Uroloģe “ievāc” kritušo un ievainoto karavīru spermu nākamajām paaudzēm: “Pēc operācijas viņiem ir bailes tikai par vienu..” 63
Par ievainojumiem karā tiek runāts daudz, ievainojumi ir dažādi. Arī tik delikāta lieta kā dzimumorgāni nav pasargāti. Karā ievainoto karavīru dzimumorgānu glābšanai ir gan fiziska, gan psiholoģiska nozīme. Doktore Orita Raza, Izraēlā Asuta Ašdodas slimnīcas uroloģijas nodaļas vadītāja, uzsākusi programmu, kurā ievāc un saglabā kritušo vai smagi ievainoto karavīru spermu nākamajai paaudzei, tas gan ir jāapstiprina šā cilvēka ģimenei.
Doktore Raza stāsta izdevumam, ka viņai arī ir smagi, ieejot morgā, lai no krituša karavīra izņemtu spermu. “Tas ir ļoti grūti, bet es saprotu atraitni un smeļos no viņas spēku.”
Pēc 7. oktobra Hamās uzbrukumiem un kara sākuma Uroloģijas nodaļā sākām uzņemt cietušos ar smagiem iegurņa ievainojumiem, šautām brūcēm un šrapneļu ievainojumiem, kas ietvēra urīnceļu, tostarp nieru, bojājumus, urīnpūšļa plīsumus un daudzas traumas ārējo dzimumorgānu rajonā un dzimumloceklī, par Razas ikdienu raksta medijs.
“Mums bija ievainots karavīrs, kuram tika veikta kājas amputācija un smaga iegurņa trauma. Ārstējot nācās veikt operācijas dzimumorgānu apvidū, tajā skaitā arī spermas ekstrakciju, baidoties no abu sēklinieku funkcijas zaudēšanas.”
Spermas ekstrakcija ir neatliekamā medicīniskā procedūra, kurā tiek ņemta sperma ievainota vai miruša cilvēka pēctecības saglabāšanai.
Tā ir ārkārtas medicīniska procedūra, kurai nepieciešams ģimenes apstiprinājums. Spermas ekstrakciju var veikt arī vel dažu dienu laikā pēc nāves.
Doktore skaidro atšķirību starp spermas saglabāšanu, parasto procedūru un ārkārtas ekstrakciju. “Spermas konservāciju un sasaldēšanu parasti veic dzīviem indivīdiem. Pacienti, kuriem nepieciešama operācija vai kuriem ir audzēji un tiek ārstēti – lai saglabātu veselu spermu nākotnei.”
Savukārt, kad nezināt, vai traumas rezultātā tiks zaudēti sēklinieki, ir iespēja sasaldēt spermu konservācijas nolūkos – tā ir ekstrakcija. “Karā situācija ir citādāka, jo
šie pacienti pārsvarā nonāk pie mums bezsamaņā, tiek intubēti un nevar viņiem pajautāt par spermas konservāciju, tāpēc daudzos gadījumos lūgumu ierosina ģimene.”
Doktore tad runā ar ģimeni par juridiskajiem jautājumiem, notiek dokumentu parakstīšana ar partneri un vecākiem. “Šiem drosmīgajiem karavīriem ir vajadzīga nākamā paaudze,” viņa saka.
Pastāvīgs stāsts smagi ievainoto karavīru vidū ir – atveseļošanās pēc operācijām un raizes par savu vīrišķību. Dakteris Raza atklāj: “Parasti, kad ievainotais pamostas no operācijas, pirmais, ko viņš pārbauda, ir dzimumorgāni, nevis tas, vai viņš zaudējis roku vai kāju. Tas mani patiešām pārsteidza.
Pēdējos četros mēnešos, kad pamodās pacienti ar apdegumiem visā ķermenī, amputētie un apšaudītie upuri, pirmais, ko viņi jautāja, vai tur viss ir kārtībā. Tas ir ļoti nozīmīgs psiholoģisks elements.
Viņiem ir ļoti grūti no tā atgūties, un tas ir saprotams.”
Sarunai ar mediju pievienojas Androloģijas nodaļas vadītājs Dr. Amirs Kūpers: “Es domāju, ka mēs varam uzlabot karavīru aizsardzību dzimumorgānu rajonā. Pasaulē jau ir tādas aizsardzības un nezinu kāpēc Izraēlā tas nav ieviests. Googlē var atrast bildes ASV un arī Ukrainā ar šādām ierīcēm. Domāju arī Izraēlā ir vērts mēģināt papildināt dzimumorgānu apvidu aizsardzību.”
