“Ušakova kepka” reģistrēta kā preču zīme; atkrituma kalnam oficiāla nosaukuma nav 5
Patentu valdē reģistrēta preču zīme “Ušakova kepka” trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Krievu valodā preču zīme reģistrēta gan ar latīņu burtiem, gan kirilicā. Preču zīmi reģistrācijai kā privātpersona pieteicis Rīgas domes priekšsēdētājs Nila Ušakovs, bet kā viņa pārstāvis norādīts partijas biedrs no “Saskaņas” Vadims Baraņņiks. Reģistrācijai šī preču zīme tika pieteikta jau maijā, taču Patentu valde reģistrāciju bija atsaukusi nesamaksātās nodevas dēļ.
Preču zīme “Ušakova kepka” reģistrēta lietošanai uz ceļasomām un čemodāniem, lietussargiem un saulessargiem, iespiedprodukciju, fotogrāfijām, rakstāmlietām, teltīm, maisiņiem, apģērbu, apaviem, galvassegām, vingrošanas un sporta precēm, spēlēm, rotaļlietām, reklāmā, sporta un kultūras pasākumos.
Par “Ušakova kepku” daļa rīdzinieku mēdz saukt mākslīgo kalnu Pļavniekos Deglava ielā, kurš izveidots kādreizējās atkritumu glabātuves vietā (oficiāla nosaukuma šim kalnam nav). Arī pats Ušakovs sociālajos tīklos lieto šo nosaukumu, un arī “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā pamanāms elements bija jaunieši zilās naģenēs ar uzrakstu “Ušakova kepka”. Iepriekš Rīgas mērs LTV raidījumam “de facto” skaidrojis ka vārdu kopu “Ušakova kepka” pieteicis aizsardzībai Patentu valdē tikai tāpēc, ka nevēlas, lai kāds, izmantojot šo vārdu salikumu, sāktu ražot kaut ko “ar ļoti neviennozīmīgu saturu”. Pilsētas galva arī teicis, ka viņam neesot nekādu plānu mākslīgo kalnu Pļavniekos oficiāli nodēvēt par “Ušakova kepku”. “Man daudz ko var pārmest, bet es neesmu ne traks, ne stulbs. Un nevar būt tāds nosaukums pat ļoti jaukam kalnam,” LTV iepriekš sacīja N. Ušakovs. Iepriekš viņš arī aģentūrai LETA teicis: “Šaubos, ka domes deputātu vairākums par tādu nobalsotu. Es pats par tādu nebalsotu.”
Būtu jāprasa atļauja Ušakovam
Lai gan šo kalnu tautā daži sauc par “Ušakova kepku”, tomēr tas nav oficiāls, kamēr pašvaldība par to nav lēmusi. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece skaidrojusi: “Mākslīgi veidotiem objektiem nosaukumu piešķir pašvaldība, kuras teritorijā tie atrodas.” Kamēr pašvaldība nav informējusi LĢIA par kāda nosaukuma piešķiršanu, tas nevar iekļūt ne kartēs, ne vietvārdu datu bāzē.
Tomēr, ja Rīgas dome kādreiz izlemtu šim kalnam oficiāli piešķirt nosaukumu “Ušakova kepka”, tai nāktos prasīt privātpersonas Nila Ušakova atļauju. “Reģistrēta preču zīme var būt par pamatu tam, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst par kādu preču zīmes nosaukuma vai apzīmējuma, pat ja tas ir tikai līdzīgs, lietojumu. Jautājums, protams, cik šādi iebildumi ir pamatoti. Bet teorētiski tur var rasties problēmas,” apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes juridisko zinātņu doktors Ivans Jānis Mihailovs.
Ministrija: kalns ir bīstams
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka Deglava ielas atkritumu kalns arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm. Deglava ielas atkritumu kalns ir bīstams cilvēku dzīvībai un uz tā cilvēki nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus. “Rīgas mērs atkritumu kalnu saukā par savu galvas segu un aktīvi turpina lepoties ar šo “izklaides” objektu. Ja Rīgas dome nav spējīga apjaust briesmas, kas var skart ikvienu, kurš sper kāju uz šī kalna, mans kā vides un pašvaldību darbu pārraugoša ministra pienākums ir to darīt. Sabiedrībai ir jāzina, ka šis kalns ir bīstams viņu dzīvībai,” iepriekš paudis ministrs Kaspars Gerhards.
Rīgas dome periodiski esot uzrunājusi VARAM, rosinot atļaut apbērtajā atkritumu kalnā rīkot dažāda veida izklaides: ierīkot soliņus, piknika vietas, bet ministrija to visos gadījumos ir noraidījusi, jo, veicot būvniecības darbus, piemēram, rotaļlaukumu vai piknika vietu izveidi, pastāvot risks nelabvēlīgi mainīt līdzsvaru grunts slāņos, kāds izveidots izgāztuves rekultivācijas laikā. Tādējādi var tikt veicināta piesārņojuma vai emisiju izplatība arī gaisā un tās var būt toksiskas, tāpēc pastāv drošības riski ne tikai videi, bet arī cilvēkiem. Grunts joprojām ir uzskatāma par piesārņotu un nestabilu.
Dreiliņkalna vārdu noraida
Rīgas domes opozīcijas deputāti savulaik bija vērsušies ar priekšlikumu kalnam Deglava ielas galā piešķirt Dreiliņkalna nosaukumu. Tomēr šā gada februārī domes komiteja noraidīja šo priekšlikumu. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Uldis Freimantāls komitejas sēdē toreiz pauda, ka uzsvēra, ka atbilstoši tematiskā plānojuma izstrādei, teritorija var mainīt savu veidolu, tāpēc jautājumu gatavos tālākai izskatīšanai tad, kad teritorija tiks saplānota. Minētā teritorija esot sarežģīta inženierbūve un tās potenciālie izmantošanas veidi nākotnē var būt dažādi. Piemēram, ja tajā ierīkotu parku, tam noteikti būtu tematika, kas būtu jāņem vērā, piešķirot oficiālu nosaukumu. U. Freimantāls teicis, ka vārds “Dreiliņkalns” šo teritoriju neraksturojot. Kā salīdzinājumu Freimantāls pieminēja Basteja kalnu, kas izveidojies uz bijušajiem bastioniem un, lai gan nekad oficiāli šis nosaukums nav apstiprināts, tas tiek izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālos dokumentos, ziņo LETA. Pēc šādām līdzībām kalnam Deglava ielas galā piemērotāks nosaukums būtu Atkritumu kalns vai Miskastes kalns, jo tas ir izveidots no atkritumiem, norādīja Freimantāls. Komitejā esošie Rīgas domes opozīcijas deputāti tomēr uzstāja, ka nosaukums būtu piešķirams, jo pašreiz neesot skaidrs, kā teritoriju dēvēt tad, kad tā ir jāpiemin, piemēram, organizējot pasākumus. Viņi pauda neizpratni par to, kā tieši teritorija varētu mainīt savu veidolu tik ļoti, ka vairs neatbilstu nosaukumam, kas sevī ietver vārdu “kalns”. Opozīcijas deputāti aicināja balsot par priekšlikuma virzīšanu uz Rīgas domes sēdi, tomēr pārējie komitejas deputāti priekšlikumu noraidīja.
