Egils Līcītis: Vai izdosies nolaist no sliedēm Kariņa vadīto čukčukbānīti? 1
Smagais jāvārds ir pateikts. Kauliņi ir mesti. Tautas mīlētajam un pozīcijas nīstajam kreiso vadonim Jānim Urbanovičam eņģelis iečukstējis austiņā pareizo lēmumu uzdot “Saskaņas” teritoriālajām organizācijām un ierindniekiem aktīvi iesaistīties parakstu vākšanas kampaņā par Saeimas atsaukšanas rosināšanu. Raižpilns un norūpējies ir rēzeknieša vaigs sakarā ar valsts budžeta pieņemšanu, kurā novārtā pamesta veselības un izglītības sistēma un pasliktināts sociāli vājāko, neaizsargātāko grupu – bērnu un bezdarbnieku – stāvoklis. Līdz ar to sociāldemokrātu – džipu braucēju partijas priekšsēdētājs secina, ka likumdošanas darbs sabiedrībai svarīgākajās jomās ir pārvērties par tukšvārdību.
Šādi konstatējis likumdevēja orgāna loceklis, kurš, kopš 1994. gadā ievēlēts parlamentā, tā arī visu deputātisko mūžu, garu ceturtdaļu gadsimta, pavadījis opozīcijā.
Par mazākumu kā izdevīgu atrašanās vietu reiz izteicās kāds Saeimas kolēģis – kas nekait opozīcijā iedzert šņabi un četrus gadus atpūsties.
Bet tas neattiecas uz Urbanoviču un viņa līdzgaitniekiem, krasiem spirtotā alkohola un nikotīna nīdējiem, jo kreisā spēka parlamentārieši, pienākumus pildot, darbaļaužu intereses aizstāvot, arvien ir norāvušies kā melnstrādnieki un opozīcijā apsēdušies tikai valsts interešu dēļ. Jo tieši no Saeimas aizmugurējo krēslu mīkstuma ir ērtāk iztirzāt sarežģītus jautājumus un apspriest sasāpējušas problēmas. Ir iespējams pilnīgāk pārdzīvot un izjust tautas priekus un bēdas. Jāpiezīmē, ka arī Jāņa tuvākie biedri no frakcijas ir ilggadēji deputāti, izšķīlušies tāltālā juras periodā vai izrakti dimanti no devona laikiem.
Observatori uzskata, ka ar “Saskaņas” kā lielākās pretspēka partijas piesaisti parakstu vācējiem kā partizāniem patiešām var izdoties nolaist no sliedēm sekmīgi uz priekšu ripojošo dampja mašīnista Kariņa vadīto čukčukbānīti ar pieciem vagoniem. Pašlaik parakstu vākšanas process ar sākotnējo sašutuma krusu ir ārkārtēji palēninājies.
Ar parakstījušos skaita kuplināšanu patiešām neveicas, jo nav sasniegts un ir tālu prom ekvators.
Savākti knapi virs 40 000 parakstu no nepieciešamajiem simt piecdesmit tūkstošiem aicinātāju pasūtīt 13. Saeimu pie velna vecmāmiņas. Tomēr diez vai saskaņiešu vecajo padomes lēmums ietekmēs pasākumu, lai valdības gāzēji saaugtu kā sēnes pēc lietus. “Saskaņas” elektorāts pārsvarā dzīvo citā informācijas telpā un neinteresējas par mūsu valstī notiekošo. Šī publika zina, ka ir tādi cilvēktiesību cīnītāji un krievvalodīgo aizstāvji, kurus vada uz afišām redzamais cilvēks – leģenda Ušakovs un par kuriem reizi četros gados jānobalso Saeimas vēlēšanās.
“Saskaņas” vēlētāji nemaz nav informēti par Rēzeknes Joņa mestiem kauliņiem un ka krieviņiem jāiet kaut kur, jāparakstās par kaut ko.
Jārēķina, ka migrantu (atvainojiet, ieceļotāju) politiskā spēka reitings ir noslīdējis pusmastā, daudzi cittautieši (piedodiet, kā terminējis Valsts prezidents – līdztautieši) vairs netur augstu “Saskaņas” statusu un autoritāti. Tāpēc varenā vīra aiz Kremļa sienām līdzjutēju putinistu Latvijas filiālei (atvainojiet, Latvijas krievu nacionālai partijai) visdrīzāk nesekmēsies aktivizēt parakstu lasīšanu.
Valdībai paveras iespējas kontrpropagandas laukā, veicot plašu skaidrojošo darbu saskaņiešu saaģitētajiem, ka parakstīšanās dārgi maksā. Notikumiem līdzi nesekotājiem, vientiešiem jāuzzina, ka tas ir antikonstitucionāli, ka parakstītāji tiks likuma un policijas vajāti, vilkti pie tiesas, kas zin, paņemti aiz čupra un iemesti aiz restēm.
