“Ušakova dome” – iedomības čempione. Vai izčākstējis sapnis par Lielrīgu? 0
Tūkstošiem ģimeņu ikdiena Rīgā un apkārtējos novados prasa smalku loģistiku: no rīta bērni dodas uz skolu un bērnudārzu netālu no mājām, paši – uz darbu galvaspilsētā, tad pēcpusdienas rosība un darbi, līdz var likt nogurušo galvu uz spilvena kādā zaļā piepilsētas mājā.
Tikpat gudrai plānošanai vajadzētu norisināties pašvaldību infrastruktūras un pakalpojumu līmenī, lai pielāgotos iedzīvotāju arvien augošajām vajadzībām salāgot dzīves un darba ritmu – tam piekrīt gan amatpersonas, gan apkaimju biedrību pārstāvji.
Tādējādi galvenais jautājums ir, nevis “kāpēc” vajadzīga pašvaldību sadarbība, bet “kā” to vislabāk īstenot. “LA.LV” uzklausīja amatpersonu un apkaimju biedrību pārstāvjus.
“Rīgas un Pierīgas sadarbība ir nepieciešama, ja vēlamies atrisināt vairākas pašreizējās problēmas, tostarp tās, kas attiecas uz Rīgas un Pierīgas cīņu par deklarētajiem iedzīvotājiem, izglītību, transportu un automašīnu stāvvietām,” izteicies Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas loceklis Jānis Dombrava (NA).
Rīgas un Pierīgas asambleja?
Viņaprāt, diskusijām par labāko sadarbības formu ir jāturpinās, bet efektīvs risinājums būtu tā dēvētais asamblejas modelis, kurā darbotos visi Rīgas un Pierīgas pašvaldību deputāti.
Šai asamblejai būtu jāuztic dažādas funkcijas, lai atrisinātu aktuālās problēmas, kas ļautu iedzīvotājiem ietaupīt laiku, naudu un kopumā padarītu dzīvi ērtāku, uzsvēra Dombrava.
Attiecībā par to, kā attīstāma Rīgas pilsēta kopā ar funkcionālajām teritorijām, deputāts norādīja, ka tas ir pareizs solis līdzsvarotas valsts teritoriālās attīstības virzienā.
“Jautājums ir par to, kā tas izpaudīsies dzīvē un kādi projekti tiks atbalstīti. Latvijai vajadzīgi tādi risinājumi, kas ļautu cilvēkiem nopelnīt naudu, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo – pilsētā vai laukos. Tas ir īpaši svarīgi, lai Latvija varētu veiksmīgi izkļūt no pašreizējās sarežģītās situācijas ekonomikā,” klāstīja Dombrava.
Arī Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Dika-Bokmeldere pauda pārliecību, ka Rīgai ar Pierīgu jāsadarbojas, jo galvaspilsētai piegulošajās teritorijās ir daudz cilvēku, kuri strādā Rīgā un ved turp mācīties bērnus.
“Rīga vissmagāk izjūt šo situāciju sastrēgumos. Ja runājam par vienotu infrastruktūru, vismaz transporta izpratnē, es teiktu, ka Rīgai ar Pierīgu ir jābūt vienotai funkcionālai teritorijai. Un Bieriņi ir tam reāls piemērs – mēs, būdami blakus Mārupei, uzņemam Mārupes transporta masu, kas brauc cauri Bieriņiem uz darbu Rīgā un vakarā atpakaļ uz mājām. Tas ietekmē vidi, pārvietošanās ātrumu, cilvēku un satiksmes drošību,” pauda Dika-Bokmeldere.
Pēc amatpersonas teiktā, būtu nepieciešamas tā sauktās “park&ride” stāvvietas ar labu un pārdomātu sabiedriskā transporta pārklājumu, kā arī sakārtotas dzelzceļa pārbrauktuves. Bieriņos ir divas regulējamas dzelzceļa pārbrauktuves, bet tilts vai tunelis būtu risinājums – tas būtiski uzlabotu drošību un pārvietošanās ātrumu gājējiem, velobraucējiem un automašīnām.
“Arī pārdomāts velo savienojums starp Rīgu un Mārupi būtu atvieglojums satiksmes organizēšanai, bet, lai to īstenotu, starp abām pašvaldībai jābūt sadarbībai un savstarpējai ieinteresētībai,” akcentēja Dika-Bokmeldere.
Savukārt Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības valdes loceklis Igors Roms uzskata, ka Rīgas pašvaldības saskarsmē ar citam pašvaldībām ir ļoti daudz darāmā.
Daudzos jautājumos pašvaldību intereses nesakrīt, bieži ir pat radikāli atšķirīgas. Šīs problēmas vairs nevar ignorēt – tādās jomās kā būvniecība, ekoloģija, satiksme, izglītība un transports ir steidzami jāpieņem atbilstoši lēmumi, uzsvēra Roms.
“Ušakova dome” – iedomības čempione
“Lai arī iepriekšējā Rīgas dome bija iedomības un ignorances čempione, arī citām pašvaldībām mēdz būt līdzīga attieksme pret sadarbību ar kaimiņiem, it sevišķi, kad šī sadarbība nav īpaši izdevīga [funkcionāriem], bet skar tikai iedzīvotāju intereses.
Kā piemēru varu minēt Stopiņu pašvaldības augstprātīgo reakciju uz Dārziņu apkaimes iebildumiem par noliktavu rindu būvniecību Maskavas ielā bez iedzīvotāju apspriedes vien simt metrus no privātmājām, aizbildinoties ar robu likumā, ka tā ir cita pašvaldība. Tādu piemēru daudz,” klāstīja Roms.
Viņš norādīja, ka diez vai pietiks tikai ar divu mēru vēlmi regulāri satikties un “feodāli” izlemt vienkāršo iedzīvotāju problēmas. Daudz ir runāts par politisko gribu, un mums, protams, jāievēl cilvēki, kas grib attīstīt savu pašvaldību, bet šis ir pārāk nedrošs pamats, lai balstītu savu uzticēšanos.
“Jābūt skaidriem demokrātiskiem instrumentiem, kas regulēs pašvaldību savstarpējas attiecības un aizsargās iedzīvotāju intereses. Pašreizējais pašvaldības likums un citi normatīvie akti acīmredzami to nenodrošina. Tie ir likumi, apkaimju biedrību iesaiste lēmumu pieņemšanā, regulārs kontakts ar apkaimju biedrību veidojumiem, produktīvs darbs Latvijas Pašvaldību savienībā. Arī atbildība par pieņemtajiem lēmumiem vēlētāju priekšā,” teica Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka pašvaldībām ir jārūpējas par darbavietām, lai visiem nebūtu jābrauc strādāt uz Rīgu. Ir jāveicina vietējā uzņēmējdarbība un jāattīsta vietējā ekonomika, bet pašlaik nav daudz tādu pašvaldību, kuras to darītu profesionāli, uzskata amatpersona.
Rīdzinieki smok gāzēs un putekļos
“Es īpaši neatbalstu ideju padarīt iebraukšanu Rīgā ērtāku, jo, pirmkārt, aizstāvu rīdzinieku intereses. Rīga pārvēršas par lielu rūpniecisko teritoriju, iedzīvotāji smok no gāzēm un putekļiem. Daudziem tā ir galvaspilsēta, darbs, izklaide, iepirkšanās, bet tās ir mūsu mājas! Ir tikai normāli, ka vienas pašvaldības iedzīvotāji kursē pa kaimiņu miestiem, bet Rīgas gadījumā tas jau sen izskatās pēc “invāzijas”. Daudzu [Rīgas] apkaimju iedzīvotāji sūdzas, ka viņu ielas pārvērtušās par auto stāvvietām,” sacīja Roms.
Pēc viņa teiktā, ir laiks mainīt pilsētplānošanas filozofiju.
Ērts un funkcionāls sabiedriskais transports, veloceliņu tīkls, vieda transporta satiksmes un tirdzniecības vietu organizācija un citi modernie risinājumi noteikti var palīdzēt atrisināt problēmas savstarpējā iedzīvotāju kustībā, bet galvenais tomēr ir satiksmes organizācija, jauni ceļi, tilti, auto stāvvietas.
Ko paredz ilgtermiņa plāni
Savukārt Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins pastāstīja, ka notikušajās politiskajās diskusijās ir izskanējuši arī priekšlikumi par reģionālā līmeņa teritoriālo plānošanu, kas arī varētu daļēji palīdzēt pašvaldībām sadarboties, veidojot kopējo attīstības redzējumu.
“Kohēzijas politikas fondu regulējuma priekšlikums 2021.- 2027. gada plānošanas periodam paredz – lai īstenotu integrētu teritoriju attīstību, ir jāpievērš uzmanība pašvaldību sadarbībai ar to funkcionālajam teritorijām. Investīciju veikšanai pašvaldībām būs jāizstrādā attīstības programmas, tajā iekļaujot arī aprakstu par sadarbību ar to funkcionālajam teritorijām,” norādīja Kņigins.
Tas, kā tiks iedarbinātas teritoriālās investīcijas, būs atkarīgs no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un ATR un piedāvājuma reģionālās attīstības plānošanas politikas uzstādījumiem, viņš rezumēja.
Ekspertu teiktais ļauj secināt, ka Rīgas un apkārtējo pašvaldību sadarbībai ir jābūt sistemātiskai.
Tās nevar būt tikai retas tikšanās un sadarbības memorandu slēgšana, sadarbībai ir jābūt regulārai dažādos līmeņos, izmantojot formalizētus lēmumu pieņemšanas instrumentus.
Termins “funkcionālā teritorija” nav tikai skaists vārdu salikums, bet tas ir jauns jēdziens reģionālās attīstības politikā.
