Urbanovičs: Lielākā daļa referendumā pret krievu valodu nobalsojušo ir sazombēti 0

Daudzi vai pat lielākā daļa, kas valodu referendumā nobalsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu, patiesībā nav krievu ienaidnieki un viņiem nav pretenziju pret krievu valodu, – “vienkārši šie cilvēki tika sazombēti”, – intervijā laikrakstam “Vesti Segodņa” savu pārliecību pauž Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (SC).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sēras par Timmu gan bija īsas: Sedokova nāk klajā ar paziņojumu, ko fani nudien negaidīja
VIDEO. “Apkārt valda pilnīgs klusums, nolēmu doties atpakaļ uz auto,” Edgars piedzīvojis negaidītu tikšanos, dodoties prom no medībām 18
Kokteilis
Svari – Audi, vērsis – Volvo. Kāda automašīna piemērota tavas zodiaka zīmes pārstāvjiem? 13
Lasīt citas ziņas

Urbanovičs uzskata, ka vidējais latvietis, kurš referendumā nobalsoja pret, ir parasts inteliģents, kurš pēc referenduma paklausījās ziņas un pārslēdza televīzijas kanālu uz to, kur rāda krievu filmas un seriālus, jo “nekā cita jau Latvijas TV kanālos nav ko skatīties, izņemot ziņas un pāris diskusijas”.

Viņš ir pārliecināts, ka drīz eiforija pāries un visi par referendumu aizmirsīs, bet reālās problēmas paliks. Izņemot cīņu par valodu un latvisku Latviju cilvēkiem ir vajadzīgs arī darbs un iztikas līdzekļi, taču “valdība neko no tā iedot nevar un turpina tautu barot ar nacionālismu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Urbanovičs uzskata, ka pašlaik notiek sīva divu nacionālistiski noskaņotu spēku cīņa – “Visu Latvijai! – TB/LNNK” un “Vienotības” sastāvā esošo Pilsonisko savienību (PS). Viņš gan norāda, ka faktiski šāda partija vairs neeksistē, taču tā turpina diktēt savu nacionālistisko politiku pārējai “Vienotībai”.

Ar šo partiju pūliņiem, pēc Urbanoviča teiktā, Saeimā arī tiekot bīdīts jautājums par izglītību bērnudārzos tikai latviešu valodā, par atvieglojumu atcelšanu Krievijas investoriem, par leģionāru pasludināšanu par nacionālajiem varoņiem un pabalstu piešķiršanu viņiem. “Kas tālāk? Izskatās, ka dibinās darba grupu pieminekļa uzstādīšanai Hitleram vai Gēbelsam. Es ne par ko vairs nebrīnītos,” stāsta politiķis.

Viņš esot pārliecināts, ka Saeimā varētu pieņemt likumprojektu par īpašā statusa noteikšanu leģionāriem, jo par to nobalsotu gan nacionālā apvienība, trūkstošās balsis no “Vienotības”, “pievilktos” arī Zaļo un zemnieku savienība.

Visvairāk Urbanoviču izbrīnot tas, ka par Latvijā notiekošo nekādas reakcijas neesot ne Eiropas Savienībā, “pēc tradīcijas klusē arī latviešu inteliģence, arī ASV izliekas, ka nekas nenotiek”.

“Es pat nezinu, ko darīt! ja nu vienīgi zvanīt visus zvanus, skaidrot latviešu sabiedrībai, ka nacionālisma kurināšana ir strupceļš valsts attīstībai, valsts nākotnei,” norāda Saeimas deputāts un piebilst, ka ne jau SC sevi ir iedzinuši stūrī, bet tieši Saeimas valdošās partijas pašas sevi tur ir iedzinušas. Un šādā koalīcijā, kāda ir pašlaik, SC neraujoties nokļūt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.