Darbošos cita līmeņa diplomātijā. Saruna ar Nilu Ušakovu 35
“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Atgādinām – viņš arī sociāldemokrātiskās “Saskaņas” premjera amata kandidāts. Ušakovs aizvadītajās trijās nedēļās apmeklējis Maskavu, Vašingtonu, Briseli, un tas bija galvenais sarunas temats redakcijā, pievienojot dažas pašmāju politiskās aktualitātes. Redakciju pārstāvēja Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Mēs varētu ķerties klāt un sākt ar Maskavas braucienu. Publika vērīgi appētījusi bildītes, kur sēžat blakus augstām Maskavas personām – premjeram Medvedevam, Maskavas mēram Sobjaņinam, pareizticīgo patriarham. Ko viņi jums teica, nepasēdējāt taču tā laipni vien?
N. Ušakovs: – Bija sarunas svinīgajā pasākumā – Maskavas pilsētas svētkos. Bija tikšanās ar mēru Sobjaņinu. Stāsts ir šāds un vienkāršs. Man kā krievu tautības Latvijas pilsonim Rīgas mēra amatā, salīdzinot ar citiem Latvijas politiķiem, ir vienkāršāk runāt ar maskaviešiem. Iespējams, varu sasniegt Latvijai, Rīgai potenciāli izdevīgākus rezultātus. Savulaik “Saskaņai” izdevās noslēgt līgumu ar varas partiju “Vienoti Krievijai”, kuru uzskatām par ļoti svarīgu instrumentu īpaši tagad, kad ES ar Krieviju ir tik sliktas un komplicētas attiecības. Tas ir neliels lodziņš, kas atvērts sarunām. Tas ir trumpis, pret kuru nevajag izrādīt skaudību, bažas, jo es to izmantoju mūsu valsts labā. Ar Medvedeva kungu jau biju ticies, kad viņš bija prezidents, Valda Zatlera delegācijas sastāvā. Arī ar patriarhu esmu iepriekš ticies, un kā Rīgas domes priekšsēdētājs ar Maskavas mēru daudzkārt esam runājušies. Esmu veidojis attiecības, un arī tagad varam tikties, kad ir ES valstu premjeru pozīcija, kas ir saistoša mums visiem. Man ir savs viedoklis par sankciju uzlikšanu, bet Eiropas Savienības pozīcija ir saistoša. Vienlaikus jāpatur prātā, ka sankciju “karš” reiz beigsies. Nākamajā dienā pēc “kara” nāksies sīvi konkurēt ar lietuviešiem, somiem, vāciešiem par to tirgu, kas ir Krievijā.
Mans uzdevums, pirmkārt, ilglaicīgā termiņā ir gatavot augsni brīdim, kad sankciju šķēršļi tiks novākti, lai mūsu ražotāji būtu izdevīgākās restarta pozīcijās, salīdzinot ar konkurentiem. Otrkārt, mazināt embargo negatīvos efektus, kamēr “karš” vēl notiek. Tamdēļ, tiekoties ar vicepremjeru Dvorkoviču, apspriedām iespējas palielināt eksportu tām precēm, kuras nav liegts ievest Krievijā. Ņemot vērā sortimentu un situāciju Maskavas lielveikalos, ir interese, lai plauktos parādītos jaunas preces. Tas būtu plašāks eksports zivju konserviem, maizes produktiem, saldumiem, dzērieniem. Tas ir arī atbalsts, lai mēs ar savu piedāvājumu tiktu tajās veikalu ķēdēs, kurās vēl neesam pārstāvēti. Nākamais – tūrisms ir ļoti svarīga nozare Rīgai, un ap 30% tūristu ir no Krievijas. Svarīgi saglabāt šo plūsmu. Norunāts, ka pirms Jaungada maskavieši mums ļaus reklamēties pilsētā praktiski bez maksas, kad krieviem tuvojas garās ziemas brīvdienas.
Tagad krievu tūristi kļūs taupīgāki, un tas nozīmē, ka daudzi Parīzes, Romas un citu dārgāku ceļamērķu vietā izvēlēsies tuvāku, lētāku atpūtu, piemēram, Latvijas galvaspilsētā. Tas mums labi noderēs. Un vēl man bija desmitiem interviju medijos, kur visu laiku izskanēja Rīgas un Latvijas vārds. Ka mums ir labi produkti, ka pie mums ērti braukt atpūsties. Arī tā – reklāma par velti. To es darīšu – nodarbošos ar cita līmeņa diplomātiju atbilstoši manam ieņemamajam amatam. Citiem politiķiem vieglāk, izdevīgāk braukt uz Briseli, vēl kādi ar lielu efektu aizlido uz Vašingtonu – katram jāspecializējas, kur pienesums valstij lielāks.
