“Katrs runāja, kā viņam ērtāk.” Kā “Saskaņa” pievērsa sev uzmanību 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen aizvadītajā “Saskaņas” kongresā partija pievērsa sev uzmanību ar to, ka daudzi sapulces dalībnieki tajā uzstājās krievu valodā – arī viens no galvenajiem runātājiem, domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Likums partijas pasākumā neliedz uzstāties svešvalodā bez tulkojuma, ja neviens no sapulces dalībniekiem to nepieprasa.
“Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka katrs debatētājs runājis tajā valodā, kurā viņam ērtāk izteikties. Priekšsēdis vēlētos, lai arī Latvijā dzimušie krievi būtu saprasti un varētu lepoties ar savu izcelsmi, tāpat kā latvieši.
Uz vaicāto, vai, norobežojoties no vienas iedzīvotāju daļas, “Saskaņa” nepazaudēs latviešu vēlētāju, J. Urbanovičs atbildēja, ka tie, kuriem tas nav bijis pieņemami, nekad nebalsošot par “Saskaņu”.
Viņam esot svarīgi, lai labi justos arī tie, kas dzimuši cittautiešu ģimenēs.
N. Ušakovs, piesakot savu uzstāšanos, skaidroja, ka viņi ar J. Urbanoviču esot sadalījuši lomas – viens runāja latviešu valodā, otrs – krievu valodā. Saturiski gan abas runas atšķīrās. No N. Ušakova, kura vēlētājs ir Rīgā, uzstāšanās bija iespaids, ka tas ir apzināts solis, lai stiprinātu krievu izcelsmes iedzīvotāju interešu ievērošanu.
Arī Eiropas Parlamentā viņš esot panācis krievu valodas kā “minoritāšu valodas” plašāku izmantošanu, tur būšot pieejami informatīvie materiāli arī krieviski.
Reģionu līderi runā latviski
No “Saskaņas” kongresa delegātiem, kas piedalījās debatēs, krieviski uzstājās puse – Elizabete Krivcova, Regīna Ločmele, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Anna Vladova, Kristians Vunge, Andrejs Kameņeckis, Sergejs Dolgopolovs, Konstantīns Čekušins un Aļona Kaikova.
Savukārt, piemēram, abu lielo pilsētu vadītāji – Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš – delegātus uzrunāja latviešu valodā.
Latviski runāja arī trīs no pieciem kandidātu sarakstu līderiem, kas ir pieteikti ar pirmo numuru vēlēšanu apgabalos, – Andris Morozovs (Zemgalē), Ivars Zariņš (Vidzemē) un Valērijs Agešins (Kurzemē). Latgales saraksta līdere Inga Goldberga debatēs nepiedalījās, bet R. Ločmele, kas būs pirmā Rīgā, uzstājās krievu valodā.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta pārstāve Madara Rēķe “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka politiskās partijas kā privātas personas drīkst organizēt savus pasākumus, tajos lietojot svešvalodu bez tulkojuma, bet cits jautājums – cik tas ir pareizi no valsts un vēlētāju interešu viedokļa.
Taču likums neliedz to darīt. Valsts valodas likumā ir teikts, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda.
Ja šajā pasākumā tiek lietota svešvaloda, tad rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Taču visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā tikai tad, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem, paskaidroja M. Rēķe.
Viņa sociālajos medijos bija redzējusi tikai fragmentus no minētā kongresa. Tas nav pietiekami, lai varētu vērtēt likuma normu ievērošanu, jo neesot zināms, vai kāds ir pieprasījis tulkojumu. “Latvijas Avīze”, vērojot kongresa norisi, šādu lūgumu tiešām nedzirdēja. Taču tulkojums bija nodrošināts Eiropas sabiedroto viesu uzrunai, kas bija angļu valodā.
“Saskaņa” aiz “sarkanajām līnijām”
Kongresā piedalījās arī viens no partijas vecbiedriem, Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs, kurš debatēs neuzstājās, bet klausījās. Viņš abu valodu lietošanā saskatījis mēģinājumu sabalansēt latviešu un cittautiešu intereses.
Runas nebija saskaņotas, un katrs, pēc saviem ieskatiem, izvēlējies, kādā valodā viņam vieglāk izteikties, jo “tā bija kā saruna starp draugiem”, laikrakstam apgalvoja A. Klementjevs.
Jāatgādina, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām “Saskaņa”, lai piesaistītu arī latviešu vēlētāju, bija pieaicinājusi sarakstu līderus no malas – piemēram, Eviju Papuli un Anriju Matīsu, kuri tagad ir nu jau bijušā partijas biedra Vjačeslava Dombrovska vadītajā partijā “Republika”.
Lūgts vērtēt “Saskaņas” jauno taktiku – orientēties uz krievu elektorātu –, V. Dombrovskis “Latvijas Avīzei” teica, ka savā laikā viņš un arī E. Papule ir vēlējušies “izvilkt “Saskaņu” no mūžīgās opozīcijas, tāpēc ir ļoti žēl, ka tā tagad pati labi jūtas aiz “sarkanajām līnijām”.”
Viņaprāt, tā ir ceļā uz to, lai ieņemtu Latvijas Krievu savienības vietu vai pat saplūstu ar to.
“Latviešiem nav citas valsts, uz kuru doties. Tāpēc cieņa pret latviešu valodu ir svarīga,” uzskata V. Dombrovskis, kura pārstāvētā partija vēlēšanās pretendēs arī uz “Saskaņas” vēlētāju.
