Urzula fon der Leiena: Mūsu Eiropa atgūs savu spēku 2
Viedokļa autore ir Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
Mūsu Eiropa atgūs savu spēku
Dažās pēdējās nedēļās mūsu pasaule ir apgriezusies kājām gaisā. Šķiet, ka pagājusi vesela mūžība, kopš mēs devāmies savās ierastajās gaitās. Taču tagad dažiem no jums, kas šo lasīs, būs bijuši simptomi, daudzi no jums pazīs kādu, kurš ir saslimis, un mēs visi būsim noraizējušies par saviem tuviniekiem.
Unikālais šajā situācijā, kurā esam nonākuši, ir tas, ka mēs visi esam daļa no risinājuma: mēs visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, pilsētas, reģioni, valstis un visa pasaule kopā. Jā, tas ir tiesa — nezināms ienaidnieks un nepieredzēta mēroga un ātruma krīze Eiropu sākotnēji daļēji pārsteidza nesagatavotu. Šis neveiksmīgais sākums mums joprojām nodara kaitējumu.
Taču Eiropa tagad ir vienota. Un to virza līdzjūtības pieaugums visā Savienībā. Pēdējo nedēļu laikā mēs redzējām, kā pensionēti ārsti un medmāsas atsaucas aicinājumam pildīt pienākumu un vēl miljoniem citu cilvēku vēlas brīvprātīgi sniegt jebkādu palīdzību. Mēs redzējām, kā restorāni piegādā pārtiku pārgurušiem medicīnas darbiniekiem, dizaineru zīmoli izgatavo slimnīcas halātus un autoražotāji pārtop par ventilatoru ražotājiem.
Šāda solidaritāte ir lipīga — un tā ir mūsu Savienības pamatā.
Pateicoties šim impulsam, īstā Eiropa ir atgriezusies. Eiropa, kas sadarbojas, lai panāktu to, ko neviens no mums vienatnē nevarētu sasniegt. Eiropa tagad ir sākusi rīkoties un strādā katru dienu, lai pēc iespējas glābtu ikvienu dzīvību, aizsargātu iztikas līdzekļus un stimulētu mūsu ekonomiku.
Pēdējo nedēļu laikā mēs esam veikuši pasākumus, kas vēl pavisam nesen būtu bijuši neiedomājami. Mēs esam padarījuši valsts atbalsta noteikumus elastīgākus nekā jebkad agrāk, lai uzņēmumi — kā lieli, tā mazi — var saņemt tiem nepieciešamo atbalstu.
Mēs esam vairāk nekā jebkad agrāk atvieglinājuši budžeta noteikumus, lai valstu un ES izdevumus varētu ātri novirzīt tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Tas ir palīdzējis ES iestādēm un dalībvalstīm piešķirt 2,8 triljonus eiro krīzes pārvarēšanai, kas ir apņēmīgākais risinājums visā pasaulē.
Šonedēļ Eiropas Savienība spers vienu soli tālāk. Mēs esam ierosinājuši jaunu shēmu ar nosaukumu SURE, lai nodrošinātu, ka cilvēki var saglabāt savas darbvietas un ienākumus, un palīdzētu uzņēmumiem nenonākt grūtībās dīkstāves laikā.
Shēma nodrošinās 100 miljardus eiro, lai palīdzētu valdībām segt starpību, ja jūsu uzņēmumam nācās saīsināt jūsu darbalaiku, un tā var palīdzēt arī pašnodarbinātajiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kam jāapmaksā īre, rēķini vai pārtika, un tikmēr uzturēs pie dzīvības citus uzņēmumus.
Lai pastiprinātu cīņu par dzīvību glābšanu, mēs esam arī nolēmuši ieguldīt katru atlikušās naudas centu šā gada budžetā. Šis ārkārtas instruments palīdzēs nodrošināt vitāli svarīgu medicīnisko aprīkojumu un izvērst testēšanu.
Tas atspoguļo faktu, ka šajā krīzē nepilnīgus pasākumus veikt nedrīkst. Un tā tas būs turpmākajos gados, kamēr mēs centīsimies izcelt mūsu ekonomiku no krīzes radītās bedres. Šajā nolūkā mums būs vajadzīgas milzīgas investīcijas Māršala plāna Eiropai veidolā.
Un tā pamatā vajadzētu būt spēcīgam, jaunam ES budžetam. Priekšrocības ir acīmredzamas: ES budžets ir pārbaudīts solidaritātes un modernizācijas instruments. Ar septiņu gadu termiņu budžets rada noteiktību investoriem un uzticamību visām iesaistītajām pusēm.
Taču, tā kā pasaule ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija tikai pirms dažām nedēļām, arī mūsu budžetam jābūt atšķirīgam. Šis ir izšķirošais laiks, kad pašreizējās krīzes novājinātajai ekonomikai būs jāiedarbina motors un jāatjauno mūsu unikālā iekšējā tirgus darbība.
Miljardi un triljoni, kas šodien tiek tērēti tam, lai novērstu lielāku katastrofu, ir ieguldījums mūsu nākotnes aizsardzībā, un tie saistīs paaudzes. Tāpēc nauda mūsu nākamajā budžetā jāiegulda gudri un ilgtspējīgi. Tai ir jāpalīdz saglabāt to, kas mums ir dārgs, un jāatjauno piederības izjūta Eiropas tautu vidū.
Izšķiroši svarīgi ir tas, ka mums ir jātērē veidā, kas iegulda mūsu nākotnē, piemēram, inovatīvai pētniecībai, digitālajai infrastruktūrai, tīrai enerģijai, viedai aprites ekonomikai, nākotnes transporta sistēmām.
Šāda veida Māršala plāns palīdzēs veidot modernāku, ilgtspējīgāku un izturētspējīgāku Eiropu. Šī ir tā Savienība, kas, manuprāt, var izveidoties pēc šīs krīzes, tāpat kā tas ir noticis pēc katras krīzes mūsu vēsturē.
Šiem milzīgajiem centieniem, šai jaunajai Eiropai viena lieta būs vajadzīga vairāk nekā jebkas cits: Eiropas iedzīvotājiem ir jāvēlas kopīga nākotne, kurā mēs iestājamies viens par otru.
Tas, ko es šodien redzu visā Eiropā, iezīmē virzienu un dara mani lepnu. Eiropas nākotne ir Polijas ārsti, kas dodas uz Itāliju. Tie ir čehi, kas sūta 10 000 masku uz Spāniju un citviet. Tās ir lidmašīnas, kas pārved slimus cilvēkus no Itālijas ziemeļiem uz Vācijas austrumiem, vai vilcieni, kas cilvēkus pāri robežām ved ārstēšanai brīvās intensīvās aprūpes gultās.
Tie ir bulgāri, kas sūta aizsardzības līdzekļus austriešiem, un austrieši, kas sūta maskas uz Itāliju. Tie ir pirmie kopējie Eiropas medicīniskā aprīkojuma krājumi vai ventilatori un testa komplekti, ko kopīgi iegādājušās gandrīz visas valstis — no Rumānijas līdz Portugālei, lai nosūtītu uz Spāniju, Itāliju un citām valstīm.
Šīs Savienības spēku un solidaritāti izjuta arī tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju, kuri bija iestrēguši ārzemēs Vjetnamā, Dienvidāfrikā vai Argentīnā un kuri tika nogādāti mājās ar Eiropas biļeti.
Ar katru no šīm solidaritātes izpausmēm Eiropa atgūstas nedaudz vairāk. Un es nešaubos, ka pavisam drīz Eiropa būs atkal nostājusies uz kājām. Kopā.
