Ūsainis apdraud kokus! Ja tādu manāt, ziņojiet “augu policijai”! 7
Liels, melns, ar garām ūsām – šāds kaitēklis, iespējams, mēģina iekļūt arī Latvijā. Tas ir Āzijas ūsainis, kura daži eksemplāri (atklātie) itin jauki jau iedzīvojušies Somijā.
Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļā un Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) apstiprināja, ka Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis) Latvijā līdz šim nav manīts. Koksngrauzis ir karantīnas organisms, un tiek stingri kontrolēts, lai tas neiekļūtu mūsu valstī. VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre skaidro, ka kaitēklis nelegāli var ieceļot, piemēram, no Ķīnas ar preču iepakojuma koka paletēm. Somijā, 15 km no Helsinkiem, tas atklāts netālu no uzņēmuma, kas, izmantojot koka paletes, importē akmeņus. Somijas pārtikas drošības iestādes (EVIRA) publicētā informācija liecina, ka nejaucenis jau bija sācis savus posta darbus uzņēmuma tuvumā augošajos bērzos un pūpolvītolos. Tas invadējis aptuveni 40 koku un varētu tur būt mitinājies jau vairākus gadus.
Āzijas ūsainis pēc skata ir ļoti glīta vabole – apmēram 20–35 mm gara, 7–12 mm plata, spīdīgi melna ar baltiem plankumiem. Tai ir gari, posmaini taustekļi, kas līdzinās ūsām. Pieaudzis kāpurs ir līdz 50 mm garš, krēmbalts. Viena ūsaiņu paaudze attīstās 1–2 gadus. Tik milzīgus kāpurus Somijas un arī Latvijas mazputniņi nepazīst un pārtikā nelieto, tāpēc kaitēkļiem nav dabisko ienaidnieku. Iespējams, ūsaini var atklāt, arī strādājot meža darbus un zāģējot kokus, it īpaši tagad, kad nav lapu.
Āzijas ūsaiņu kāpuri grauž ejas stumbrā un zaros, zari nokalst, masveida savairošanās gadījumā augs aiziet bojā. Vizuāli koks izskatās kā sašauts, jo resnais radījums veido 9–11 mm diametra alas, izskreju caurumus mizā. Pieaugušās vaboles var aizlidot pat trīs kilometru attālumā.
Šis koksngrauzis ir sevišķi bīstams, jo tā darbības lauks ir dažādi lapu koki, kuru Latvijā netrūkst, – kļavas, bērzi, liepas, zirgkastaņas. Posta arī augļu dārzus, ieviešoties uz dzīvi ābelēs, bumbierēs. Ja kaitēkli atklāj, bojātie koki jāsadedzina. Tos nedrīkst izmantot ne dēļiem, ne malkai.
Dace Ūdre stāsta, ka šis koksngrauzis ir izplatīts Āzijas valstīs – ļoti plaši Ķīnā, bet sastopams arī Japānā, Korejā un atrasts ASV un Kanādā. Eiropas Savienības valstīs pēdējo gadu laikā arvien biežāk konstatē Āzijas ūsaiņa (koksngrauža) uzliesmojumus, un visos gadījumos tas saistīts ar akmeņu kravām, kas ievestas no Ķīnas, pārvadāšanā izmantojot koksnes iepakojamo materiālu. Koksngrauža radītie bojājumi konstatēti Austrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē.
Kaut gan Latvijā tas vēl nav manīts, modrību nedrīkst zaudēt, jo samērā nesen parādījās arī postīgā zirgkastaņu kode, pret kuru efektīvu metožu nav joprojām.
Ja šādu kukaini manāt, varat ziņot savai dzīvesvietai tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai vai zvanīt uz VAAD uzticības tālruni 67550944 (atbildēs automātiskais atbildētājs, savs sakāmais vienkārši jāierunā) vai Augu karantīnas departamentam pa tālruni 67550931.
