Egils Līcītis: Urbanovičs atkal organizē 0
Krievijas Tautu draudzības ordeņa kavalieris, pazīstamais internacionālists, marksists, rakstnieks, grāmatu “Es – Kremļa bastions”, “Mūķene Janīna un citas manas nerātnības”, “Nākotnes melnraksti” autors Jānis Urbanovičs atkal iznācis priekšplānā un pārņēmis sava mūža projekta – “Saskaņas” – vadību.
Uz partijas kopsapulci mūsu seno paziņu – mobilizējamo jauniesaucamo, ar buljonu spēcināto vadītāju Urbanoviču – slimnieku ratiņos atstūma kalpone Millera kundze. Kad partijai ir grūti, jānāk palīgā arī veciem zēniem, kas vairs ne augstu lec, ne tāli redz.
Rēzeknieti Joņu kongress ievēlēja priekšsēdētāja amatā ar precizitāti kā kulē ietriektu krievu biljardbumbu – ar partijas tēva un skolotāja ziloņsvaru “Saskaņas” dibinātājs un ģenerālis nospieda gados jaunākos pretiniekus, ķipara izmēra partijas leitnantiņus Slavu Dombrovski un Morozovu uz lāpstiņām.
Jānis atgriezies organizētāja gaitās – tas nozīmē, ka mūžīgie pret karotāji tā arī nekad neiekļausies pilsoniskā vidē. Šķietami bezgalīgais cittautiešu elektorāta uzticības kredīts nepārvērtīsies vērā ņemamos ienākumos, un arī vēlētājam peļņa būs zero. Kāds bijis līdzšinējais partijas devums nacionālā mērogā, Saeimas darbā?
Bikšdibenos iemeties spīdums saskaņiešiem ir no 25 gadu ilgas sēdēšanas opozīcijā, ne no pārstrādāšanās Latvijas labā. Latvieši arī samierinājušies un sapotējušies pret dīvainā politiskā spēka eksistenci, kurš ticis uz zaļa zara ar sabiedrības šķelšanu, un uzņem prokrievisku partiju kā nenovēršamas stihijas pastāvēšanu, lai gan tur darbojas gana daudz kūdītāju un spēku pret Latviju kopotāju.
Var just, ka tālāka darbības plāna “Saskaņai” nav. Balstoties uz atlikušo balsotāju pulciņu, tad jau redzēs, kā “kārtis kritīs”. Kurss iepriekšējais – uzstāties kā darbaļaužu aizstāvjiem pret ekspluatatoriem, asinssūcējiem un būt vienmēr gataviem ikkatrā diennakts stundā – vai gaišā laikā, vai uzmodinātiem ar naktsmici galvā – cīnīties un krist par slāvu lietu.
Vienīgā kongresā pamanāmā nianse – agrāk pašnodēvējušies par sociāldemokrātiem pulcējās grupiņās, publiski izbļāva draudus politiskajiem sāncenšiem un lāstus pastāvošai iekārtai, kura “Saskaņu” neielaida valdības ballītē.
Tagad Ušakova–Urbanoviča kopuzņēmums sapulcējās sliktākā stāvoklī nekā jebkad. Vienīgi finanšu situācija izskatās rožaina, pateicoties valdošo spēku 800 tūkstoš debesu dāvanas eiro piešķīrumam rūdītajiem opozicionāriem no valsts kases, kas līst kā salds krējums uz sabrūcējumiem.
Citādi saskaņieši jūtas šķidri. Skatās viens uz otru platām acīm kā cilvēki, kurus nezināms, nepārvarams forsmažors spēks novedis ļaunos apstākļos.
Ir ko brīnēties – kā tas nākas, ka KNAB šķībi uzlūko Ušakova pārvaldībā nodoto domi un tās uzņēmumus, pārmet izsaimniekošanu grēdām ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem?
Kurš maita pārvērta partiju par mēslu kasti? – neizpratnē jautāja delegāti. Kāpēc, kā teica Vjač. Dombrovskis, – mūs demonizē par zagļu, korumpantu un vatņiku partiju?
Pārāk dziļi analizēt kopsapulces delegāti to nevēlējās. Pareizi domes frakcijas vadītāja, Ušakovu ģimenes draudzenīte Vladova kaunināja nepateicīgos, kvēpinādama vīraku vadonim Nilam, slavēdama “mon ženerāl”, kurš, palicis nesakauts, ar zelta krītširmi nolaidies Briselē.
Jo taisni Ušakovs kā elefants ilggadēji nesa uz muguras Rīgas slaistus, ēdināja kaviāra bārā, dzirdināja ar “Belugas” vodku, ar prīmā apetīti uzkožot šķēlītes no žāvētu desu piramīdām un laša gabaliņus.
Cilvēki, kuri iepriekš maz ko dzīvē bija redzējuši labu un smalku, nākuši no bezdarbnieku un trama vadītāju aprindām, nofotografējušies ar Nilu, tika ievēlēti un kļuva svarīgi šiškas! Būtu drausmīgi atkal krimst cietāku par zoļādu garoziņu, dzīvot bez greznajām štātēm, tikpat noplīsušiem un noplukušiem, kā tovārišči ieradās pie varas Rīgā pirms desmit gadiem.
Atzīstot draudzenes Vladovas teikto, “Saskaņas” bijušo princi, kādreizējo Rīgas pilsētas lielvecāko ar ovācijām sumināja klātesošie bijušie komunisti, visvecākie sociālisti un kvēlākie putinisti, kas faktiski ir kreiso partijas pamatsastāvs.
Jāatzīmē, ka nekad tik daudz “Saskaņas” pasākumā netika runāts mātes valodā, krieviski, kā sestdien. Pret to nekas nebija iebilstams ne Ušakova kalponei Papulei, ne pārējiem partijā iestādītiem latvāņiem. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka vecās draudzenes “Saskaņas” uzvedībā pārmaiņas nav gaidāmas.
