Ušakova jaunajā lietā KNAB tur aizdomās arvien plašāku personu loku, to starp Ameriku un Jakrinu 45
Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) jaunajā lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās tur arī EP deputātu un Rīgas bijušo vicemēru Andri Ameriku (GKR), Aleksandru Brandavu, Leonu Bemhenu un Emīlu Jakrinu, svētdien vēsta “Latvijas Televīzijas” raidījums “de facto”.
Raidījums ziņo, ka Ušakovam, tāpat kā Amerikam, tiek inkriminēta kukuļa pieprasīšana, savukārt par kukuļa apsolīšanu KNAB tur aizdomās Amerika kādreizējo partijas biedru Brandavu, kura vārds ir saistīts ar uzņēmumu “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS).
Vienlaikus Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs Jakrins un pašvaldībai piederošās “Rīgas satiksmes” bijušais vadītājs Bemhens tiek turēti aizdomās par citiem amata noziegumiem.
“de facto” atzīmē, ka KNAB izmeklēšanu veic par iespējamiem nodarījumiem, kas pieļauti konkrētas juridiskas personas interesēs un saistīti ar 2018. gada martā Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par braukšanas maksas atvieglojumiem galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.
Šīs izmaiņas, pēc raidījumā minētā, paredzēja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments nosaka paaugstināta servisa pārvadājumu maršrutus, kuros tiek piemērotas tādas pat atlaides konkrētām pasažieru kategorijām kā “Rīgas satiksmes” tīklā. Rīgas domes lēmums nozīmēja, ka pašvaldība apmaksāja RMS pārvadāto skolēnu, pensionāru un trešās grupas invalīdu braucienus. Palielinoties braucēju skaitam, augtu arī kompānijas ieņēmumi. Divus gadus vēlāk Rīgas domes Satiksmes departaments gan šīs atlaides minibusos atcēla, jo secināja, ka tās nelabvēlīgi ietekmē mobilitāti pilsētā.
Raidījumā norāda, ka KNAB ir aizdomas, ka pirms Rīgas domes balsojuma notikušas nelikumīgas darbības, proti, toreizējais Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks par lēmumu esot pieprasījuši 50% no RMS piešķirtās kompensācijas par atsevišķu kategoriju pasažieru pārvadāšanu. Savukārt Brandavs, kurš 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs, politiķiem esot apsolījis 30% no kompensācijas summas.
Ušakovs raidījumam īsziņā atbildējis, ka nevar komentēt KNAB lēmumu. “Un, godīgi sakot, es lielāko daļu no teksta vispār nevarēju saprast – kāds man ar to visu ir sakars. Bet es droši varu jums apliecināt: nekādu kukuli neesmu ne ņēmis, ne prasījis, ne par kaut ko vienojies. Un aizdomu tādu nav,” viņš paudis.
Savukārt Ameriks raidījumam atzīmējis, ka informāciju, ka ir aizdomās turamais, saņēmis e-pastā. “Saturiski – divi gudrinieki, divas kaut kādas privātpersonas kaut kur tiekas, un viena melo otrai, ka ar politiķiem viss ir sarunāts, notirgots, viss jau ir kārtībā. Nu, politiķis par to, par šādu sarunu uzzina tagad un kļūst par aizdomās turamo. Nu, ja kas attiecas uz mani, esmu gatavs iet uz melu detektoru, vēl kaut kur, taču par tādu sarunu es uzzināju tikai tagad, kad man to e-pastu atsūtīja,” sacījis Ameriks.
Jautāts, vai ar “gudriniekiem” domājis Brandavu un uzņēmēju Māri Martinsonu un viņu sarunu pirtī, Ameriks norādījis, ka nezin un detaļās neies. “Es nezinu, es detaļās šobrīd neiešu, jo tas tad varētu skart kaut ko. Es kā tādu piemēru minēju,” viņš teicis.
Brandavs uz “de facto” zvaniem un īsziņām nav atbildējis. Arī viņa advokāta Normunda Duļevska iesaistīšana nekādu rezultātu nav devusi. Tikpat nesekmīga komunikācija bijusi arī ar Bemhenu – Bemhens “de facto” zvanus un īsziņas ignorējis, savukārt viņa advokāts Varis Klotiņš raidījumam apgalvojis, ka ne par kādiem jauniem procesiem pret klientu neko nezinot.
Savukārt Jakrins vēl pirms jebkādu jautājumu saņemšanas uz raidījuma zvanu atbildējis ar aicinājumu sazināties ar viņa advokātu, kā arī apstiprinājis savu statusu kriminālprocesā. Vienlaikus Jakrina advokāts Rinalds Bušs raidījumam norādījis, ka aizdomas šobrīd ir neskaidras. “Un tas, kas ir izvirzīts pret viņu, vairāk pēc tāda apraksta, romāna izskatās. Skaists stāsts. Bet nu nekādā gadījumā viņš nekādas aizdomas neuzskata par pamatotām. Pie tam vēl mēs mēģināsim saprast, kas ar to vispār ir domāts,” viņš teicis.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien, 16.martā, KNAB paziņoja, ka sākts jauns kriminālprocess pret Ušakovu. Šogad 13.februārī pieņemts lēmums sadalīt 2019.gadā sāktu kriminālprocesu.
KNAB izdalītajā kriminālprocesā veic pirmstiesas izmeklēšanu aizdomās par kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu, ja kukuli pieprasījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu un apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
KNAB izmeklēšanu veic par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas pieļauti konkrētas juridiskas personas interesēs un saistīti ar 2018.gada 28.martā Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par braukšanas maksas atvieglojumiem galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.
Kriminālprocesā piecas personas atzītas par aizdomās turētām. Nevienai personai nav piemēroti drošības līdzekļi.
Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa pērn decembrī attaisnoja Ušakovu krimināllietā par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu. Prokuratūra apsūdzību Ušakovam uzrādīja 2021.gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.
2021.gada novembrī EP atcēla Ušakovam deputāta imunitāti. Ušakovs gan saglabā EP deputāta pilnvaras, jo tās ir Latvijas valsts piešķirtas viņam kā eiroparlamentārietim un neviena cita iestāde tās nevar atņemt.
KNAB 2019.gada janvārī Ušakova, kurš tobrīd bija Rīgas mērs, darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.
