Ušakovs neatvainosies par Uzvaras pieminekļa nojaukšanas iniciatoru nopelšanu 7
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) negrasās atvainoties Uzvaras pieminekļa nojaukšanas idejas iniciatoriem, kuriem viņš veltījis izteicienus, ka šādiem cilvēkiem būtu vieta zooloģiskajā dārzā.
“Es varu tikai atkārtot – tie, kas iniciēja parakstu vākšanu, tāpat kā tie, kas pašreiz runā par to, ka Krievijas tanki iebrauks Rīgā vai Latgalē, ir provokatori un ekstrēmisti. Viņi kurina naidu savu politisku vai egoistisku interešu dēļ,” ar preses sekretāres Olgas Proskurovas starpniecību pauda Ušakovs.
Rīgas mēra izteikumi attiecināmi vienīgi uz idejas iniciatoriem un naida kurinātājiem, uzsvēra Proskurova.
Jau ziņots, ka Ušakovs kā Rīgas domes priekšsēdētājs un partiju apvienības “Saskaņas centrs” valdes priekšsēdētājs pirmdien gan LNT, gan TV3 ziņu raidījumos kameras priekšā apgalvojis, ka portālā “Mana Balss.lv” izvietotās iniciatīvas “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana”, kurā paredzēts nojaukt pieminekli “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” jeb tā saukto Uzvaras pieminekli, autoru vieta ir tikai zoodārzā un ka viņš pats esat gatavs tos izvietot un pārdot biļetes.
Līdzīgu vēstījumu Ušakovs paudis arī sociālajā vietnē “Facebook”, norādot, ka “ekstrēmistiem un provokatoriem Rīgā nebūs vietas” – gan tiem, kas ar mudinājumu nojaukt pieminekli pirms vēlēšanām “vāc sev politisko kapitālu”, gan tiem, kas ar tādu pašu mērķi ierosina “cūcīgas “atbildes” iniciatīvas”. Vienīgais, ko Rīgas dome šiem cilvēkiem varot piedāvāt, esot voljers Rīgas zoodārzā – sestdienās viņi tur varētu rīkot “frīku cīņas”, savukārt ieņēmumus par biļetēm varētu novirzīt sociālajām programmām.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-TB/LNNK Rīgas domes deputāti uzskata, ka Ušakovs ar šiem izteikumiem ir apvainojis arī vairāk nekā 11 000 cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu. Domnieki uzskata, ka šādi izteikumi ir klajas necieņas izrādīšana visiem tiem cilvēkiem, kas demokrātiskā veidā ir pauduši savu viedokli, kurš ir atšķirīgs no Ušakova pārliecības, tādēļ nacionālās apvienības Rīgas domes frakcija aicināja Rīgas mēru publiski atvainoties par saviem pārsteidzīgajiem izteikumiem televīzijas ēterā.
“Mums var patikt vai nepatikt viens vai otrs viedoklis, tomēr inteliģence prasa ar cieņu izturēties arī pret pretēja viedokļa paudējiem. Tādēļ šāds Latvijas iedzīvotāju novērtējums mums nav saprotams un pieņemams. Jāatgādina, ka daudziem nav bijis saprotams arī Nila Ušakova balsojums referendumā par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, kurā viņš, kā skaidroja, esot solidarizējies ar saviem vēlētājiem, atbalstot valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai,” uzsvēra nacionālās apvienības Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka.
Kā ziņots, portālā “Mana Balss.lv” par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Iniciatīvas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks – uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika “pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki”, nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
Virkne amatpersonu par iespēju nojaukt šo pieminekli izsakās piesardzīgi, norādot, ka jāvērtē juridiskie aspekti, vai pieminekļa nojaukšana atbilst starp Latviju un Krieviju noslēgtajam līgumam.
