Urīna noplūdes: Gluži kā akmens, kas iekritis tavā kurpē 0
Pirms sešiem gadiem Pils Jorgens piedzīvoja prostatas vēža operāciju. Līdzīgi kā citi vīrieši, arī viņš pēc operācijas saskārās ar urīna nesaturēšanu. Zemāk lasi viņa stāstu.
“Manuprāt, tas, kā reaģējam, saskaroties ar urīna nesaturēšanu, ļoti atkarīgs no līdzšinējās pieredzes,” Jorgens Pils saka ar smaidu. “Esmu izbijis desantnieks un lielākoties atrados vīriešu sabiedrībā. Tas man, protams, šajā ziņā nepalīdzēja. Tomēr tas noteikti atstāja savu ietekmi – es vairs neesmu tik drošs runāt par jebko, esmu kļuvis kūtrāks.”
Mēs sēžam pie virtuves galda ļoti mājīgā dzīvoklī, kurā viņš kopā ar sievu jau dzīvo 40 gadus. Šeit uzauga arī divi viņu bērni. Kaut arī Jorgens ir pensijā, viņš ir tikpat aktīvs kā agrāk gan savā biznesā, gan arī darbojoties pašvaldības padomē.
“Urīna nesaturēšana netieši ietekmē manas aktivitātes, jo visu jāplāno daudz rūpīgāk,” Jorgens stāsta. “Kad ierodos jaunā vietā, vienmēr vispirms pārbaudu, vai tur ir tualete, un kur tā atrodas. Tiklīdz to noskaidroju, vispirms vienmēr aizeju uz tualeti. Tādējādi jau laicīgi izvairos no neparedzētas noplūdes un līdz šim tas lieliski palīdz.”
Vēl viens paņēmiens, ko izmantoju, ir ierobežots šķidruma veidu patēriņš. Ja viņš dodas uz bāru, tad drīzāk izvēlas kafiju vai vīnu, nevis alu. Viņš vienmēr lieto higiēnas ieliktni vīriešiem. Jorgens paņem ieliktni, kuru parasti nēsā līdzi žaketes kabatā un noliek to uz galda.
“Man svarīgi, lai ieliktnis ir pietiekami mazs. Manuprāt, lielāku ir viegli pamanīt,” viņš stāsta. “Es pat nezinu, vai man kādreiz šis papildu ieliktnis būs nepieciešams. Parasti pietiek ar to vienu, ko jau lietoju. Jebkurā gadījumā, drošības pēc vienmēr paņemu vēl vienu līdzi. Kā arī – tagad vienmēr nēsāju džinsus.”
Urīna nesaturēšana, kas parādījās pēc prostatas operācijas pirms sešiem gadiem, viņu pamatīgi šokēja.
“Man nebija ne jausmas,” viņš saka. “Neviens man nebija teicis, ka urīna nesaturēšana un impotence ir bieži sastopamas sekas pēc prostatas vēža operācijas.”
Tikai tad, kad tika noņemts katetrs (aptuveni pēc nedēļas) un urīna plūsmu nebija iespējams kontrolēt, Jorgens sāka aizdomāties, ka ne viss ir tā, kā vajadzētu būt.
“Sākumā bija ļoti grūti pieņemt situāciju un man bija kauns,” viņš stāsta. “Pieaugušam vīrietim vajadzētu kontrolēt savu urīnpūsli. Es nespēju aiziet uz aptieku un iegādāties nepieciešamos higiēnas izstrādājumus, tāpēc pasūtīju tos pie savas aprūpes māsas. Saņēmu visu nepieciešamo ar piegādi uz mājām.”
Līdz pat šim brīdim par viņa urīna nesaturēšanu zināja tikai paši tuvākie ģimenes locekļi. Draugs, kas atrodas līdzīgā situācijā, ir lielisks sarunu biedrs. Arī sieva viņu atbalsta.
“Ir bijuši arī brīži, kad mūsu laulība nav bijusi tik stabila, piemēram, kad izmantoju kaimiņa garāžu, lai metinātu automašīnu, kā rezultātā gan mašīna, gan garāža aizdegās,” viņš atceras. “Tomēŗ ne šajā gadījumā. Mēs par to varam runāt viens ar otru un es jūtu atbalstu no sievas.”
Kaut arī Jorgens ir gana aktīvs dažādās lietās, saskaroties ar urīna nesaturēšanu, viņš jūt, ka tā bieži ietekmē viņa sociālo dzīvi.
“Apzināti vai neapzināti sanāk izvairīties,” viņš saka. “Socializēšanās vairs neliekas tik aizraujoša. Tomēr grūti saprast, vai pie vainas urīna nesaturēšana vai tomēr tas, ka palieku vecāks. Urīna nesaturēšana – tas ir gluži kā akmens, kas iebiris tavā kurpē, un tu nevari tikt no tā vaļā. Zemapziņā tu visu laiku par to domā.”
No otras puses secinu, ka, laikam ejot, man izdodas vieglāk uztvert šo situāciju, kā arī es vairs par to nekaunos.
“Es ceru, ka, daloties ar savu stāstu, man izdosies lauzt tabu ap urīna nesaturēšanu,” Jorgens saka. “Ja varu dot kādu padomu citiem, kas saskaras ar urīna nesaturēšanu, es iesaku mēģināt pieņemt to, kas noticis un turpināt izdzīvot dzīvi!”
