Egils Līcītis: Drošības policijas slēdziens nebija “kara noslēpums” 11
Rīgas pilsētas vecākais Nils Ušakovs, kurš publicēja aizvainojošu karikatūru par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbu, saņēmis īsu, ātru un kvalificētu savas radošās aktivitātes novērtējumu no Drošības policijas puses. Tas skan, ka tādējādi viņš šķēlis sabiedrību atbilstoši Krievijas interesēm – gājis Kremļa propagandas pavadā, kas arī nicīgi rauc pieri par Maskavai piestādīto rēķinu par 50 okupācijas gados nodarīto. Varbūt Drošības policijai ne vienmēr vajadzētu vērtēt politiķu izteiktos viedokļus, tomēr latvieši jutās lielā mērā aizskarti, un vismaz mūsu lasītāji pauda maksimālu sašutumu par Ušakova rīcību. Tāpēc nav jau atklāts valsts noslēpums, bet oficiāli pateikts un kodolīgā formulējumā atzīts, ka Latvijā ir tāda partija, kuras priekšsēdētājs ir Ušakovs, kas šeit izpildās kā Maskavas filiāle vai marionete. Mēs sen to zinājām, bet sabiedrībā ir arī svārstīgo elementu īpatsvars, kuriem bija tikai aizdomas, no kuras puses pūš vējš, un labi, ka viņi no Drošības policijas saņēmuši apstiprinājumu.
Tagad jāizdara secinājumi. Viens būtu tāds, ka starp sauktajām latviskajām partijām vairākums politiķu vāji uzsūc tautas sašutumu un nespēj atbildēt uz šādiem vai līdzīgiem izgājieniem nosvērti, argumentēti un ar zināšanām. Un, ja sabiedrības šķēlēji atbilstoši Krievijas interesēm nesaņem pelnītu pretsparu politisko ideju cīņā, tad viņu oponenti nešķiet nopietni vērā ņemami cilvēki, kas strādātu Latvijas interesēs. Atgādināšu, ka reaģēja tikai divi politiķi – eiroparlamentāriete Inese Vaidere un Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis. Viņi vērsās attiecīgi pie Ģenerālprokuratūras un pie Drošības policijas, lai kompetenti dienesti izmeklētu Nila Ušakova darbības minētajā gadījumā, kamēr citi politiskie smagsvari izvairījās iet ringā un atklāti tikties duelī ar veiklo, runātīgo, apsviedīgo un sparīgo Nilu. Ak jā, Nacionālā apvienība kolektīvi pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētāja atvainošanos aizskartajiem cilvēkiem, jo daudzi represētie, kam padomju režīms okupācijas periodā “uzdāvināja” ceļu uz tālo ziemeļzemi, vēl tak ir dzīvi – bet laikam gan atvainošanos sagaidīs, kad pūcei aste ziedēs vai slotaskātam lapas plauks.
Vaidere un Ķirsis slēdzienu saņēmuši. Ušakovs palicis kluss kā pelīte, pretī nespārdās un norijis Drošības policijas izrakstīto krupi. Šoreiz viņš nav laimīgi nokritis uz visām četrām, bet pats bišķīt sasities, kā karikatūrā attēlotais vellapēdists. Tagad jāpadomā simtiem mēra atbalstītāju, kuri paspīdēja rosinātajā akcijā – es esmu Ušakovs! Domē “Saskaņai” ir cieša sadarbība ar partneriem no Amerika kunga “Gods kalpot Rīgai” municipālpartijas. Vai tad krietnajam nacionālajam pulkvedim Turlajam un tik tautiskajai Aldermanes kundzei, visiem “GKR” biedriem, kam dārga deportēto un aizvesto piemiņa, neliekas, ka Ušakova “jociņi” būtu nosodāmi? Un pēdīgi jāizdara secinājumi tiem, kas balsoja par gādīgiem galvaspilsētas saimniekiem saskaņiešiem, – kam viņi dod mandātu? Protams, ir iedzīvotāju grupa, kura abi roki balsos par Ušakovu, kuri piesliesies jebkurai viņa pozīcijai, un Rīgas mērs vienmēr būs labiņais, taču citi, iepazinušies ar DP atzinumu, neriskēs nodot balsi cilvēkam, no kura, kā mēdz teikt, visu ko var sagaidīt.
