Māris Zanders: Ušakovs aiziet. Liekams nevis punkts, bet jautājuma zīme 1
Nila Ušakova un Andra Amerika paziņojumi par kandidēšanu uz Eiropas Parlamentu (EP) prognozējami izraisījuši emocionālu reakciju, manuprāt, visnotaļ pamatotu, tomēr ir jāmēģina no situācijas izlobīt arī kādus racionālus secinājumus.
Pirmais. Lai gan par Rīgas mēra iespējamo kandidēšanu runas t. s. kuluāros klīda, tomēr kopumā abu kungu paziņojums publiku pārsteidza.
Un tas nozīmē, ka mēs patiesībā maz zinām par iekšējiem procesiem “Saskaņā”, kas, grozi, kā gribi, ir liela partija.
Latviešu valodā strādājošie mediji (šī teksta autoru ieskaitot) gadu gaitā ir samērā labi apguvuši t. s. latviešu partiju iekšējo grupējumu un intrigu anatomiju, savukārt “Saskaņa” lielā mērā bija un paliek “melnā kaste” (piemēram, kādi bija argumenti, lai darbam EP objektīvi piemērotākais Vjačeslavs Dombrovskis atteiktos no kandidātu saraksta līdera vietas?).
Situācijai ir divi viens otru neizslēdzoši skaidrojumi. Acīmredzot pati “Saskaņa” ir pratusi savā iekšpartijiskajā virtuvē liekas acis un ausis neielaist. Savukārt tā sabiedrības daļa, kas par “Saskaņu” nebalso, par šo partiju arī sevišķi neinteresējas, jo tāpat “viss skaidrs”.
Un piedevām partijas vadītā Rīgas pašvaldība tāpat sagādā pietiekam daudz vielas, par ko “cepties”. Rīgas domes skandālu ķidāšana neapšaubāmi ir nepieciešama, tomēr, manuprāt, arī no “Saskaņas” pretinieku pašu interešu viedokļa nav tālredzīgi, ja viņiem ir tik slikts priekšstats par ietekmes grupām un lēmumu pieņemšanas veidu konkurentu partijā.
Otrais. Ušakova (daļēji arī Amerika, tomēr krietni mazāk) līdzdalība cīņā par iekļūšanu EP jūtami palielinās šīs cīņas asumu, jo diez vai jāpierāda, ka Ušakovam izdosies mobilizēt savus atbalstītājus, tas savukārt nozīmē lielāku vēlētāju aktivitāti, savukārt Latvijai paredzēto deputātu vietu skaits EP ir tāds, kāds tas ir – tikai astoņas.
Trešais. Manuprāt, būtu pārspīlējums iedomāties, ka Ušakova ievēlēšanas gadījumā “Saskaņai” sāksies grūti laiki, jo līderis būs “prom”.
Tas, ka Rīgas publika ir pārņemta ar Ušakovu, nenozīmē, ka “Saskaņai” nav stipras pozīcijas citās Latvijas pašvaldībās.
Vienlaikus ir zināms pamats apgalvot, ka Rīgas politiski ekonomiskajā ekosistēmā mēs redzam situāciju, kad līderis kaut kādu iemeslu dēļ ir izveidojis tādu varas hierarhiju, ka viņam faktiski nav pēcteča. Un, ja patur prātā, ka Rīga ir, tēlaini izsakoties, puse no Latvijas, tas savukārt ir “Saskaņas” vājums.
Būtu stipri liekulīgi no manas puses teikt, ka šāda no “Saskaņas” interešu viedokļa aplama situācija mani skumdina; runa ir par pamācošu piemēru citām partijām. Nezinu, kas savulaik notika Ušakova un Vadima Jerošenko attiecībās, bet salīdzinoši spēcīgs kadrs partijai zuda; savukārt Baibas Rozentāles spēja transformēties no “tautpartijietes” par “saskaņieti” liecina, ka cilvēks ir tik “pragmatisks”, ka galva reibst, tomēr, atvainojiet, tas nav Ušakova līmenis.
Īsi sakot, “Saskaņa”, protams, tuvāko mēnešu laikā varēs publiski saliedēties, sagrupēties un veidot citas figūras ar lozungu “Aizstāvēsim Nilu!”, bet patiesībā notiekošais ir tēma “Saskaņai” pievērsties nepatīkamai pašanalīzei.
Ceturtais. “Saskaņas” pārstāvju apgalvojumi, ka Ušakova lēmums kandidēt uz EP mazināšot spriedzi ap Rīgas domi, jo viņš esot kļuvis par “simbolu uzbrukumiem” (Jānis Urbanovičs), manuprāt, ir retorika. Tieši otrādi. Ušakovam ir nepieciešams uzturēt upura tēlu, un tas nozīmē, ka ar vai bez viņa ziņas EP priekšvēlēšanu periodā informatīvajā telpā (ar kaimiņvalsts nesavtīgu palīdzību) “mūsējos sit!” motīvs skanēs skaļāk nekā bez viņa kandidēšanas.
Piektais. Var līdz apnikumam nodoties versijām, kādi ir Ušakova un Amerika lēmuma patiesie iemesli, tomēr arī tai, ka šis ir mēģinājums pasargāt sevi no nepatikšanām, nepieciešams turpinājums.
Proti, ja arī šādai versijai ir pamats, kļūšana par EP deputātu vēl nenozīmē iemeslu atslābt.
Ir ilgstošā laika periodā veidota attiecību sistēma, un tajā noregulēt, teiksim tā, vājos punktos nevar dažu nedēļu laikā, aizmugures “sakopšana” vispār ir sarežģīta padarīšana. Tādēļ tuvākie mēneši Rīgas “saimniecībā” solās būt jestri.
