Bieži vai reti? 1
Kopumā sievietēm vajadzība urinēt rodas biežāk nekā vīriešiem, jo viņām ir nedaudz mazāks urīnpūslis, kuram blakus olnīcām un dzemdei nav tik daudz vietas, kā arī vājāka muskulatūra, kas notur urīnu.
Pēc urologu vērojumiem, mazāks urīnpūslis ir lauciniekiem, jo viņiem atšķirībā no pilsētniekiem, piemēram, lielveikalu kasieriem, parasti nenākas paciesties, lai nokļūtu tualetē.
Biežāk mazajās darīšanās jādodas, ja urīnpūšļa tilpums samazinājies iekaisumu un dažādu slimību, piemēram, cistīta vai nierakmeņu, dēļ.
– Ja pacients urologam sūdzas, ka bieži jāiet čurāt, dakteris jautās, cik daudz urīna izdalās vienā reizē, – stāsta Armands Bāliņš. – Tad ārsts liks iekārtot urinācijas dienasgrāmatu un vismaz trīs diennaktis pierakstīt, kad iet čurāt un cik daudz urīna izdalās.
Pastiprinātu urinēšanu veicina stress, jo adrenalīns stimulē nieres. Biežāk nākas urinēt, uzņemot vielas, kas stimulē nieru darbu, piemēram, dzerot urīndzenošu tēju. Daudziem vēlmi doties mazajās darīšanās rosina kafija, kas stimulē asinsriti nierēs.
Vēlmi pačurāt provocē arī psihoemocionālas situācijas. Tas, piemēram, notiek, atgriežoties mājās un slēdzot durvis vai no rīta izdzirdot tekošu ūdeni, jo izveidojies rituāls pieceļoties doties uz tualeti. Ja kādā nepiemērotā brīdī iedomāsimies, kaut tikai nesavajadzētos uz tualeti, ļoti iespējams, tāda vajadzība radīsies.
Nieres aktīvāk strādā, ja orgāna darbs ilgāku laiku bijis ierobežots slimības dēļ. Tad svarīgi gādāt, lai tām netrūktu šķidruma. Jauniem vīriešiem skraidīt uz tualeti liek prostatas iekaisums, jo tiek kairināts urīnpūslis. Savukārt vecākiem kungiem vainojama prostatas palielināšanās.
Biežas čurāšanas cēlonis var būt cukura diabēts, kas nereti ir viena no pirmajām slimības izpausmēm. Neiroloģisku slimību, piemēram, izkaisītās sklerozes un Pārkinsona slimības, gadījumā, kā arī pēc mugurkaula traumām vajadzība urinēt var rasties gan bieži, gan reti.
! Ja daudz jāskraida uz tualeti, parasti cilvēks sāk mazāk dzert, taču tas lielākoties nepalīdz, jo, ja ir kairināts urīnpūslis, vēlme urinēt rodas neatkarīgi no uzņemtā šķidruma daudzuma.
– Ja paredzams atrasties vietā, kur nav brīvi pieejama tualete, nekas ļauns nenotiks, iepriekš dzerot mazāk un šķidruma trūkumu kompensējot vēlāk, kad būs sasniedzamas labierīcības, – iesaka urologs.
Retāk uz tualeti nākas doties, ēdot sāļus produktus, jo sāls aiztur organismā šķidrumu.
Mazāk čurā tie, kuri daudz svīst. Sportisti pēc intensīva treniņa vai sacensībām dažkārt uz tualeti dodas tikai nākamajā dienā, jo šķidrums ir iztvaikojis ar sviedriem.
! Ar retu čurāšanu nav ko lepoties, jo urīnā ir baktērijas un ar laiku var iedzīvoties urīnceļu infekcijās, kas anatomisku īpatnību dēļ vairāk iespējamas sievietēm. Lai to nepieļautu, nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma un urīnpūsli kārtīgi izskalot.
