Egila Līcīša feļetons: Ušakov, nāc palīgā! Jeb uzmundrinājumi no Aināra vecās dziesmu klades 36
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas bojāejas priekšvakarā, kad iedzīvotāji viens pēc otra krīt bezdibenī, atrodas pašaizliedzīgi politiskie cilvēki, kuri gatavi nācijas glābšanas vārdā no jauna uzņemties šefību pār valsti, izskaust kā liberālās mācības, tā nacionālismu, sabalansēt ekonomiku, novērst nekārtības. Viens no glābējiem ir neviens cits kā Ainārs Šlesers, kurš par virsuzdevumu uzsvēris sašķēlušās tautas vienošanu neatkarīgi, kāda kuram dzimtā valoda, un kurš lielā mērķa īstenošanā aicinājis talkā un palīgā draugu Nilu Ušakovu.
Šāda mijiedarbība jau bija. Pirmizrāde tā nebūs. Kopš kopdarbības galvaspilsētas vadībā paskrējis pagarš laika periods. Šlesers promgājis un atgriezies, ticis pulgots un zemē ietriekts, atguvies no nāvīga ievainojuma – jāsaka, mazdūšību buldozeram nepārmetīsi. Nils, izrakstīts no Rīgas adresu galda, kļuvis briselietis, un pašreizējos apstākļos partijas “Latvija pirmā vietā” mirdzējumā “Saskaņas” kādreizējā slava un līderība ir izbālojusi. Ušakova – Urbanoviča politiskais spēks pamanījies izkrist no augstākās līgas, lasi, Saeimas, un atrodas “uz pauzes” dziļā krīzē. Kongresā noskaidros, vai raskoļņiki nesaplosīs partiju pavisam.
Grūti pateikt, vai saviļņojums uzbangoja “Saskaņas” prinča sirdī, vai jutās aizkustināts, kad uzzināja, kad tam atkal atveras Šlesera nama durvis un sagaida laipna uzņemšana šajā mājā. Droši vien, dzirdot uzmundrinošos tekstus no vecās Aināra dziesmu klades “krievvalodīgo un latviski runājošo savienība”, “vienota nācija”, “valdība”, “vēl nekronētais premjers”, Nila acīs iezibējās sen dzisušas uguntiņas, it īpaši atminoties pārticīgo, komfortablo dzīvi Rīgas mēra amatā. Tādam konsolidējošam bijušā partnera piedāvājumam grūti teikt nē, tāds suminājums un slavas dziesmu dziedāšana “tautas vienotājam” liek kust aiz laimes.
Bet ir pikants moments. Vai nu aizsākot Rīgas celšanu par Baltijas Dubaju, vai pārņemot varu valstī, ir jāgaida ilgs laiks – uz cietokšņa ieņemšanu jāgatavojas teju četrus gadus otrajā gadījumā. Pašlaik Šlesera vadītā “LPV” frakcija ar deviņiem locekļiem, pieklājīgi izsakoties, ir nenozīmīga un parlamenta hierarhijā atrodas uz zemākā pakāpiena. Protams, Ķengaraga kikbokseris cenšas radīt iespaidu par savu ievērojamo personu, bet varenība ir pamatīgi pārspīlēta.
Varbūt politiskajiem konkurentiem pēc Aināra paziņojuma par atkalsavienošanos ar Nilu sāka trīcēt bikses un piemetās nepatīkami drebuļi, tomēr diez vai vēlētāji kā mušu mākonis metīsies uz atvērto medus burku. Latviešiem bijis ilgstošs izglītošanās un apmācības process, kas ir Ušakovs un “Saskaņa” un kas ir buldozera kārtējais ilgtermiņa projekts, un ko tie ziemā ēd. Saimniekot pa ministriju vai pašvaldību kā pa savu kabatu – abiem tas bijis ņam-ņam. Kopš pagājušajiem gadiem pieklājīgi cilvēki visi zina, kas ir Nils Ušakovs un kas Ainārs Šlesers, bet labā sabiedrībā izvairās lietot apzīmētājus terminus. Ainārs ir spilgtā piemiņā kā “Rīdzenes” sarunu organizators, kur svaidījās izteicieniem, no kuriem nosarktu fūrmanis un ostas matrozis. Abus atceramies kā galvenos tiltu būvētājus uz Maskavu. Protams, pēc 24. februāra kā ļoti pieņemama jāvērtē saskaņiešu līdera pārdomātā, nosodošā pozīcija Krievijas okupācijai. Slavējams arī bijušais oligarhs, kurš vairs nerīko valdību pagrīdē, bet dara to publiski.
Jāsaka, Nils prombūtnē Eiropas sociālistu saimē stipri mainījies, un Aināram, atkal saejoties ar veco līdzgaitnieku, būs jārespektē cīņubiedra personīgā telpa. Tajā briselietis ir klajš homoseksuālistu atbalstītājs, kurpretī buldozers tradicionālo laulību piekritējs. “Latvija pirmā vietā” zem saviem karogiem vieno antivakserus, kamēr saskaņieši – visi kā viens pirmrindnieki uz nošpricēšanos. Ainārs ir ļoti reliģiozs cilvēks, ģimenes tēvs, kurš mūžu nodzīvos ar vienu sievu, bet Nils, palaidnis, precējis jau trešo. Var teikt, ka par partneriem grasījušies būt pilnīgie pretņi, bet spēcīga tuvība abu vadoņu starpā dzēš jelkuru nesaprašanās pazīmi un atmiņas par sekmīgu sadarbību ir tikpat glabājama vērtība kā kāzās dāvātā servīze vai aizpērnā aveņu zaftes burciņa.
Tikām partijas “LPV” galvenais aģitators, alternatīvi apdāvinātais Točs devis uzstādījumu nākamreiz nacionāla mēroga vēlēšanās savākt tik daudz balsu, lai nodrošinātu 30 deputātu krēslus. Cēls rītdienas mērķis, kura labad jākopo spēki, Šlesera – Ušakova murda virzienā dukurējot un zvejojot pēc iespējas vairāk orientāciju pazaudējušo minoritāšu masas. Kas būs jaunā savienība, sekta vai balagāns? Vai Šlesera – Ušakova tandēms ieies vēsturē līdzteku pazīstamākajiem politiskās partnerības duetiem Kārlim Marksam un Fridriham Engelsam, Levitam un Kariņam? To rādīs laiks.
