Urbanovičs: Ar jauno Saeimu politikā ienākuši cilvēki ar lielām dusmām un alkatību 1
Līdz ar jauno Saeimu politikā ir ienākuši jauni cilvēki ar lielām dusmām un lielu alkatību, šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajā” paudis viens no allaž opozīcijā atstātās partijas “Saskaņa” līderiem Jānis Urbanovičs.
“To jau nevar nepamanīt, ja sēdi turpat blakus un dzirdi, ko viņi runā: kāds tur savos uzņēmumos iebraucis dziļos grāvjos un tagad tiesājas ar valsts iestādēm, jaunajiem dusmīgajiem ir problēmas ar nodokļu maksāšanu… Nav jau nekas neparasts – nav veicies uzņēmējdarbībā, tad metas politikā, lai izlobētu savu labumu. Visur jau pasaulē tā notiek. Lobisms pastāv, bet grūti nepamanīt to dusmu sakodienu, kas šajā kontekstā notiek ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) cilvēkiem,” ar saviem novērojumiem dalījies politiķis.
“Tagad kā premjers nāk viens no viņa kādreizējiem ieroču nesējiem – Krišjānis Kariņš. Ja atceramies, kā viņš cīnījās “grinbergu lietā”, tad bija redzams, ka viņš savus vārdus ar likuma pantiem nesamēro. [JKP līderis Jānis] Bordāns ir labs viņa skolnieks, un visa tā blice ir tādā vienotā dusmu sakodienā. Arī no “KPV LV” ir jūtamas dusmas – kaut vai Saeimas komisijās, kur runā par iepriekšējās Saeimas iesākto likumprojektu tālākvētīšanu. Jaunie saka – jūs mums te nestāstiet, tur nevar būt nekā laba un pareiza, tas viss ir izmetams mēslainē, jo visi pirms mums politikā ir nūģi, zagļi utt.”
“Saskaņas” līderis domā, ka šīs dusmas nākot no tā, ka Latvijas politika allaž esot funkcionējusi tikai kā šķelšana un kūdīšana vienam pret otru. “Esam rīkojuši “oligarhu kapusvētkus”, nemainīgi meklējuši Kremļa aģentus – bezrezultatīvi, bet kuru gan tas interesē! Skaidrs, ka tas resnais Urbis ir Putina vietvaldis! Tas, ka tā nav taisnība – kuru tas interesē?! Tātad labi maskējas… Kā nemainīgie ienaidnieki ir pasludināti krievi, Krievija un, sauksim to tā, – nacionālā buržuāzija, kas it kā traucē latvietim dzīvot ar taisnu muguru. Bet šādi naidā dzīvojot un ienaidniekus meklējot – svētības nebūs,” spriedis Urbanovičs.
“Jo tā ir salīmējusies ar naida retoriku. Viņi nevarēs izpildīt priekšvēlēšanu laikā solīto, bet arī nevarēs rādīt viens uz otru ar pirkstu, ka sasolījuši pārāk daudz, jo negribēs, lai pie varas nāk oligarhu simbols ZZS vai Kremļa piektā kolonna,” izteicies politiķis, “sabiedrība ir pārstājusi cerēt uz produktīvu varas darbu, tā ir gatava balsot par suņubūdām un ko tik vēl ne, lai tikai būtu interesanti. Labumu no valsts un valdības sabiedrība negaida. Tauta neko neteiks, ja valdība neizpildīs 3×500 eiro programmu, bet… “mēs krievus nelaidām pie varas”. Nu, baigie malači! Bet kāpēc tie jaunie neko neizdarīs? Tāpēc, ka mazākums traucē – “Saskaņa” neļāva vairākumam pieņemt lēmumu! Absurds kaut kāds. Šie jaunie ir – jo ar lielākām dusmām, jo zemāku kompetenci.”
“Tagad ir iespējami tikai divi varianti – vai nu liels skandāls, kas visu šo sabrucina, un tad nāk kāds no malas un izveido valdību, citādi būs ārkārtas vēlēšanas, vai arī – vienkārši ārkārtas vēlēšanas. Otra veida scenārijs var būt, ka viņi savu negausību un alkatību sāk demonstrēt viens otram, un tad “Vienotība” ar “Attīstībai/Par!” saiet atpakaļ vecajās robežās, iespējams, pat ar JKP. Tas ir iespējams – šāda politiskā monstra izveide. Es pat domāju, ka viņi tā uzmanīgi runā par to,” piebildis Urbanovičs.
“Kariņa inkvizitoru valdību vieno revanšs un vēlme izkauties. Kariņam noteikti kremt zaudētais raunds ar Lembergu “grinbergu lietā”. Bet citiem arī uz kaušanos prāts, un tas viņus var apvienot – reformas taču viņi nekādas veikt nevarēs. Katram domājošam cilvēks ir skaidrs, ka pie esošās demogrāfijas, izglītības, veselības un pašvaldību reformas ir viena reforma pēc būtības,” turpinājis Urbanovičs, “vienīgais, ko Kariņa valdība darīs, ir raganu medības. Un tauta aplaudēs. Pie mums neviens neanalizē partiju priekšvēlēšanu programmas. (…) Pie mums, ka tik kādu par ienaidnieku nosaukt un saplosīt – dusmās un naidā. Naids ir milzīgs.”
“Un nesakiet, ka tas attiecas tikai uz politiku. Sabiedrībā arī naids ir milzīgs, turklāt visiem uz visiem. Tāpēc arī ievēlē visnaidīgākos,” procesus sabiedrībā vērtējis Urbanovičs.