Urīnceļu infekcijas var provocēt arī stress, it īpaši – bailes 3
Vispirms ir jānosaka, vai asinīs ir paaugstināts glikozes līmenis. Otrkārt, urīnceļu infekciju var provocēt stress, it īpaši bailes. Sievietes veselību iespaido arī hormonu svārstības. Sievietes mikroflorai „netīk”arī asas garšvielas skaidro ģimenes ārste Vilena Šumska. Aptiekā var iegādāties fitolizīna pastu un probiotiskos preparātus, kas domāti ievietošanai makstī. Ja fitolizīns nelīdz (parasti uzlabojumam jābūt tajā pašā dienā), tad ir vēlams vērsties pie ārsta, norāda „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Kāpēc sievietēm biežāk nekā vīriešiem
Lielākā daļa sieviešu kaut reizi mūžā ir saskārušās ar šo kaiti. Tā kā sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks nekā vīriešiem, baktērijas ātrāk sasniedz urīnpūsli. Kā riska faktori saslimšanai ar urīnceļu infekcijām ir jāmin nepareiza intīmā higiēna (apmazgāšanas laikā bakteriālo floru no zarnu trakta ienes urīnceļos), aktīva dzimumdzīve, spermicīdu lietošana, jauns dzimumpartneris.
Nekomplicēta jeb nesarežģīta urīnceļu infekcija (UCI) var skart dažādus urīnceļu posmus/līmeņus, un to var izraisīt dažādas baktērijas. Infekcijas smagumu ietekmē gan patogēns izraisītājs, gan pacienta vispārējais veselības stāvoklis, piemēram, blakusslimības, skaidro ģimenes ārste.
Tātad nekomplicēta UCI var būt:
- cistīts (urīnpūšļa iekaisums);
- pielonefrīts (nieru bļodiņas iekaisums);
- rekurenta (tāda, kas atkārtojas) infekcija.
Cistīts
Ja ir sūdzības par akūtām sāpēm urinējot, biežāku urināciju, izmaiņām urīna krāsā, sāpēm vēdera lejasdaļā, tas ir cistīts. Tas ir urīnpūšļa iekaisums, infekcija. Šī kaite parasti attīstās tad, kad kaitīgās baktērijas caur urīnizvadkanālu nonāk urīnizvadsistēmā. Tur šī baktērija pielīp urīnpūšļa sieniņai un sāk vairoties. Cistītu nedrīkst ielaist, jo infekcija ātri var izplatīties līdz nierēm. Būtiski uzsākt terapiju nekavējoties, norāda ģimenes ārste.
Vairumā gadījumu slimības izraisītājs ir tā sauktā zarnu nūjiņa. Ārsts nosaka diagnozi, pieņemot pacientu klātienē. Ja ir aizdomas par urīnpūšļa infekciju, veic urīna analīzi, lai noteiktu, vai urīnā ir baktērijas, asinis, strutas. Diagnozes precizēšanai vat izmantot cistoskopiju. Pārbaudes laikā caur urīnizvadkanālu urīnpūslī ievieto cistoskopu un iegūst nelielu audu paraugu (biopsija) laboratorijas analīzei. Biopsija, visticamāk, nebūs nepieciešama, ja tas ir pirmais cistīta simptomu gadījums.
Vizuālā diagnostika var būt nepieciešama, ja cistīta simptomi ir, taču infekcija nav konstatēta. Ultrasonogrāfija var palīdzēt atklāt citus iespējamos urīnpūšļa iekaisuma cēloņus, piemēram, audzēju vai strukturālu anomāliju.
Cistītam rekomendē pretmikrobu ārstēšanu.
Jādodas pie ģimenes ārsta
- Ja ir iepriekšminētās sūdzības, kas nav pazudušas trīs un vairāk dienu.
- Ja simptomi nav pazuduši jau pēc saņemtas ārstēšanas.
Papildus zālēm ārstēšanā palīdzēs atbilstoša režīma ievērošana: šķidruma lietošana, izņemot kafiju, saldinātus dzērienus, alkoholu, izvairīšanās no seksa, siltuma saglabāšana vēdera lejasdaļā. Ir jāseko urinācijai (vai sāpes urinācijas laikā ir mazinājušās, kāda ir urīna krāsa). Akūta cistīta ārstēšanas galvenais pamatprincips ir dienā izdzert vismaz 2–2,5 litrus silta šķidruma. „Vislabāk ārstniecisko augu tēju, kas labvēlīgi ietekmē urīnceļus, – miltenes lapas, brūklenes lapas, bērza lapas un pumpuri, Islandes ķērpis, kumelīte, tīruma kosa. Šīs tējas labi noder urīnpūšļa skalošanai, tā mazinot kaitīgo baktēriju koncentrāciju un atbrīvojot organismu no toksīniem, palīdz pilnvērtīgi strādāt nierēm, kurām cistīta gadījumā ir papildu slodze,” paskaidro farmaceite Ieva Virza.
Lietojot kompleksās tējas urīnceļu veselībai, kuru sastāvā ir ārstniecības augi ar urīndzenošām īpašībām un pretiekaisuma iedarbību, mazināsies arī spazmas.
Lieliska alternatīva ārstniecisko augu tējām ir augu ekstrakti, ko aptiekā var iegādāties gan kapsulu, gan tablešu, gan pastas veidā. To sastāvā ir vēl plašāks ārstniecisko augu spektrs: vārpatas sakneņi, dzeltenās zeltgalvītes laksti, lupstāja saknes, pētersīļa saknes, grieķu trigonellas sēklas, maura sūrenes laksti un parastais plikstiņš.
Lielisku profilakses un ārstnieciskais līdzeklis ir dzērveņu ekstrakts. Tas kā viens no galvenajiem urīnceļu iekaisuma profilakses līdzekļiem minēts arī Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijās. Dzērveņu ekstrakts aptiekā pieejams gan monopreparāta veidā – tablešu, kapsulu, sīrupa un mikstūras formā, gan arī kompleksajos preparātos kopā ar citiem ārstniecības augiem. Dzērveņu ekstraktā esošās vielas kavē baktēriju pielipšanu urīnceļiem un urīnpūšļa gļotādai, tādējādi mazinot vai novēršot iekaisuma rašanos. Dzērveņu ekstraktu nepieciešams lietot arī tad, ja urīnceļu iekaisums atkārtojas bieži vai ir hronisks.
Ja ārstēšanu sāk laikus un ievēro visus ārsta vai farmaceita norādījumus, urīnceļu infekcija parasti pāriet bez sarežģījumiem.
Pielonefrīts
Ja ir sūdzības par augstu temperatūru ar drudzi, sāpēm nieru apvidū, sliktu dūšu, vemšanu, urinācijas traucējumiem, tas, iespējams, ir pielonefrīts. Šajā gadījumā ir nekavējoties jāsazinās ar ārstu.
Ja sūdzības atkārtojas trīs reizes gadā vai divas reizes pusgadā, tā ir rekurenta (tāda, kas atkārtojas) infekcija.
Iespējamie profilakses varianti:
- profilakse ar probiotiskiem līdzekļiem, dzērveņu kapsulām, D-mannozi;
- pretmikrobu zāles.
Vai var būt baktērijas urīnā (asimptomātiska bakteriūrija) un neizraisīt sūdzības?
Jā, tā mēdz būt. 1–5% sieviešu līdz menopauzes vecumam var atrast baktērijas urīnā. Vecākām sievietēm vai sievietēm ar blakusslimībām tās var noteikt biežāk. Šis stāvoklis veselai sievietei neizraisīs nieru slimību vai bojājumu. Šādos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama.
Riska faktors – pašārstēšanās
Ja ir problēmas ar urīnceļu veselību, noteikti ir ieteicams konsultēties ar ārstu. Nevajadzētu pēc sava prāta mēģināt sadabūt un lietot spēcīgas iedarbības medikamentus, ar ko ārstē urīnceļu infekcijas. Zināms, ka dzērveņu sula satur vielas, kas iznīcina nevēlamās baktērijas un neļauj tām piestiprināties urīnceļu sieniņām, tā novēršot to vairošanos un slimību attīstību. Taču šīs vielas pašā sulā nav tik daudz, lai to varētu uzskatīt par ārstniecības līdzekli. Proti, jūs nevarat izdzert tik daudz nesaldinātas sulas, lai savāktu vajadzīgo vielas līmeni. Dzērveņu vietā labāk lietot uztura bagātinātājus, līdztekus dzerot daudz šķidruma, kaut vai uz dzērveņu sulas bāzes, lai drošāk! Kā papildu ārstēšanās līdzekli var izmantot ārstniecības augus. Urīnizvadceļu veselības uzturēšanai palīdz bērzu lapas, ceļteku lapas, panātre, kosas laksti, brūklenes lapas, rudzupuķe, milteņu lapas u. c.
Arī rutīnā ir spēks
Ir vairāki nosacījumi, kurus ievērojot rūpes par intīmo zonu kļūs par sievietes ikdienas rutīnu tik ātri, ka viņa pat to nepamanīs.
- Pēc iespējas biežāk jāmazgā rokas.
- Jācenšas valkāt kokvilnas, nevis sintētisko apakšveļu.
- Jāmēģina nelietot dušas želeju vai ziepes, kas bagātas ar smaržvielām. Tās var kairināt jutīgo ādu ap maksts atveri, kas palielina
infekcijas risku. - Mēnešreižu starplaikos, ja nepieciešams, vari lietot ieliktnīšus, lai nodrošinātu tīrību un svaigumu.
- Rokas mazgā gan pirms, gan pēc higiēnisko pakešu nomaiņas.
- Intīmo zonu mazgā ar siltu ūdeni reizi dienā.
- Vienmēr, kad ir nepieciešamība doties uz tualeti, tas ir jādara, cik vien drīz iespējams. Jo ilgāk urīns atrodas urīnpūslī, jo vairāk baktēriju tajā uzkrājas un var radīt urīnceļu infekciju.
Uzmanību – pārmaiņas!
Izdalījumi no maksts, kas ir caurspīdīgi un bez smaržas, ir normāla parādība un ir visām sievietēm. Izdalījumiem ir jābūt. Tie gādā par maksts un mazo kaunuma lūpu gļotādu, kam vienmēr jābūt mitrai. Izdalījumi atkarīgi no hormonu sistēmas aktivitātēm, tāpēc menstruālajā ciklā to daudzums un konsistence vienmēr mainās. Rūpīgi jāseko līdzi tam, vai izdalījumos parādās kādas pārmaiņas. Pastiprināta uzmanība jāpievērš, ja gļotainie izdalījumi no maksts ir:
- ar nepatīkamu smaku;
- lipīgi, biezi;
- dzeltenā vai tumši brūnā krāsā;
- izraisa niezi vai dedzinošas sajūtas.
Vislabāk – tīrs ūdens
Sievietes makstij piemīt pašaizsargājošas un attīrošas īpašības. To nodrošina noteikts skābes līmenis (pH 3,5–4,5) un mikroflora, par kuras veselību gādā pienskābās baktērijas (normāli – ap 70%). Tāpēc pilnīgi pietiek, ja intīmās vietas apmazgā ar tīru ūdeni, jo tas ir visnekaitīgākais maksts videi.
Pamatproblēmas UCI ārstēšanā
- Pacients nepareizi lieto zāles (nepareizas devas un nepareizā ilgumā).
- Neseko ārsta rekomendācijām.
Ko pašas sievietes var darīt, lai mazinātu UCI risku
- Pareizi apmazgāt intīmo zonu, t.i., sākot no priekšpuses.
- Ievērot intīmo higiēnu pirms un pēc seksuālā kontakta;
- Pēc seksuālā kontakta pēc iespējas ātrāk iet uz tualeti urinēt.
- Sekot hidratācijai, dzert ūdeni.
- Dot priekšroku dušai, nevis vannošanai.
- Sekot, lai apakšveļa būtu tīra un sausa (bieža veļas vai biksīšu ieliktnīšu maiņa).
