– Kad iepriekšējo reizi bijāt intervijā “Latvijas Avīzes” redakcijā 2013. gadā, teicāt, ka veiksmīgam okupācijas nodarīto zaudējumu komisijas darbam nepieciešams finansējums un politiskā griba. Vai no tiem laikiem kas mainījies? 23
– Situācija ir labāka. Finansējums, kaut mazs, mums ir, un arī politiskā griba uzlabojas. Mūsu budžets ir 35 tūkstoši eiro gadā. Jau zinām, ko vēl gribam izdarīt. Jāpabeidz aprēķināt Latvijas tautsaimniecībai nodarītos zaudējumus, ņemot par pamatu līmeni, kādā Latvija būtu, ja ņem vērā, ka pirms okupācijas bijām apmēram vienādi ar Somiju un Dāniju. Tā ir starptautiski atzīta metodoloģija. Vēl ir tas, ko dara Gatis Krūmiņš, tas ir, Latvijas arhīvos esošo padomju laika finanšu dokumentu pētniecība. Tajos parādās, cik naudas sūtījām uz Maskavu un cik mums atgrieza. Par laiku no 1946. līdz 1990. gadam to visu var noskaidrot. Tur vēl dziļāk, strukturētāk jāpapēta.
– Vai pēc šiem pētījumiem nosauktā ekonomisko zaudējumu summa 185 miljardi eiro mainīsies?
– Zaudējumu summa precizēsies. 185 miljardi ir zaudējumi, ja rēķina pēc salīdzinošās metodes – kur mēs būtu, ja nebūtu okupācijas. Kopējie zaudējumi ir ap 300 miljardiem. Aprēķinos jāvirzās juridiski pamatojamākajā virzienā, jo rēķināt jau var jebkurā virzienā, taču mums vajag to, kas ir vienkārši pierādāms ar dokumentiem. Pirmkārt, pēc budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Arī videi nodarītos zaudējumus var ļoti precīzi izrēķināt, ņemot par pamatu attīrīšanas projektu izmaksas. Trešā pozīcija ir izsūtītie bērni.
– Tieslietu ministrs Rasnača kungs ir pārliecināts, ka uz panākumiem kompensācijas piedziņā Latvija var cerēt tikai tad, ja darbosies kopā ar Igauniju un Lietuvu.
– Es tam pilnīgi piekrītu. Tāpēc jau mums pagājušā gada novembrī bija Baltijas valstu tieslietu ministru tikšanās un seminārs par aprēķināšanas metodoloģijām. Mūsu šī gada darba plānā ir arī sadarbība un pieredzes apmaiņa ar igauņiem un lietuviešiem. Liksim galvas kopā un rēķināsim, kā naudas izteiksmē izteikt demogrāfiskos zaudējumus. Vēl viena problēma – kurā institūcijā mums savu prasību par komunistiskā režīma noziegumiem iesniegt? Ar bijušā padomju bloka Austrumeiropas valstu tieslietu ministriem jau bijusi runa par šādas institūcijas izveidi. Arī Polija ir rēķinājusi komunistiskā režīma nodarītos zaudējumus Varšavai un vēl vienai pilsētai. Būtu interesanti ar tiem iepazīties.
