautiskajā ANO tiesā Hāgā par šo zaudējumu atgūšanu, kad būs veikti galīgie aprēķini par PSRS nodarītajiem zaudējumiem.
Par 185 000 000 000 € kompensāciju. pic.twitter.com/ETp2cSp41h
— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) April 22, 2016
