Uldis Šmits: Urīna un politiskās analīzes 10
Pirms Rio spēlēm izvērtušās diskusijas rada iespaidu, ka Pasaules antidopinga aģentūra jeb WADA savā darbības laukā – sportā – rīkojas krietni enerģiskāk nekā politiskās organizācijas, kas uzņēmušās uzraudzīt starptautisko tiesību normu ievērošanu. Lai gan var strīdēties par aģentūras ierosinājumu atstādināt Krieviju no starptautiskām sacensībām, kamēr šīs valsts sportā nenotiks “kultūras pārmaiņas”. Jo “kultūru” (dopinga masveida lietošanu) nosaka valdošais režīms, un ir diezgan problemātiski par to uzkraut atbildību atlētiem, kuri pārkāpumus nav izdarījuši vai, sacīsim, kuru sportiskajā karjerā tādi nav konstatēti.
Protams, WADA ziņojumā ietvertie atzinumi par laika periodu no 2011. līdz 2015. gadam ir ārkārtīgi zīmīgi, īpaši attiecībā uz Krievijas specdienesta (FDD) iesaistīšanos mahinācijās ar urīna analīžu paraugiem. Liecības par tām droši vien ieies ne vien sporta, bet arī politiskajā vēsturē un, starp citu, dos mums iemeslu atcerēties, kāpēc Soču olimpiskajās spēlēs Latvija palika bez zelta medaļām.
Tomēr jāsecina arī, ka savā ziņā simboliskā un sociālos tīklus uzjautrinājusī čekas mantinieku ņemšanās ar urīnu ir sacēlusi pasaulē lielāku troksni nekā viņu manipulācijas ar radioaktīvo poloniju, kuru rezultātā 2006. gadā Londonā tika nogalināts Aleksandrs Ļitviņenko. Šā gada sākumā beidzot publiskotais ziņojums par šo faktu, ja salīdzina ar WADA dokumentu, bija daudz detalizētāks, turklāt britu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs tiesnesis Roberts Ouens, ņemot vērā “pieejamos pierādījumus un analīzi”, norādīja, ka nogalināšanas operāciju “iespējams, apstiprināja” toreizējais FDD vadītājs “Patruševs un arī prezidents Putins”. Tā dēvētās starptautiskās sabiedrības reakcija šajā sakarā bija rēna, un, izņemot Londonu, Eiropas oficiālo aprindu reakcija – gandrīz nekāda. Piemēru uzskaitījumu varētu turpināt, iekļaujot tajā dažādu komisiju vai citādu instanču pēdējo pāris gadu gaitā sastādītus ziņojumus, kas skar Kremļa politiku: Krimas tatāru stāvoklis Krievijas anektētajā Krimā, Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšana virs Donbasa un ar šīs lietas izmeklēšanu saistītie kiberuzbrukumi Nīderlandes Drošības padomes datoriem, situācija Austrumukrainā, kur jau gājuši bojā vismaz desmit tūkstoši cilvēku. Arī viss nosauktais un vēl daudz kas cits izriet no valstiskā līmenī organizētām un koordinētām darbībām.
Būtībā tādām pašām, ko, aprobežodamās ar savu kompetences jomu, mazliet atsegusi Pasaules antidopinga aģentūra.
