Urzula fon der Leiena: Rīkojies ātri, būvē pamatīgi – Eiropas jaunā paaudze 0
Viedokļa autore ir EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Pirms manas stāšanās amatā pirms 100 dienām uz mani atstāja iespaidu Eiropas nākamās paaudzes drosme — gan garā, gan rīcībā. Es to atkal saskatīju un sadzirdēju — skaidri un nepārprotami — piektdien, kad tūkstošiem jauniešu izgāja Briseles ielās, lai pieprasītu steidzami rīkoties mūsu planētas labā.
Šī paaudze vēlas rīkoties ātri — un viņiem ir taisnība. Jo mūs sagaida divas būtiskas pārkārtošanās — ekoloģiskā un digitālā. Tās ietekmēs mūs visus, lai kur mēs nedzīvotu un lai ko mēs nedarītu. Tās mainīs veidu, kādā mēs ceļojam vai radām, izgatavojam un patērējam lietas. Tās radīs jaunas iespējas Eiropas novatoriem, uzņēmējiem un rūpniecībai.
Taču, uzsākot šo pārkārtošanos, mēs to darām arvien nemierīgākā un sarežģītākā pasaulē. Nesenā pieredze mums atgādināja, kāpēc tiek apgalvots, ka nedēļa politikā ir ilgs laiks. Pēdējo dažu dienu laikā es biju Grieķijā un Bulgārijā, lai savā
Vēlāk šonedēļ mēs atzīmēsim 30. gadadienu, kopš Lietuva atguva savu brīvību. Tas iezīmēja beigas pusgadsimtu ilgušai apspiešanai, kuras laikā lietuvieši vienmēr saglabāja savu dvēseli, sirdi un tiekšanos uz brīvību.
Neatkarības atgūšanas laikā 1990. gada martā leģendārais lietuviešu kinorežisors Jonas Mekas uzrakstīja laikrakstam “The New York Times” rakstu ar nosaukumu “No, My Friends, We Won’t Go Slow”. Viņa nostāja bija vienkārša: nevar izšķērdēt laiku, lai sāktu veidot šo labāko nākotni, par kuru tik ilgi ir sapņots. Tikai 15 gadus vēlāk Lietuva rada mājvietu — mūsu Savienības sirdī.
Pirms manas stāšanās amatā pirms 100 dienām uz mani atstāja iespaidu tas, ka Eiropas jaunā paaudze savā garā un rīcībā ir tikpat drosmīga. Es to saskatīju un sadzirdēju — skaidri un nepārprotami — piektdien, kad tūkstošiem jauniešu izgāja Briseles ielās, lai pieprasītu steidzami rīkoties mūsu planētas labā.
Šī paaudze vēlas rīkoties ātri — un viņiem ir taisnība. Jo mūs sagaida divas būtiskas pārkārtošanās — ekoloģiskā un digitālā. Tās ietekmēs mūs visus, lai kur mēs nedzīvotu un lai ko mēs nedarītu. Tās mainīs veidu, kādā mēs ceļojam vai radām, izgatavojam un patērējam lietas. Tās radīs jaunas iespējas Eiropas novatoriem, uzņēmējiem un rūpniecībai.
Taču, uzsākot šo pārkārtošanos, mēs to darām arvien nemierīgākā un sarežģītākā pasaulē.
<blockquote> Mūsu pirmajās 100 dienās vien mēs esam bijuši liecinieki tam, ka vecie partneri izvēlas jaunus ceļus, spriedze vēršas plašumā un epidēmija kļūst globāla.</blockquote>
Pasaulei ap mums kļūstot trauslākai, vajadzība pēc Eiropas, kas ir spēcīgāka, vienotāka un stratēģiskāka savā domāšanas, rīcības un runas veidā, kļūst arvien nozīmīgāka.
Mums ir jāveido jaunas partnerības un alianses, kas līdzinās tai, ko šonedēļ atklāsim ar Āfriku. Mums ir jānostiprina jau izveidotās partnerības un alianses, kā mēs to darām ar Rietumbalkāniem. Mēs redzējām ES perspektīvas ietekmi uz tām valstīm, kuras pirms 30 gadiem atguva savu brīvību, un mēs gādājam par to, lai šī perspektīva tagad varētu būt tikpat ietekmīga mūsu partneriem reģionā.
Abu pārkārtošanās procesu vadīšana šajā mainīgajā pasaulē ir šīs Komisijas dzinējspēks. Tas ir mūsu paaudžu uzdevums un iespēja. Un tieši tāpēc kopš pašas pirmās dienas mēs esam bijuši apņēmības pilni rīkoties ātri, lai veidotu taisnīgu un pārtikušu, “zaļu” un digitālu Eiropu, kas paliks mūsu bērniem.
Attiecībā uz mūsu planētas nākotni pārliekas piesardzības politika ir visbīstamākā. Tieši tāpēc viens no mūsu pirmajiem pasākumiem bija uzsākt Eiropas zaļo kursu. Zaļā kursa centrā ir mērķis līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pagājušajā nedēļā vien mēs ierosinājām šo stingri noteikto mērķi pārvērst reālos tiesību aktos.
Tas, protams, nozīmē dabas atgriešanu mūsu dzīvē un emisiju samazināšanu. Taču Eiropas zaļais kurss ir kas vairāk — tas ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas investoriem sniegs skaidrību un palīdzēs mūsu ekonomikai augt veidā, kas iedzīvotājiem, planētai un sabiedrībai dod vairāk laba nekā slikta.
Tomēr, rīkojoties ātri, mums ir jānodrošina, ka mēs nevienu neatstājam novārtā. Mēs apzināmies, ka dažiem pārmaiņas būs grūtākas nekā citiem. Tāpēc mēs ierosinājām atvēlēt 100 miljardus eiro tam, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visiem — jo īpaši tiem, kam tā nozīmēs lielāku lēcienu nekā lielākajai daļai. Cilvēku un taisnīguma izvirzīšana pirmajā vietā ir vienīgais veids, kā nodrošināt to, ka Eiropas zaļais kurss iztur laika pārbaudi.
Galu galā tas ir jautājums par uzticēšanos, kas ir arī atslēgas vārds mūsu pieejai attiecībā uz digitālo pārkārtošanos. Es ticu tehnoloģijai un tam, ko tā var panākt, lai atvieglotu mūsu dzīvi, — no rūpēm par ģimeni līdz saziņai ar draugiem. Es zinu, ko tā var paveikt, lai radītu jaunas darbvietas, prasmes un palīdzētu Eiropas uzņēmumiem augt, sākot ar vismazāko jaunuzņēmumu un beidzot ar vislielāko lieluzņēmumu.
Taču, ja Eiropa grib būt līdere digitālajā jomā, mums ir jāattīsta savi tiesību akti, kā arī mūsu pašu spējas. Mums ir vajadzīgs, lai Eiropas inovācija un tehnoloģijas konkurētu visā pasaulē. Tas ir pamats mūsu jaunajai datu stratēģijai, kura palīdzēs izmantot mūsu stiprās puses, rosināt uzņēmumus un valdības piekļūt saviem nepietiekami izmantotajiem datu krājumiem un dalīties ar tiem. Un tā palīdzēs mums maksimāli un pēc iespējas labāk izmantot mākslīgo intelektu veidā, kam visi var uzticēties.
Iespējas, ko dod abas pārkārtošanās, mēs varam pilnībā izmantot tikai tad, ja izmantosim visas mūsu stiprās puses un mūsu daudzveidību. Mēs vienmēr strādāsim taisnīguma labā, aizstāvēsim savas vērtības un rūpēsimies par lietām, kas cilvēkiem patiešām ir svarīgas. Tāpēc mēs jau esam ierosinājuši jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju un sākuši pirmo posmu Eiropas plānā uzveikt vēzi.
Saka, ka nedēļa politikā ir ilgs laiks. Taču 100 dienas ir laiks, ar ko pietiek tikai virziena noteikšanai un pirmo lielo soļu speršanai šajā ceļā. Pa ceļam būs negludumi un mums tiks uzlikti pārbaudījumi, bet šajā ceļā mums vienmēr ir jāsaglabā Eiropas jaunās paaudzes gars. Šis ir jūsu laiks, un ceļš sākas tagad.
m acīm redzētu tās problēmas, ar ko saskaras mūsu robežas, un paustu Eiropas solidaritāti — gan domās, gan finansiālajā un tehniskajā atbalstā. Kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams rast humānu, efektīvu un vispusīgu turpmāko risinājumu migrācijas jautājumam. Dienu iepriekš es apmeklēju mūsu Krīžu vadības centru, kurā izklāstīju tos dažādos veidus, kādos Eiropa var palīdzēt mazināt koronavīrusa ietekmi.
Šī nedēļa apliecina vajadzību pēc Eiropas, kas ir spēcīgāka, vienotāka un stratēģiskāka savā domāšanas, rīcības un runas veidā. Mums ir arī jāveido jaunas partnerības un alianses, kas līdzinātos tai, ko atklāsim ar Āfriku nākamo dažu dienu laikā. Mums ir jānostiprina jau izveidotās partnerības un alianses, kā mēs to darām ar Rietumbalkāniem.
Abu pārkārtošanās procesu vadīšana šajā mainīgajā pasaulē ir šīs Komisijas dzinējspēks. Tas ir mūsu paaudžu uzdevums un iespēja. Un tieši tāpēc kopš pašas pirmās dienas mēs esam bijuši apņēmības pilni rīkoties ātri, lai veidotu taisnīgu un pārtikušu, “zaļu” un digitālu Eiropu, kas paliks mūsu bērniem.
Attiecībā uz mūsu planētas nākotni pārliekas piesardzības politika ir visbīstamākā. Tieši tāpēc viens no mūsu pirmajiem pasākumiem bija uzsākt Eiropas zaļo kursu. Zaļā kursa centrā ir mērķis līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Šajā nedēļā vien mēs ierosinājām šo stingri noteikto mērķi pārvērst reālos tiesību aktos.
Tas, protams, nozīmē dabas atgriešanu mūsu dzīvē un emisiju samazināšanu. Taču Eiropas zaļais kurss ir kas vairāk — tas ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas investoriem sniegs skaidrību un palīdzēs mūsu ekonomikai augt veidā, kas iedzīvotājiem, planētai un sabiedrībai dod vairāk laba nekā slikta.
Tomēr, rīkojoties ātri, mums ir jānodrošina, ka mēs nevienu neatstājam novārtā. Mēs apzināmies, ka dažiem pārmaiņas būs grūtākas nekā citiem. Tāpēc mēs ierosinājām atvēlēt 100 miljardus eiro tam, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visiem — jo īpaši tiem, kam tā nozīmēs lielāku lēcienu nekā lielākajai daļai. Cilvēku un taisnīguma izvirzīšana pirmajā vietā ir vienīgais veids, kā nodrošināt to, ka Eiropas zaļais kurss iztur laika pārbaudi.
Galu galā tas ir jautājums par uzticēšanos, kas ir arī atslēgas vārds mūsu pieejai attiecībā uz digitālo pārkārtošanos. Es ticu tehnoloģijai un tam, ko tā var panākt, lai atvieglotu mūsu dzīvi, — no rūpēm par ģimeni līdz saziņai ar draugiem. Es zinu, ko tā var paveikt, lai radītu jaunas darbvietas, prasmes un palīdzētu Eiropas uzņēmumiem augt, sākot ar vismazāko jaunuzņēmumu un beidzot ar vislielāko lieluzņēmumu.
Taču, ja Eiropa grib būt līdere digitālajā jomā, mums ir jāpilnveido savas spējas, kā arī mūsu tiesību akti. Mums ir vajadzīgs, lai Eiropas inovācija un tehnoloģijas konkurētu visā pasaulē. Tas ir pamats mūsu jaunajai datu stratēģijai, kura palīdzēs izmantot mūsu stiprās puses, rosināt uzņēmumus un valdības piekļūt saviem nepietiekami izmantotajiem datu krājumiem un dalīties ar tiem. Un tā palīdzēs mums maksimāli un pēc iespējas labāk izmantot mākslīgo intelektu veidā, kam visi var uzticēties.
Iespējas, ko dod abas pārkārtošanās, mēs varam pilnībā izmantot tikai tad, ja izmantosim visas mūsu stiprās puses un mūsu daudzveidību. Mēs vienmēr strādāsim taisnīguma labā, aizstāvēsim savas vērtības un rūpēsimies par lietām, kas cilvēkiem patiešām ir svarīgas. Tāpēc mēs jau esam ierosinājuši jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju un sākuši pirmo posmu Eiropas plānā uzveikt vēzi.
Jā, nedēļa politikā ir ilgs laiks. Taču 100 dienas ir laiks, ar ko pietiek tikai virziena noteikšanai un pirmo lielo soļu speršanai mūsu ceļā. Pa ceļam būs negludumi un mums tiks uzlikti pārbaudījumi, ar ko mēs jau saskārāmies pagājušajā nedēļā, bet šajā ceļā mums vienmēr ir jāsaglabā Eiropas jaunās paaudzes gars. Šis ir jūsu laiks, un ceļš sākas tagad.
