Urzula. Laiena vai Leiena? 0
Autore: Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
Jau pavisam drīz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā stāsies vāciete Urzula fon der Laiena. Mani izbrīna, kā daudzviet viņas uzvārds tiek atveidots latviešu valodā – fon der Leiena, kas, manuprāt, neatbilst principam, pēc kāda tas būtu jāatveido.
Neesmu valodniece, bet ekonomiste, tāpēc varbūt manis rakstītais no valodnieku viedokļa ne viscaur būs profesionāli izturēts, tomēr ilgu gadu darbs Latvijas Universitātē, kā arī nepieciešamība uzstāties dažādās auditorijās un, protams, mīlestība pret savu dzimto valodu ir likusi pret to izturēties atbildīgi.
Cik man ir zināms, tad citvalodu personvārdi latviešu valodā atveidojami atbilstoši to izrunai, nevis rakstībai oriģinālvalodā. Ja skatāmies politiķes vārda rakstību vācu valodā Ursula von der Leyen, tad tas pareizi būtu jāizrunā un jāraksta – Urzula fon der Laiena.
Turklāt, ja jau, piemēram, noteikts, ka latviešu valodā zviedru uzvārds Larsson ir jāizrunā atbilstoši izrunai oriģinālvalodā – Lāšons, tad ir jāsaglabā konsekvence arī vācu valodas uzvārdu izrunā.
Ja mēs pieturēsimies pie formas, ko šobrīd iesaka valodnieki, tad, runājot par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ārvalstīs, mums būs jālieto pareizā izruna – Laiena, bet, runājot ar Latvijas medijiem un cilvēkiem Latvijā, būs jāpārslēdzas uz nepareizo – Leiena. Baidos, ka ar to būs grūti tikt galā ne tikai man, tāpēc labprāt uzzinātu kompetentu valodnieku skaidrojumu par to, kāpēc tiek piedāvāts lietot šādu uzvārda atveidojumu.
Esmu arī novērojusi, ka Latvijas valodnieki dažkārt mēģina pārveidot jau zināmus un ierastus pilsētu, valstu un cilvēku vārdus, viņuprāt, tuvāk oriģinālajai izrunai. Ne vienmēr šīs izmaiņas ir pamatotas, turklāt dažām institūcijām var radīt arī liekus izdevumus. Piemēram, līdz šim Latvijā Apvienoto Arābu Emirātu pilsēta Abu Dabi bija pazīstama ar īsajiem patskaņiem nosaukumā, bet šobrīd, pēc valodnieku domām, ir jālieto Abū Dabī. Tam es nevaru piekrist, jo vietējie iedzīvotāji šos vārdus “nevelk” tik gari. Līdzīgi ir arī ar Islandi, kur nezin kāpēc ieviests arī garais sākumburts, turklāt drīkst lietot abas formas – Islande un Īslande, tomēr bez garā patskaņa valsts nosaukums šķiet pareizāks un atbilstošāks tā izrunai islandiešu valodā. Arī rakstot šo rakstu, datorprogramma man norāda uz kļūdu vārdā “Īslande”. Tie ir tikai pāris piemēri, taču spēlēšanās ar vietvārdu un īpašvārdu izrunas variantiem novērota pārāk daudz reižu.
Gan Eiropas Parlamentā, gan Latvijas Universitātē strādājot, bieži nācies un nākas konstatēt, ka īsti nav skaidrs, kā izvairīties no angļu valodas terminu lietošanas, runājot latviešu valodā. Ja es drīkstētu ieteikt, tad, manuprāt, valodniekiem būtu lielākas pūles jāvelta nevis dažādām esošo nosaukumu pārveidēm, bet gan jaunu terminu radīšanai, arī latviskojot “internacionālismus”, kas informācijas laikmetā arvien vairāk pārplūdina mūsu sarunvalodu.
Atkāpes no izrunas – tradīcijas dēļ
Autore: EVELĪNA ZILGALVE, Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste
Savam komentāram varētu likt virsrakstu “Trīs priekšsēdētājas”. Proti, uzvārda atveides variants fon der Laiena ir jau trešā versija pēc fon der Leienas un fon der Leienes. Galotnes jautājumu Valsts valodas centrs ir atrisinājis, publicējot skaidrojumu (sk. Uzziņu. – Red.), nu pienācis laiks arī vārda saknei.
Jaunās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vārds Latvijas plašsaziņas līdzekļos parādījies jau vismaz 2013. gadā, stājoties Vācijas aizsardzības ministres amatā, un viņa arī divkārt bijusi vizītē Latvijā. Līdz ar jauno amatu interese ir augusi ne tikai par pašu Leienas personību, bet arī par viņas uzvārda izrunu un tā atveidi latviešu valodā.
Vācu īpašvārdu atveides principi
Uzvārds von der Leyen ir vācu izcelsmes, tātad atveidē jāņem vērā vācu īpašvārdu atveides principi. Dažādu valodu īpašvārdu atveides noteikumu izstrāde ir veikta 20. gadsimta 60.–80. gados, kad Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts publicēja piecpadsmit “Norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā”. Laimdota Ceplīša sakārtotie vācu īpašvārdu atveides noteikumi šajā sērijā bija vieni no pirmajiem, taču saprotams, ka latviešu un vāciešu kopīgā – sevišķi tekstuālā – vēsture bijusi krietni senāka, un par īpašvārdu rakstību bijis jādomā jau kopš 16. gadsimta beigām: līdz ar pirmajiem iespiestajiem tekstiem latviešu valodā.
Rakstības attīstības gaitā mainījušās kā sugasvārdu, tā īpašvārdu pareizrakstības normas, un nav nekāds brīnums, drīzāk likumsakarība, ka 1960. gadā vācu valodas divskaņu atveides pamata likumos lasām, ka “[divskaņu] atdarināšanā latviešu valodā ir tradīcijas, kuru dēļ rodas atkāpes no izrunas vācu literārajā valodā” (L. Ceplītis, “Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. III. Vācu valodas īpašvārdi”; LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960; brošūra pieejama arī vietnē https://www.personvarduatveide.lv/)
“Tradīcijas” un “sistēma” ir atslēgvārdi ļoti daudzos īpašvārdu atveides gadījumos, un reizumis arī fonētiskais princips mēdz palikt otrajā plānā. Vācu valodas divskaņi ei un ey patiešām ir vieni no tiem, kuru izruna vācu valodā starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tiek norādīta [aɪ], tātad latviešu valodā izrunai tuvāks šķistu divskanis ai.
“Eins, zwei, Polizei!”
Pagājušā gadsimta 90. gados itāļu izpildītājs “Mo-Do” visai Eiropai iemācīja skaitīt Eins, zwei, Polizei, un tolaik Rīgas šīsvasaras rībinātāju grupai “Rammstein” tapa pirmais albums “Herzeleid”. Ikviens klausītājs teiks, ka šiem vācu valodas vārdiem kopīgais divskanis ei latvieša ausij neizklausās pēc mūsu ei, bet gan drīzāk pēc ai.
Ministru kabineta 2004. gada 2. marta “Noteikumos par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” teikts, ka vācu valodas divskaņus ei un ey atveido ar ei vai ai, taču pēdējam es šobrīd atrodu tikai vienu piemēru: vācu Reiner latviešu valodā atveidojams kā Rainers. Par primāro vācu ei un ey atveides variantu allaž tiek uzskatīts divskanis ei, un piemēru tam gadu desmitu un pat simtu gaitā ir vesels lērums.
Latviešu sabiedrībai pazīstams ne viens vien izcils vācu prāts, kura vārds latviešu valodā veidolu ieņēmis jau sen, kā Martins Heidegers, Alberts Einšteins, Heinrihs Heine, seriāla “Pārkāpt robežu” varoņa Voltera Vaita iedvesmotājs Verners Heizenbergs, tāpat arī vietvārdi, kā Freiburga, Heidelberga, Leipciga un citi, nemaz nerunājot par latviešiem, kuriem ir vācu cilmes uzvārdi Freibergs, Meiers, Šteinbergs utt.
Īpašvārdu atveides brošūrā līdzās atveidotajiem vārdiem ar šo divskani ir precizējums: [ȩi], tas ir, divskaņa izrunā pirmais komponents ir platais ȩ, nevis šaurais e. Mēs, protams, esam “ievilkuši” šos vārdus latviešu valodā, un tajos izrunājam tādu pašu divskani kā vārdos “meitene” vai “reize”, un jaunākās pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcas apstiprina šādas izrunas pareizību.
Cik ātri var reaģēt uz pārmaiņām
Vaideres kundzes pieminētais Islandes/Īslandes gadījums ir labs piemērs reakcijai uz pārmaiņām – lai cik pamatotas, tomēr normu maiņas valodā tiek pieņemtas negribīgi, un daudz labprātāk valodas lietotāji izvēlas palikt pie ierastā, tradicionālā un sistēmiskā, tātad līdzās Einšteinam un Freiburgai ierindot arī fon der Leienu.
Latviešu valodas aģentūras lingvisti bieži saņem jautājumus par citu valodu jēdzieniem un terminiem un to atbilsmi latviešu valodā. Ja termina latviešu valodā patiešām nav, konsultējamies gan ar citvalodu, gan konkrēto nozaru speciālistiem vai šādus jautājumus nododam Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai vai Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijai.
Jāteic godīgi – kolīdz tiek uzdots jautājums, sākas arī atbildes meklējumi. Sociālo tīklu un citu dzīves paātrinātāju laikmetā tie var šķist lēni, jo izteikties varam visi, izsakāmies ātri un ātri arī ķidājam sev sniegtās atbildes, tāpēc piedāvātajos risinājumos paviršību nedrīkst būt. Noslēgumā piebildīšu vien, ka mani allaž iepriecina ikviens, kurš pret savu valodu nav paviršs, tāpēc Eiropas Parlamenta deputātu ieinteresētība latviešu valodas jautājumos ļoti gandarī.
Fon der Leiena ar galotni -a
Valsts valodas centra skaidrojums par Eiropas Komisijas prezidentes personvārda atveidi latviešu valodā.
Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 19. punkts paredz: “Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.” Šo noteikumu 33. punkts paredz: “No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Rībens – Rībena; Kacens – Kacena.”
Šajā gadījumā pamatā ir vācu uzvārda von der Leyen vīriešu dzimtes forma fon der Leiens, kuras vīriešu dzimtes galotne -s aizstājama ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Tā kā uzvārds Leiens neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem (piemēram, ūdens, rudens, zibens, akmens), atbilstošā sieviešu dzimtes galotne saskaņā ar noteikumu 33. punktu ir -a un komisijas priekšsēdētājas uzvārda forma latviešu valodā ir fon der Leiena.
